Dzīvnieku policija, apvienojot 24 dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes, prasa grozījumus likumdošanā

Šobrīd dzīvnieku aizsardzība Latvijā ir nebeidzama cīņa ar sekām, ne cēloņiem. Problēmas, ko rada cilvēku bezatbildība, ierēdņu lobijs atsevišķām interešu grupām un amatpersonu bezdarbība, tiek uzgrūstas dzīvnieku patversmēm, biedrībām un tai sabiedrības daļai, kurai nav vienaldzīgas citu ciešanas.

Dzīvnieki paši nevar sevi aizstāvēt - mēs esam viņu balss!

Nodibinājums “DZĪVNIEKU POLICIJA”, apvienojot vēl 24 dzīvnieku aizsardzības organizācijas un patversmes, PRASA GROZĪJUMUS LR LIKUMDOŠANĀ!

1. Cik ilgi likumdošana pieļaus nesodāmību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem?

Joprojām neizprotami saudzīga un nevarīga ir tiesu prakse tajos retajos gadījumos, kad lietas vispār nonāk līdz tiesai, bet neseko adekvāts sods.

Prasām sodītajām personām:

- konfiscēt dzīvniekus,

- turpmāk aizliegt turēt dzīvniekus,

- likumdošanā paredzēt atmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka glābšanu un turēšanu.

Cik dzīvniekiem vēl jākļūst par nežēlīgas vardarbības upuriem, lai Latvijā kaut kas mainītos?

2. Cik ilgi vēl likumdevējs apzināti pievērs acis uz dzīvnieku pavairotāju beznodokļu rūpalu un nekontrolēto darbību?

Netiek reglamentētas un kontrolētas labturības prasības audzētavās.

Vairošana notiek uz dzīvnieku veselības rēķina.

Likumdošana joprojām pieļauj audzētājiem atsavināt suņus bez reģistrēta mikročipa, tādējādi noņemot atbildību par dzīvnieka izcelšanos un tā turpmāko likteni.

Nekontrolēta dzīvnieku vairošana turpina radīt milzīgu dzīvnieku pārprodukciju, kas rezultējas klaiņojošu bezsaimnieka dzīvnieku skaita pieaugumā.

Prasām ar likumu uzdot par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt noteikumus par dzīvnieku audzētavām, to obligātu reģistrāciju un labturības prasībām.

Cik ilgi dzīvnieku pavairotāji turpinās iedzīvoties uz dzīvnieku ciešanu un ekonomikas “pelēkās zonas” nekontrolējamības rēķina?

3. Kāpēc likumdevējs tā “pārcenšas”, lai Latvijā pretrunā Eiropas Savienības regulām mikročipu drīkstētu ievadīt tikai vetārsts, nelikumīgi pieprasot, lai suns vienlaicīgi tiktu vakcinēts un saņemtu ES ceļošanas pasi? Kā interesēs tas notiek?

Suņu obligātā čipēšana no 2017.gada 1.janvāra nav sasniegusi mērķi, jo suņa apzīmēšana ar mikroshēmu pie vetārsta, pieprasot papildus veikt citas manipulācijas, ir nesamērīgi dārgs pakalpojums (35-50 eiro).

Prasām atļaut suņa apzīmēšanu veikt apmācītām personām (to nosaka Regula Nr.576/2013), kas šo pakalpojumu padarīs pieejamu plašai, ne tikai sabiedrības maksātspējīgajai daļai (5.- eiro apzīmēšana un 3.50 eur reģistrēšana valsts datu bāzē = 8.50 eur). Suņa apzīmēšana/reģistrēšana nav ārstēšana.

Prasām noteikt suņu apzīmēšanu un reģistrāciju līdz 2 mēnešu vecumam, brīdī, kad kucēnu atļauts nošķirt no mātes. Prasām kucēnu reģistrēt uz audzētāju (pavairotāju), bet atsavinot (pārdodot, dāvinot, “atdodot labās rokās”, adoptējot), pārreģistrēt uz ieguvēju (jauno saimnieku).

Prasām noteikt, ka katrs saimnieks pats brīvi var izvēlēties, vai viņa dzīvniekam ir vai nav nepieciešama ES ceļošanas pase ( vismaz 12 eur), jo tai nav nekāda sakara ar obligāti noteikto suņu apzīmēšanu/reģistrāciju.

Vai tiešām veterinārārstu papildu ienākumi ir svarīgāki par visu suņu sekmīgu obligāto apzīmēšanu un reģistrāciju valstī, ja katram lauku sētas, pilsētas vai patversmes sunim lobē pirkt Eiropas ceļošanas pasi?

Vai audzētājiem joprojām nebūs nekāda atbildība par savas “preces” likteni, kucēnus tirgojot bez reģistrēta čipa?

4. Vai 21.gadsimta Latvijā sterilizētas un sakārtotas bezsaimnieku kaķu kolonijas joprojām turpinās būt patvaļas, ļaunprātības un vienaldzības upuri?

