Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par spīti tam, ka Vienotības sponsors, mežistrādes uzņēmuma Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns 2010.gada decembrī pēc drošības dienestu ieteikuma tika svītrots no uzņēmēju delegācijas, kas pavadīja toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru vizītē Maskavā, tagad šim miljonāram atradusies vieta premjera Valda Dombrovska (Vienotība) pavadošajā delegācijā uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataru. 

Nekādi oficiāli komentāri par iemesliem, kādēļ Valsts prezidenta kancelejai un Ministru prezidenta birojam ir atšķirīga par Mierkalna līdzņemšanu ārvalstu vizītē, netiek sniegti. Neoficiāla informācija liecina, ka šoreiz atšķirībā no situācijas 2010.gada decembrī par Mierkalna iekļaušanu delegācijā ar viņu saistītiem politiķiem nav bijis jācīnās – pateicoties Krimināllikuma normai, kas paredz drīzu sodāmības dzēšanu nosacītu sodu saņēmušajiem, viņa vārds no sodu reģistra varētu būt jau dzēsts.

Kā zināms, Mierkalns ir viens tiem, kas kopā ar Edgaru Jaunupu, Danu Titavu, Einaru Repši un citiem Vienotības lielajiem sponsoriem nesen nodibināja biedrību Latvijas attīstībai, kurai ir arī ambīcijas pārtapt jaunā partijā, kas, visticamāk, konkurētu ar Vienotību. Tādēļ tagad situācijā, kad lielākie sponsori no partijas ir novērsušies, tiek vērota Vienotības līderu reakcija, kas ļautu secināt: notiks mēģinājums tiem atkal satuvināties vai notikušais tiks uztverts un pasniegts uz āru kā partijas pašattīrīšanās.

Visticamāk, Drošības policija, kas saskaņā ar procedūrām pirms augstu valsts amatpersonu ārvalstu vizītēm veic pārbaudes par pavadošo delegāciju sastāvu, šoreiz Mierkalna vārdu nav atradusi sodu reģistrā, jo viņam jau dzēsta sodāmība kādā kukuļdošanas lietā. Notiesājošu spriedumu par kukuļa došanu, lai tiktu izbeigta lietvedība par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu tiesa Mierkalnam nolasīja 2008. gada nogalē, piespriežot pusgadu ilgu nosacītu cietumsodu, tikpat ilgu pārbaudes laiku un 800 latu naudas sodu. Tomēr saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu nosacīti notiesātas personas par nesodītām atzīstamas gadu pēc pārbaudes laika beigām, ja pārbaudes laikā iestādes, kuras izpilda nolēmumu, nav konstatējušas pārkāpumus.

Nekādi oficiāli komentāri par to, vai pret Mierkalnu arī šoreiz bijušas kādas iebildes no drošības dienestiem, bet, ja nē, tad kas pa šo nedaudz vairāk nekā gadu ir mainījies, netiek sniegtas. Premjera biroja pārstāvis Mārtiņš Panke norāda, ka jautājumi par uzņēmēju delegācijas sastāvu jāuzdod Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), bet tās direktors Andris Ozols savukārt norāda, ka aģentūra neveic delegācijas locekļu saskaņošanu ar drošības struktūrām.

Neoficiāli zināms, ka uzņēmēju sarakstu ar Drošības policiju saskaņo institūcija, kura organizē amatpersonas vizīti, šai gadījumā – premjera birojs. Ar ārvalstu vizīšu organizēšanu saistītas amatpersonas neoficiāli skaidro, ka šī saskaņošanas procedūra netiek afišēta, lai mazinātu iespēju, ka lēmums par kāda izsvītrošanu no delegācijas tiek apstrīdēts. Ne vienmēr konkrēti uzņēmēji no līdzbraucēju saraksta svītroti pēc drošības iestāžu lēmuma, balstoties uz klasificētu informāciju. Ir bijuši gadījumi, kad lielu uzņēmumu vadītāji, piemēram, Valsts prezidenta vizītes laikā nepiedienīgi uzvedušies, pārlieku lietojuši alkoholu, tādēļ „sodīti” ar iekļaušanu neoficiālā nevēlamo personu sarakstā.

Pietiek jau savulaik rakstīja, ka Vienotībai pietuvinātā miljonāra Ulda Mierkalna izslēgšana no uzņēmēju saraksta Valsts prezidenta vizītei Maskavā 2010. gada decembrī sašūpoja Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika krēslu. Pēc ar drošības iestādēm saistītu avotu stāstītā, lai panāktu Mierkalna atjaunošanu delegācijas sarakstā, bijušais ekonomikas ministrs, tagad Vienotības ģenerālsekretars Artis Kampars nākamās dienas rītā jau pirms oficiālā darba laika sākuma dežurējis pie Drošības policijas vārtiem, gaidot Reiniku. Savukārt par Vienotības finanšu lietām tolaik vēl atbildīgais Edgars Jaunups zvanījis augstām amatpersonām, kas tobrīd uztverts kā spiediens.

Abi politiķi toreiz to kategoriski noliedza. Galu galā Mierkalns delegācijas sarakstā atjaunots, jo Rīgas pilī ņemts vērā Kampara arguments, ka šis uzņēmējs iepriekš ir iekļauts citās prezidenta delegācijās. Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece savulaik Pietiek apstiprināja, ka viņai 2010.gada decembrī zvanījis kāds no partijas vadības, uzdodot jautājumus par Drošības policijas argumentāciju Mierkalna izslēgšanai no delegācijas, bet viņa vairs neatceroties, kurš bijis zvanītājs.

Tagad, kā zināms, Jaunups kopā ar Mierkalnu un vēl virkni Vienotības sponsoru nodibinājis biedrību, kas varētu pārtapt partijā. Savukārt Kampars nule saņēmis algotu amatu citā Mierkalna uzņēmuma Pata AB juridiskajā adresē reģistrētā biedrībā Latvijas-Ķīnas biznesa padome. Savas algas apmēru Kampars Pietiek neatklāja, norādot, ka līgums vēl nav parakstīts.

Kā liecina arhīvu informācija, 2008. gada 14. novembrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa kukuļdošanā apsūdzētajam Uldim Mierkalnam piesprieda pusgadu nosacītu cietumsodu, tikpat ilgu pārbaudes laiku un 800 latu naudas sodu. Spriedums tika nolasīts lietā pret bijušo Rīgas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieku Guntaru Veisu, kurš bija apsūdzēts kukuļņemšanā. Viņam tiesa piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju, Veiss 2006. gada decembrī savā kabinetā pieņēmis kukuli par to, lai izbeigtu lietvedību kādā administratīvā lietā saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...