Iesaki rakstu: 
Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani pamudināja Tava publiskā ņemšanās par rasismu - par Rūjienas saldējumu Blacky*. Es Tev vēlos teikt - tiec ar saviem kompleksiem galā un beidz taisīt problēmu tur, kur tās nav! Paskaidrošu.
Es esmu gaišādains, Tu esi tumšādains. Balts un melns. Tā pie mums Latvijā saka. Pie mums arī saka - bālģīmis un melnītis. Es esmu bālģīmis, Tu esi melnītis. Pie mums arī saka - nēģeris, tas ir sens vārds, ko mēs lietojam valodā. Un Tu būsi pārsteigts, tā vienkārši ir. Tā ir mūsu valoda. Un valoda ir domāšana. Pieņem to! Pieņem, jo tam nav nekāda sakara ar rasismu. Rasisms ir Tev galvā, nevis mūsos. Un es Tev to pierādīšu.
Es esmu Latvijas pilsonis, un Tu arī. Ja mēs būtu rasisti, Tu nekad par Latvijas pilsoni nekļūtu! Mēs esam viesmīlīgi ļaudis. Mēs priecājamies, kad Tu kāp uz skatuves. Un to darām tieši tāpat kā tad, ja uz skatuves kāpj latvietis. Mēs jo īpaši priecājamies, jo zini mūsu valodu. Un Tevi tamdēļ rādām TV bezmaz vai kā eksotiku. Un nevis rasisma dēļ, bet tāpēc, ka mēs Tevi esam pieņēmuši. Kāpēc Tu ālējies par rasismu? Tiec ar saviem kompleksiem galā! Tu neesi izstumtais, Tu esi pieņemtais. Daudz pieņemtāks par dažu labu balto, kas dzimis šeit.
Un tagad parunāsim par vārdiem.
Liekulīgie BLMisti nokritīs no krēsla, kad uzzinās, ka Melnais stārķis latīniski ir Ciconia nigra. Mainīsi latīņu valodu? Melnais zīriņš - Chlidonias niger. Ko tagad darīt? Zināji, ka pelējuma sēni sauc - Aspergillus niger? Melnā pīle - Melanitta nigra. Melnkakla dūkuris - Podiceps nigricollis. Izklausās vispār. Spāniski melns, starp citu, ir negro un negra. Bet havajieši vārdu mauka lieto, norādot uz kalnu pusi. Ko mums tagad latviešiem, likt mainīt havajiešu ieradumus, jo mauka ir un paliek mauka?
Džordž Stīl, zini, kā ir? Mums ir tāds teiciens - neej svešā baznīcā ar savu bībeli. Un arī šis teiciens nav par rasismu. Nemāci mums lietot vārdus. Un neliec mums atvainoties. Jāatvainojas ir tam, kurš ir vainīgs. Mēs neesam. Atvainoties par to, par ko neesi vainīgs, ir tas pats, kas pieņemt, ka melot ir labi. Nē, melot ir nepareizi. Mums nav jāatvainojas par kāda kompleksiem.
Ar kompleksiem jātiek galā tam, kuram tie ir. Mums ir Rūjienas saldējums, un mēs par saldējumu domājam kā par saldējumu. Nevis izmantojam saldējumu, lai aizskartu rases, nacionalitātes vai dzimumus. Mēs saldējumu apēdam. Baltu, melnu, rozā. Un mums garšo. Par melno stārķi arī tieši tāpat. Mēs to mīlam, jo tas ir melns.
* Šis ir Latvijā dzīvojošā tumšādainā Džordža Stīla ieraksts Facebook:
„Ja persona, kas atbild par mārketingu šim uzņēmumam, domājams, ir angļu valodas eksperte vai profesionāle, tad šīs personas darbs bija labāk slinks un neapdomīgs un sliktākajā nekompetents. Man bija īsa saruna ar personu, kas apgalvoja, ka viņš ir kampaņas iniciators. Viņš redzēja tikai vienu avotu. Un brīdī, kad es to rakstu, viņš joprojām saglabā šo vienīgo avotu kā savu vienīgo aizsardzību. Valodas zinātnieks nekad neizmantotu tikai vienu avotu tulkošanā. Viņi arī ņemtu vērā, kādi mūsdienu lietojumi, kas ir saistīti ar šo vārdu un kādu ietekmi tas varētu atstāt uz izvēlēto auditoriju. Piemēram, kad lietoju vārdus latviešu valodā „piedabūt” vai „lagu lāgiem”, cilvēki skatās uz mani dīvaini. Es precīzi zinu, ko daru un kāpēc. Esmu apskatījis vairākus avotus un saprotu pilno nozīmi un ietekmi uz savu klausītāju. Nav pamata lietot vārdu svešvalodā un kad kāds no šīs kultūras saka, ka tas ir nepiemēroti vai aizvainojoši, nepārstāj lietot šo vārdu.
Daži var jautāt: ′′ Kāds ir ceļš uz priekšu šobrīd?" Domāju, ka šādā situācijā ir trīs soļi:
1. Atzīsti, ka esi kļūdījies.
2. Atvainošanās.
3. Labojiet kļūdu.
Līdz šim brīdim ir pieskāries tikai otrais solis un pussirdīgais trešais neaprakstāmais piedāvājums.
Noslēgumā vēlos izteikt vēl dažas personīgākas piezīmes. Vienam no komentāriem, ko izlasīju pie Ilzes, ir nepieciešama atbilde.
Es biju politiskās partijas PAR dibinātājs!. Ilze pievienojās Jaunā konservatīvā partija. Lai gan pēdējos gados mums ir bijis maz kontaktu, es domāju, ka joprojām viņu labi pazīstu. Es neticu, ka viņa man bija prātā, kad viņa publicēja savas domas par šo situāciju. Es ticu, ka viņa uzrakstīja to, kas bija viņas ierakstā, jo tieši tas, kam viņa uzskata, ir pareizi.
Ja politiskā partija vai šīs partijas atbalstītājs ir noraizējies tikai par šīs partijas sekotāju tiesībām un labklājību, nevis par šīs valsts iedzīvotāju un iedzīvotāju labklājības aizsardzību, šai personai būtu jāpamet šī partija vai šī partija vajadzētu izšķirt. Politoloģija nav mērķis. Visu iedzīvotāju labklājības un tiesību aizsardzība ir.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
