
Dzīvnieka juridiskā statusa dekonstrukcija un Eiropas pieredze
Vilors Eihmanis23.11.2025.
Komentāri (0)
Latvijas Republikas Civillikuma (CL) 841. pants, kas definē lietas kā priekšmetus, kas var būt par tiesiska darījuma objektu, savā būtībā joprojām ietver uzskatu, ka dzīvnieks ir manta (res), pakļaujot to mantiskajām tiesībām (īpašumam). Šī senā, no romiešu tiesībām mantotā juridiskā fikcija rada pretrunu ar Latvijas sabiedrības ētiskajām normām un mērķiem, kas noteikti Dzīvnieku aizsardzības likumā, kā arī ar Eiropas Savienības tiesību normām.
Šis raksts analizē nepieciešamību nekavējoties veikt grozījumus CL, sekojot citu attīstīto Eiropas valstu piemēram, lai oficiāli atzītu dzīvnieka statusu kā justspējīgu būtni (sentient being), tādējādi panākot lielāku juridisko atbilstību un efektivitāti cietsirdības novēršanā.
1. Juridiskā pretruna un tās sekas
1.1. Corpus Juris un Justspēja
Mūsdienu Latvijas tiesību sistēma funkcionē ar juridisku šķēlumu starp diviem normatīvajiem aktiem:
Civillikums (CL): dzīvnieks ir klasificēts kā īpašuma objekts (lieta), līdz ar ko strīdi par dzīvnieku (piemēram, šķiršanās gadījumā) tiek risināti ar mantas dalīšanas instrumentiem. Dzīvnieka patiesā vērtība, kas pārsniedz tikai tā tirgus cenu (emocionālā vērtība, unikālā vērtība), netiek pienācīgi ņemta vērā.
Dzīvnieku aizsardzības likums (DzAL): šis likums atzīst, ka dzīvnieks ir justspējīga būtne, kurai ir tiesības uz labturību, un aizliedz cietsirdību.
Šī pretruna (dzīvnieks ir justspējīgs, bet juridiski joprojām lieta) rada tiesiskās efektivitātes plaisu sodu piemērošanā un kompensāciju noteikšanā. Krimināllikuma (KL) normas, kas skar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (piemēram, 230. pants), nereti tiek interpretētas vieglprātīgi, jo juridiskā pamata līmenī (CL) dzīvnieks joprojām nav aizsargāts kā autonoma, justspējīga vērtība, bet gan kā "bojāta manta".
2. Eiropas tiesību telpa un pieredze
Eiropas valstis jau labu laiku ir veikušas fundamentālas izmaiņas, lai novērstu šo tiesisko anahronismu. To pieredze demonstrē, ka šādi grozījumi ir ne tikai ētiski pamatoti, bet arī juridiski funkcionāli.
Austrija (1988): ieviesa normu "Nav lieta" (Tiere sind keine Sachen). Tas nozīmēja dzīvnieka atzīšanu par subjektu (bez cilvēka tiesībām), kas prasa specifisku aizsardzību.
Vācija (1990): ieviesa normu "Nav lieta" (Tiere sind keine Sachen). Tas pieprasa īpašu pieeju dzīvniekiem mantas tiesībās (piemēram, piedziņas ierobežojumus).
Šveice (2003): ieviesa normu "Nav lieta". Šveices likumi uzliek pienākumu aizsargāt dzīvnieku labturību pat īpašuma strīdos.
Francija (2015): Code civil oficiāli grozīja, atzīstot dzīvniekus par Dzīvām, justspējīgām būtnēm (êtres vivants doués de sensibilité).
Šie grozījumi nenozīmē, ka dzīvnieki iegūst cilvēka tiesības, bet gan to, ka tie iegūst īpašu – starp mantu un personu – juridisko statusu, kas nodrošina to labturību pat mantisko attiecību regulējumā.
3. Latvijas likumdošanas risinājums
Latvijas tiesu sistēmai, lai panāktu justspējas atzīšanu, nepieciešams veikt mērķtiecīgus grozījumus tieši Civillikumā.
3.1. Priekšlikums CL grozījumiem
Ieteicams pievienot atsevišķu normu CL sākumā (piemēram, jaunu 840. prim panta redakciju vai specifisku atrunu 841. pantā), kas skanētu šādi:
"Dzīvnieks nav lieta. Dzīvnieks ir justspējīga, dzīva būtne, un attiecībā uz tiem piemēro īpašus tiesību noteikumus."
Šāds grozījums automātiski mainītu to, kā CL attiecas uz dzīvniekiem, un kalpotu par juridisko pamatu, lai:
Plaši interpretētu KL un DzAL normas attiecībā uz cietsirdību.
Aizsargātu dzīvnieku labturību mantas dalīšanas strīdos (piemēram, šķiršanās gadījumos).
Novērstu dzīvnieku izmantošanu kā ķīlas vai parāda piedziņas objektu tādā pašā veidā kā nedzīvas lietas.
3.2. Kompensācijas jautājumi
Mainot statusu no res uz sentient, rodas jaunas iespējas cietušajiem dzīvnieku īpašniekiem. Pašreizējā prakse ierobežo kompensāciju tikai līdz tirgus vērtībai (piemēram, šķirnes suņa iegādes cena).
Pēc statusa maiņas, tiesa varētu iegūt pamatu lemt par:
Nemantiskā kaitējuma kompensāciju īpašniekam, jo dzīvnieka zaudējums tiek uzskatīts par zaudējumu, kas saistīts ar emocionālu saikni un ģimenes locekļa statusu, nevis vienkārši mantas bojāšanu.
Veterināro izdevumu atgūšanu, kas pārsniedz dzīvnieka tirgus vērtību, jo dzīvnieka dzīvība un labturība ir aizsargājama vērtība neatkarīgi no ekonomiskā aprēķina.
Atsauce uz manabalss.lv/i/3759 un sabiedrības iesaiste liecina par to, ka šī ir vitāli svarīga sabiedrības ētikas un tiesību saskaņa. Latvijai, tiecoties būt par modernu, uz Eiropas vērtībām balstītu valsti, ir pienākums atzīt, ka dzīvnieks nav vienkārša manta, bet gan justspējīga būtne.
Juridiski precīzs un drosmīgs grozījums Civillikumā ne tikai saskaņotu likumu ar Dzīvnieku aizsardzības likumu un sabiedrības morāli, bet arī nodrošinātu efektīvāku tiesisko aizsardzību pret cietsirdību. Šāda rīcība ir nepieciešama, lai veidotu patiesi cilvēcīgu un taisnīgu tiesisko vidi.





Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:





