Tas ir jautājums, kuram vispār nav tiesiskā regulējuma un tādēļ nav nodrošināma ne šo dzīvnieku aizsardzība pret ļaunprātību, ne sabiedrības interešu aizsardzība no kaitīgajām sekām, kas rodas normatīvā regulējuma neesamības dēļ.

Prasām izstrādāt MK noteikumus ar vispārējām normām un principiem, par bezsaimnieka kaķu sterilizāciju un izveidoto sterilizēto kaķu koloniju aizsardzību no vandāļiem, uz kā pamata katra pašvaldība var izstrādāt saistošos noteikumus savā teritorijā.

5. Vai, svinot Latvijas simtgadi un runājot par mūsu valsts sasniegumiem, mēs tiešām lepojamies ar to, ka esam pamestu un klaiņojošu mājdzīvnieku masveida eitanāzijas lielvalsts? Vai tādu Latviju mēs mīlam?

Aicinām stiprināt Dzīvnieku aizsardzības likumā humānas vērtības, pagarinot noklīduša vai klaiņojoša dzīvnieka uzturēšanas laiku ( 14 dienas) patversmē līdz 30 dienām, tāpat kā tas šobrīd paredzēts konfiscētiem dzīvniekiem. Tādējādi nodrošinot laiku, lai sagatavotu dzīvniekus adopcijai ( vakcinācijas, sterilizācija) un daudz lielāku iespēju atrast jaunu saimnieku dzīvniekam.

Vai mēs esam gatavi iestāties par humānu attieksmi pret mūsu mazajiem brāļiem?

Šobrīd reālā situācija Latvijā ir un paliek tikai nebeidzama cīņa ar sekām. Pašvaldības un dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kurām pazudušie/atrastie un pamestie dzīvnieki jāizķer un jāuzņemas rūpes par tiem, nav gatavas pārvērsties par bezizmēra miskastēm, kurās masveidā turpinās nonākt dzīvnieku līķi kopā ar ierēdņu pieprasītajām ES ceļošanas pasēm.

Detalizēti ar priekšlikumiem likumdošanas grozījumiem varat iepazītes šeit: info.dzivniekupolicija.lv/lv/aktualitate/nepieciesamas-izmainas-dzivnieku-aizsardzibas-likuma?fbclid=IwAR0C62_E29ICAKJEOg2dC47h4WL21NOK8K7RLZavujGrxbmiYZloMgnxvps

Ja arī Tu gribi, lai tiktu panāktas šīs izmaiņas likumdošanā, iesaisties!

Paraksti dzīvnieku aizstāvju iniciatīvu portālā Mana balss.

Seko likumdošanas grozījumu virzībai Saeimā un Saeimas deputātu rīcībai! Seko Zemkopības ministrijas un PVD attieksmei pret šiem grozījumiem! Mēs informēsim! 

Ja Tev ir jautājumi, pārmetumi, bažas vai priekšlikumi, jautā [email protected], un mēs sniegsim atbildes no dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Būtiskākās diskusijas publicēsim šeit pie aicinājuma komentāros.

Visvieglāk ir pamācīt, atbalstīt vai kritizēt virtuvē pie tējas krūzes. Šis ir mirklis, kad mums par to jārunā no tribīnes!

Kopā mēs esam spēks!

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas:

Nodibinājums “Dzivniekupolicija.lv”, reģ. nr. 40008206982

Biedrība Dzīvnieku pansija Ulubele, reģ. nr. 40008095993

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Nepērc Adoptē”, reģ.nr. 40008277631

Jauniešu organizācija Restart.lv, reģ.nr. 40008232576

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ar sirdi delnā”, reģ.nr. 40008230734

Biedrība “Dzīvnieku sargi”, reģ.nr. 50008260001

Biedrība “Animal helper”, reģ.nr. 40008279350

Biedrība “Bolderajas grupa”, reģ.nr. 40008130714

Biedrība “Palīdzēsim dzīvniekiem”, reģ.nr. 40008201966

Biedrība “Klubs”Seskumīlis””, reģ.nr. 40008117275

Biedrība “Cat Care Community”, reģ.nr. 40008240732

Dzīvnieku palīdzības dienests, reģ.nr. 50008258651

Dzīvnieku patversme SIA “labiekārtošana D”, LV4150103003033

Patversme SIA “Rēzeknes namsaimnieks”, reģ.nr. 40003215461

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “LIBERTA”, reģ.nr. 40008222864

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu-ķepā”, reģ.nr. 40008176673

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Dzīvnieku SOS”, reģ.nr. 40008105469

Biedrība “Minku SOS”, reģ.nr. 50008190931

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Trīnīte”, reģ.nr. 40008190018

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Minku parks”, reģ.nr. 40008203721

Slokas dzīvnieku patversme, reģ.nr. 40103471359

Biedrība “Latvijas vilki un lūši”, reģ.nr. 40008273358

Biedrība “Astes un ūsas”, reģ.nr. 40008179114

Auces dzīvnieku aizsardzības biedrība, reģ.nr. 40008220153

Novērtē šo rakstu: