Iesaki rakstu: 
Jau sen veselības aprūpes sistēmā cirkulē runas, ka Bērnu slimnīcā Vienības gatvē līdzekļi un finansējums primāri tiek tērēts padomes, valdes un administrācijas komfortam, nevis pacientiem vai ierindas darbiniekiem. Spilgts pierādījums tam ir Bērnu slimnīcas valdes locekles Ilutas Riekstiņas, kura slimnīcā darbu uzsākusi tikai šī gada sākumā ar Veselības ministrijas valsts sekretāres Dainas Mūrmanes – Umbraško tiešu protekciju, 19.02.2020. rīkojums Nr. 13/10.1, kurš paredz, ka Bērnu slimnīca 2020.gadā reprezentācijas izdevumiem var tērēt vairāk par 1,3 miljoniem eiro.
Rīkojums tapis īsi pirms Covid-19 krīzes, bet arī tad medicīnā akūti trūka finansējums ārstu, māsu, citu darbinieku algām un slimnīcas pamatvajadzībām. Tad kādiem reprezentācijas izdevumiem Iluta Riekstiņa grasās tērēt 1,3 miljonus eiro? Kāds ir pamatojums tik milzīgai reprezentācijas izdevumu summai Bērnu slimnīcā?
Atbilde ir pavisam primitīva – šie līdzekļi tiek tērēti jaunieceltās padomes un valdes vajadzībām, kaprīzēm un iegribām. Slimnīcā nevienam nav noslēpums, ka padomes un valdes sēdēs neiztrūkstoša sastāvdaļa ir no labākajiem Rīgas restorāniem pasūtināts ēdiens.
Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājas Valts Ābols, kurš saņem ne tikai 6000 eiro algu kā Bērnu slimnīcas vadītājs, bet arī gandrīz 3000 eiro kā Gaiļezera jaunizveidotās padomes loceklis, īpaši esot iecīnījis suši un jūras veltes. Citiem vadoņiem atkal citas kulinārās kaprīzes.
Pēc šādām dzīrēm mēra laikos slimnīcas grāmatveži sirmiem matiem ir spiesti izdomāt kā šos izdevumus apmaksāt, lai grāmatvedības dokumentos neuzrādītos slimnīcas vadības kulinārās izvirtības, bet kāds ticamāks iemesls.
Protams, delikateses nav vienīgā pozīcija, kam Bērnu slimnīcas vadība tērē 1,3 miljonus eiro lielos reprezentācijas izdevumiem paredzētos līdzekļus.
Iepriekšējos gados, pirms Covid-19 krīzes slimnīcas vadītājs Valts Ābols bija pieradis doties garos un bezjēdzīgos komandējumos, kuri arī, protams, tika segti no slimnīcas budžeta. Diemžēl neviens cits slimnīcas darbinieks, izņemot pašu V. Ābolu, neuzzināja, ar ko šie komandējumi ir tik vērtīgi, kādi no tiem ir ieguvumi slimnīcai un kādu jaunu pieredzi V. Ābols grasās ieviest Bērnu slimnīcā.
Lieki piebilst, ka arī atalgojuma ziņā slimnīcas vadība neapbižo sev pietuvinātās personas. Tā, piemēram, slimnīcas Personāldaļas vadītāja Gunta Tralmaka katru mēnesi saņem 3000 eiro algu un ikmēneša piemaksu 200 vai vairāk eiro apmērā. Ekonomikas daļas vadītājs Modris Dzenītis, tas, kuru savulaik atlaida no Stradiņu slimnīcas vadītāja amata par nepietiekošu finanšu kontroli, saņem 2900 eiro pamatalgu un arī ikmēneša piemaksas vairāku simtu eiro apmērā.
Tajā pašā laikā slimnīcas klīniku virsārsti, citi ārsti, par māsām nemaz nerunājot, ir spiesti samierināties ar krietni mazākām summām, kas klīniku vadītāju gadījumā nepārsniedz 2000 eiro mēnesī. Rodas jautājums, kas tad ir Bērnu slimnīcas vērtīgākie darbinieki - personāldaļas vadītāja un ekonomists vai tomēr ārsti un pārējais medicīnas personāls?
Nožēlojami, ka laikā, kad medicīnā akūti trūkst līdzekļu, tās elite turpina dzīrot un uzvesties tā, it kā tā būtu viņu pašu nopelnīta nauda, nevis valsts budžeta līdzekļi.
RĪKOJUMS
Rīgā
19.02.2020.
Nr. 13/10.1
Par izdevumu normām 2020. gadam
Lai nodrošinātu Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma un Kapitālsabiedrības iekšējās kārtības Nr. INA-009/01 “Reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu uzskaites kārtība” izpildi, noteikt:
Gada normu Reprezentācijas izdevumiem un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem EUR 1 302 876.42 apmērā, kur par aprēķina bāzi ņem 5% no iepriekšējā finanšu pārskata gada kopējās bruto darba samaksas.
|
Reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu gada normas aprēķins |
||
|
2019. gads |
||
|
Konts 7211 |
Personāla darba samaksa |
24 876 124.39 |
|
Konts 7221 |
Administrācijas darba samaksa |
1 181 404.01 |
|
kopā |
26 057528.40 |
|
|
5% |
1 302 876.42 |
|
Gada normu nelabvērtīgo medikamentu norakstīšanai EUR 19 320.26 apmērā, kur par aprēķina bāzi, ņem iepriekšējo trīs finanšu pārskata gadu vidējo nelabvērtīgo norakstīto medikamentu apmēru.
|
Nelabvērtīgo medikamentu norakstīšanas izdevumu gada normas aprēķins |
|
|
Gads |
Konta 8298 “Medikamentu un med.preču norakstīšana derīguma termiņa notecēšanas dēļ” apgrozījums, EUR |
|
2017. gadā |
31 510.44 |
|
2018. gadā |
14 698.81 |
|
2019. gadā |
11 751.54 |
|
Kopā: |
57 960.79 |
|
Vidēji gadā: |
19 320.26 |
Valdes locekle (*paraksts) I.Riekstiņa
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
