Iesaki rakstu: 
Daudzas sabiedriskās organizācijas, īpaši, ja runājam par dzīvnieku vai dabas aizsardzības organizācijām, mūsdienās ir kļuvušas par leģitīmu tirgus pārdales instrumentu. Protams, ikviena humāna būtne ikdienā jūt empātijas pret dzīvniekiem un ir kategoriski pret viņu ciešanām. Taču, paužot simpātijas un empātiju pret cilvēkiem, kas dzīvnieku aizsardzībai velta savu laiku un naudu, šoreiz runa tikai un vienīgi par to, ka šādas organizācijas arvien biežā kalpo kā tirgus pārdales instruments.
Ja kādreiz amatpersonas “lielījās” ar savā rīcībā esošajām kompromatu mapītēm, tad mūsdienās šo mapīšu turētājas aizvien biežāk ir dažnedažādas biedrības un organizācijas, daļa no kurām ar sabiedrībai nozīmīgu vērtību aizstāvības karogu rokās ne tikai iegūst bezmaksas publicitāti, bet arī pārdala tirgu, šantažē savu finansētāju konkurentus un pieņem apmaksātus pasūtījumus jaunām akcijām. Turklāt pēdējā laikā manāms, kā situācija arvien eskalējas.
Ballīte par svešu naudu
Pēdējos gados zem sitiena nonākušas ir veselas nozares: pārtikas ražotāju, medicīnas, kokapstrādes, zemkopības un lauksaimniecības. Organizācijām, kas cīnās, finansējums plūst no visām pusēm – Eiropas fondu naudas, dāsniem ziedotājiem, tomēr lielākais finansējums plūst no “tiešajiem pasūtītājiem”. Jo kādēļ tērēt līdzekļus tirgus pārdalei ar mārketinga metodēm, ja iespējams izdarīt spiedienu uz konkurentiem, tos asi kompromitējot un panākot tirgus pārdali. Skandāls pēc trim mēnešiem būs aizmirsies, savukārt uzņēmumu reputācija būs sabojāta uz krietni ilgāku laiku.
Ja Latvijā notiktu čempionāts par to, kuras nevalstiskās organizācijas pagājušajā gadā ir bijušas redzamākās, tad čempiona tituls viennozīmīgi pienāktos Aivara Andersona vadītajai biedrībai Dzīvnieku brīvība, kas ar skaļām akcijām lielveikalu tīklam Rimi pieprasīja pārtraukt tirgot sprostos audzētu vistu olas. Gadu iepriekš cīņa tika uzsākta arī pret olu ražošanas uzņēmumu Balticovo, pārmetot tam cietsirdīgu izturēšanos pret dējējvistām. Sekoja biedrības rīkoti regulāri protesti pie Rimi lielveikaliem un liela aktīvistu rosīšanās sociālajos tīklos, piesaistot arī medijus.
Tomēr, šo kampaņu vērtējot, rodas sajūta, ka kaut kas nav pavisam “īsts”. Decembra vidū Rimi amatpersonas parakstīja memorandu, soloties līdz 2025. gadam pārtraukt tirgot sprostos turētu vistu olas. Biedrība šo lēmumu uzskata par sava veida uzvaru. Un tomēr - vai Dzīvnieku brīvības masveidīgās aktivitātes, kuru rezultāts ir veikalu tīkla atteikšanās no sprostu olām pēc 8 gadiem, ir uzvara?!
No biedrības publiski tā arī nav izskanējuši komentāri, kāpēc tik skaļas protesta akcijas sāktas tieši pret vienu lielveikalu ķēdi, ja sprostu olas tiek tirgotas arī citos. Taisnības labad jāsaka, ka arī Maxima līdz 2025.gadam plāno īstenot šādu apņemšanos, kā arī lielveikali SKY janvārī paziņoja, ka beigs tirgot sprostu olas. Dzīvnieku brīvība pie šiem veikaliem ne rīkoja piketus, ne tos vispār bija pieminējuši savā publiskajā komunikācijā. Kā tā? Kāpēc tad piketi tieši pie Rimi?
Ekonomisti saka, ka šādos pasākumos, visticamākais, tiek iesaistīti ārvalstu partneri, institūcijas, kuru interesēs ir Latvijas ražotāju ekonomiskā lejupslīde.
Dzīvnieku brīvība savu pārliecību mēģina apliecināt visiem iespējamajiem veidiem. Piemēram, Zemkopības ministrija janvāra vidū savā sociālo tīklu profilā publicēja aptauju, kurā lūdza sniegt atbildes, vai iedzīvotāji ir gatavi pirkt tikai ārpus sprostiem audzētu vistu olas. Tika doti 5 atbilžu varianti, kas neiekļāva atbildi, ka patērētājs nelieto uzturā olas.
Un tad sākās – pie izsludinātās aptaujas zibenīgi parādījās Dzīvnieku brīvības vadītāja A.Andersona komentārs, lai ministrija noteikti pievieno atbilžu variantu – neēdu olas. Viņam uzreiz bija virkne sekotāju, kuri arī izteica līdzīgu viedokli, tādējādi taktiski virzot aptaujas rezultātus sev vēlamajā virzienā. Protams, ka aptaujas rezultāti pēc dažām dienām rādīja, ka apmēram 70% ir gatavi pirkt tādas olas neatkarīgi no cenas. Aptaujas rezultāti raisa zināmu skepsi, jo citas medijos veiktās aptaujas un komentāri pie publikācijām internetā atklāj pavisam citu ainu, proti, pircējiem visbūtiskākais ir cena.
Eiropas Savienībā pavisam drīz tiks ieviesta jauna regula par bioloģisko lauksaimniecību. Lai gan regula ir apjomīga un jau ilgi apspriesta, Dzīvnieku brīvība līdz šim neko nav izteikusies par šo likumdošanas normu, kas reāli uzlabos dzīvnieku audzēšanas apstākļus. Ļoti iespējams, ka klusēšanu varētu skaidrot, uzzinot biedrības naudas devējus. Pie viena veikala regulāri piketē, savukārt likumdošanu ignorē. Paliek iespaids, ka kaut kas te nav īsts.
Vēl kāds aizdomīgs fakts - Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā joprojām atļauj izmēģinājuma dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu dažādām procedūrām – gan farmācijas, gan parfimērijas un kosmētikas biznesā. Pagājušā gada vasarā, kad Dzīvnieku brīvība aktīvi piketēja pie Saeimas, lai panāktu grozījumus minētajā likumā, aizliedzot savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, par izmēģinājuma dzīvniekiem netika minēts ne pušplēsta vārda.
Vēlāk publiskajā telpā Dzīvnieku brīvībai atklāti tika norādīts uz divkosību – kāpēc tā dzīvniekus aizstāv tikai tā, pa pusei. Pārsteidzoša bija biedrības vadītāja A. Andersona atbilde – proti, eksperimenti nav Dzīvnieku brīvības kompetences sfēra. It kā dzīvnieki eksperimentos ciestu mazāk nekā cirkā. Dzīvnieku brīvībai sociālajā tīklā Twitter tika pārmests, ka farmācijas biznesam, kur apgrozās miljardi, viņi jau droši vien nedrīkstot neko pārmest…
Publiski par savu budžetu biedrība klusē, vien uzsverot, ka tajā darbojas brīvprātīgie darbinieki un alga nevienam netiekot maksāta. Pārdomāti rīkotās akcijas, profesionāli veidotie video materiāli, pilsētā izvietotās vides reklāmas, informācijas stendi, profesionāli veidotie plakāti, jauno aktīvistu apmācības un braukāšana pa Latvijas skolām gan atstāj iespaidu, ka biedrības budžetam vajadzētu būt visai iespaidīgam.
Politiķis un jurists Aivars Endziņš uzskata, ka atsevišķi ir jāapskata katrs konkrēts gadījums. “Katrā gadījumā situācija ir atšķirīga. Es uzskatu, ka personas, kas apzināti nomelno vienu vai otru uzņēmumu būtu jāsauc pie atbildības. Tas kropļo konkurenci.” Organizācijas Dzīvnieku brīvība iniciēto “olu karu” gadījumā pret Balticovo un Rimi viņš saskata konkurences cīņu: “Es domāju, ka šeit ir cīņa starp attiecīgo preču ražotājiem, kas vēlas ieiet vai palielināt ietekmi pārtikas tirgū.”
Šo sarakstu var turpināt - līdzīgus sitienus saņem gan lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar cūkkopību, putnkopību, un pat Rīgas cirks. Pēc uzbrukumiem sociālajos tīklos nereti seko arī rīcība reālajā dzīvē. Tā, pēc Dzīvnieku brīvības kampaņas pret kažokādu audzētājiem, kas notika sociālajos medijos, dabas draugi pagājušā gada pavasarī ielauzās arī uzņēmuma Gauja AB zvēraudzētavā un atvēra būrīšus. Rezultātā dabā putnu ligzdošanas periodā izbēga 41 ūdele, savukārt būros nosala ap 90 ūdeļu mazuļu.
