Dzintaru koncertzālē rīko pasākumus par spīti nepabeigtiem rekonstrukcijas darbiem
PIETIEK17.07.2014.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Lai arī Dzintaru koncertzāles Jūrmalā rekonstrukcija nav pabeigta un objekts pilnībā nav nodots ekspluatācijā, tur tiek rīkoti koncerti un citi pasākumi, tostarp jau nākamnedēļ tur pulcēsies ļaužu masas, kuras pievilina starptautiskais jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis. Jūrmalas dome gan norāda, ka rekonstrukcijas darbi nav paredzēti koncertzāles atklātajā daļā, bet slēgtajā daļā aktīvajā vasaras koncertsezonā būvdarbi pārtraukti un tā norobežota, kā arī aprīkota ar apsardzi.
Dzintaru koncertzālē jau kopš 2010.gada rit rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kuri nav pabeigti arī pašreiz, lai gan tur tiek organizēti vērienīgi un starptautiski pasākumi. Vērienīgo rekonstrukcijas darbu rezultātā zem objekta un piegulošās teritorijas, pa kuru brīvi pārvietojas apmeklētāji un daļēji skarot arī skatuves zonu, atrodas nepabeigta vienota būvniecības objekta daļa, norāda kāda Pietiek lasītāja, piebilstot, ka neviena ekspertīze, domes izziņa, lēmums vai virszemes labiekārtojuma projekts nevar aizstāt aktu par būves nodošanu ekspluatācijā.
Tā patiešām arī izrādās, kaut gan Jūrmalas dome mierina, ka būvdarbi aktīvās sezonas laikā vasarā ir pārtraukti un objektu esot apsekojoši nepieciešamie speciālisti, kas devuši atļauju pasākumu organizēšanai. Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Ieva Aile skaidro, ka atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 150.punktam un ar Būvvaldes lēmumu saskaņotajam darbu veikšanas projektam, lai nodrošinātu Dzintaru koncertzāles vaļējās vasaras koncertzāles pamatfunkciju, būvdarbi objektā ir pārtraukti (tehnoloģiskais pārtraukums) uz vasaras sezonu - četriem mēnešiem.
„Darbu veikšanas projektā paredzēta jaunbūvējamās daļas - ieejas paviljona konservācija un norobežošana no publiski pieejamām vietām, kā arī objekts tiek nodrošināts ar apsardzi. Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles restaurējamajā daļā paredzēts izvietot grimētavu kabīnes māksliniekiem. Minētā būves daļa ir pieejama tikai māksliniekiem un apkalpojošajam personālam,” skaidro Aile.
Pēc pašvaldības pārstāves sniegtās informācijas, būvprojektā paredzēta Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles rekonstrukcija un restaurācija, ieejas paviljona jaunbūve, un teritorijas labiekārtojums. Taču būvprojektā nav paredzēti būvdarbi vaļējā vasaras koncertzālē, kurā tad arī tiek rīkoti pasākumi.
Būves drošību pārbaudījis arī sertificēts būvinženieris Jānis Blumbergs. Kā savā apsekošanas slēdzienā norāda būvinženieris, apsekošanas uzdevums ir novērtēt ēkas tehnisko stāvokli un noteikt īslaicīgās lietošanas būvju – saliekamā moduļa grīdas platformas un tuneļa tehnisko stāvokli, kā arī būvapjoma atbilstību Darbu veikšanas projekta risinājumiem un būvnormatīviem.
„Atbilstoši apsekošanas uzdevumam vizuālā apskate izpildīta apskatei pieejamā apjomā, bez konstrukciju atsegšanas, to tehnisko stāvokli nosakot pēc vizuālām pazīmēm un mehāniskās slodzes iedarbi, kā sienu, grīdas plakņu pārbaude uz noturību un stingumu ar koncentrētu slogojumu līdz 200 kg/m2,” teikts slēdzienā.
Slēdzienā secināts, ka apsekotās rekonstruējamās ēkas konstrukciju tehniskais stāvoklis apmierinošs, īslaicīgas lietošanas būvju – saliekamā moduļa grīdas platformas un tuneļa tehniskais stāvoklis atbilst Darbu veikšanas projekta risinājumiem.
„Apsekotās rekonstruējamā ēka un īslaicīgas lietošanas būves ir izmantojamas ekspluatācijā to paredzētajam lietošanas veidam,” norādīts apsekojuma slēdzienā, ko parakstījis sertificētais būvinženieris. Pašvaldība uzskata, ka ar to pilnīgi pietiekot masu pasākumu rīkošanai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