Vien dažas dienas pēc tam apmēram 400 būru tika atvērti arī ūdeļu fermā Baltic Devon Mink Iecavas novadā. Lai gan liela daļa ūdeļu mammu tika noķertas un novietotas atpakaļ, tās bija tik satrauktas, ka nespēja vairs barot savus mazuļus, kuri turklāt vieni paši nespēj uzturēt siltumu. Šāda rīcība nekādi neveicina rūpes par dzīvniekiem. Dzīvnieku brīvība gan publiski norobežojas no šiem pasākumiem. Lieki piebilst, ka Latvijas kažokādu audzētāji sastāda nopietnu konkurenci tai pašai Dānijas kažokzvēru industrijai.
Uz nākamo Saeimas sasaukumu Dzīvnieku brīvība sola gatavot grozījumus pret kažokzvēru audzēšanu Latvijā. Visticamāk, tiks rīkoti arī jauni piketi un protesti. Jāpiebilst gan, ka kažokzvēru audzēšana valsts budžetā ik gadu ienes vairāk nekā 3 miljonus EUR.
Pateicīga auditorija
Ekonomikas eksperts un baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju naivums un “padomiskā” domāšana ir pateicīga augsne manipulācijām: “ Latvijā uzņēmumi ir mazi. Līdz ar to mūsu uzņēmumu struktūras ir primitīvākas un mazāk aizsargātas pret šādiem pasākumiem. Un es runāju ne tikai par nomelnošanas kampaņām, tas pats ir saistībā ar uzbrukumiem no maksātnespējas administratoru puses, tiesvedībām un tamlīdzīgiem uzbrukumiem. Savukārt oficiālās iestādes mums joprojām ir postpadomiskas. Joprojām cilvēks, kas ir turīgs, kas ir veiksmīgs uzņēmējs, tiek apriori lielā sabiedrības daļā uztverts kā negatīvs tēls. Tāds, pret kuru ir jāizturas ar aizdomām. Kurš visticamāk apkrāpj. Līdz ar to šādām sabiedrības prāta manipulācijas shēmām un nomelnošanas kampaņām Latvijā ir lieliska augsne.”
Eiropas Parlamentā pagājušajā rudenī risinājās asas debates par stingrāku ES atbalstīto nevalstisko organizāciju (NVO) finansējuma izlietojumu. Viens no Tautas partijas deputātiem piedāvāja NVO, piesakoties uz ES finansējumu, ieviest “rīcības kodeksu”, sniedzot norādījumus par juridiskajām saistībām un finansējuma izlietojumu. Tādējādi varētu izvairīties no finansējuma piešķiršanas tām organizācijām, kas darbojas pret ES pamatvērtībām, kaitē cilvēktiesību, drošības un ekonomiskajām interesēm. Priekšlikums tika noraidīts ar balsu vairākumu. Tātad Eiropas Parlamentā ir spēcīgs NVO lobijs.
Ekonomists un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits nesen publiski notikušajā diskusijā kādā no TV raidījumiem arī izteica pieņēmumu, ka gadījumā, ja Latvijā skaļas akcijas rīkojošajiem “vistu draugiem” patiesi rūpētu dzīvnieku labturība, tad viņiem būtu jābrauc un jālobē Eiropas Komisija. Taču šeit notiekošais izskatās tikai kā ekonomisko interešu cīņa.
Vēl bīstamāku ainu iezīmē Eiropas policijas birojs, kas pirms dažiem gadiem nāca klajā ar ziņojumu, ka vairākas dzīvnieku aizstāvju organizācijas Eiropā izmanto tik radikālas metodes, kas jau ir uz ekstrēmisma un terorisma robežas, proti, izmanto paštaisītus spridzekļus, atbrīvo izmēģinājuma dzīvniekus, atver kažokzvēru būrus fermās, dedzina automašīnas un ēkas. Protams, Latvijā, par laimi, tik tālu nonācis vēl nav, un cerams, ka nekad arī nenonāks.
Tomēr atklāts paliek jautājums – kas patiesībā stāv aiz šīm radikālajām biedrībām un NVO. Līdzīgi kā Eiropas Parlamentā, arī Latvijā NVO ir jāuztver kā spēcīgas lobiju mašinērijas. Minētie piemēri un ekspertu izteiktie argumenti liek domāt, ka tā tomēr nav tikai pārliecība un ticība idejai.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
