Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Ebreju kopienas dibinātajā bērnudārzā Motek cittautiešu bērnu neuzņemot tāpēc, ka tajā nevarot uzņemt pat visus bērnus no Ebreju kopienas, jo vienkārši nepietiekot vietas, apgalvo Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska. Turklāt Ebreju kopiena neesot pārliecināta, ka pirmsskolas vecuma bērna attīstībai ir lietderīgi dienas lielāko daļu pavadīt pēc specifiskām ebreju tradīcijām, kas tiek ievērotas bērnudārzā, bet vakarā atgriezties ģimenē, kur šīs tradīcijas ir svešas.

Pietiek jau publicēja kāda lasītāja vēstuli, aprakstot, kā Motek savā darbībā neievēro nacionālos un Latvijas Republikai saistošos starptautiskos normatīvos aktus. “Zinu gadījumu, kad bērns, kas nav ebreju tautības pārstāvis, netika uzņemts šajā iestādē viņa tautības dēļ. Tai pašā laikā šīs bērnu dārzs saņem Rīgas Domes līdzfinansējumu,” raksta lasītājs.

Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore savukārt Pietiek skaidro, ka bērnu dārzs ir neliels un tajā pat nepietiek vietas visiem atbilstoša vecuma bērniem no Ebreju kopienas, kuru vecāki vēlas savā atvasēm nodrošināt pirmskolas izglītību tieši ebreju bērnudārzā. Bērnudārzā esot 30 vietas, bet 11 Ebreju kopienas bērni stāvot rindā un gaidot, kad atbrīvosies vieta.

Turklāt Rīgas domes līdzfinansējumu saņem pilnīgi visi privātie bērnudārzi un arī auklītes, un tas neuzliek par pienākumu šajos bērnudārzos uzņemt pilnīgi visus bērnus, atgādina Umanovska.

Pēc viņas skaidrojuma, bērnudārzā tiek rūpīgi ievērotas ebreju tradīcijas, netiek svinēti tādi tradicionālie kristiešu svētki kā Lieldienas, Ziemassvētki u.c., tāpat šajā bērnudārzā netiek ēsta cūkgaļa, kā arī tiek svinēts sabats. “Nedomāju, ka bērna attīstībai ir veicinoši tas, ka viņš visu dienu pavada vidē, kur tiek ievērotas ebreju tradīcijas, bet vakarā atrodas mājās, kur šīs tradīcijas ir svešas. Tas rada bērnā iekšēju konfliktu,” sakās esam pārliecināta Ebreju kopienas pārstāve.

Bērnudārza vadība esot vairākkārt runājusi ar bērnu vecākiem, kuri nav ebreji, bet kuri vēlas savus bērnus ievietot šajā bērnudārzā. Lielākoties vecāki saprotot, ka šāda izvēle var nopietni ietekmēt bērna vēl neizveidojušos pasaules uzskatus. Turklāt pēc ebreju tradīcijām viņiem ir liegts sludināt savu ticību un aģitēt pievērsties šai ticībai, tādēļ, ja bērnudārzā tiktu uzņemts bērns, kas nav ebrejs, to varētu uzskatīt par aģitāciju.

Rīgas Ebreju kopiena esot pārliecināta, ka ievēro visus Latvijas un starptautiskos likumus. Umanovska atgādina, ka arī mūzikas un sporta skolās netiek uzņemti pilnīgi visi bērni, bet tikai tie, kuriem ir dotības, ko arī varētu uzskatīt par diskrimināciju.

Tiesa, kā jau ziņots, par bērnudārza „tautību politiku” ir iesniegta sūdzība Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD), kā arī Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijai (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļai), un tika saņemta šāda atbilde:

„Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (turpmāk - Departaments) Izglītības pārvaldē saņemta Jūsu 2016.gada 18.oktobra elektroniskā pasta vēstule, kurā vēlaties noskaidrot, vai privātā pirmsskolas izglītības iestāde, kas saņem Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu, var atteikties uzņemt bērnu viņa tautības dēļ.

Privātās izglītības iestādes dibinātāji ir juridiskas vai fiziskas personas, un, lai arī Departaments ar vairākām privātām pirmsskolas izglītības iestādēm ir noslēdzis līgumus par līdzfinansējumu, tas nemaina šo iestāžu juridisko statusu un pakļautību, proti, privātās izglītības iestādes nav pakļautas Rīgas pilsētas pašvaldībai, bet gan to dibinātājam. Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 26.panta trešo daļu privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs.

Tomēr arī privātai izglītības iestādei savā darbībā ir jāievēro vispārējie tiesību principi un cilvēka pamattiesības, tajā skaitā Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā noteiktais, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī Izglītības likuma 3.1 pantā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums, proti, personām ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

Izglītības likuma 3.1 panta otrajā daļā minēts, ka atšķirīga attieksme pret personu pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi, līdz ar to privātajai izglītības iestādei būtu jāpamato ierobežojuma (uzņemt konkrētas tautības bērnus) tiesiskais mērķis un tā sasniegšanai izraudzīto līdzekļu samērīgums.”

Ir arī atbilde no IKVD, kur ir pausts viedoklis no četrām institūcijām (Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Republikas tiesībsarga un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas), ka "pirmskolā noteiktie izglītojamo uzņemšanas nosacījumi attiecībā uz bērna tautību un etnisko piederību nav objektīvi pamatoti ar tiesisku mērķi, turklāt radīt izglītojamiem apstākļus ebreju nacionālās pašapziņas attīstībai, ebreju tradīciju un kultūras vērtību izzināšanai un nodrošināt ebreju tradīciju un kultūras vērtību apguvi var ne tikai ebreju izcelsmes bērniem. Tas ļauj secināt, ka šobrīd pirmskolā noteiktā izglītojamo uzņemšanas kārtībā ir pretrunā ar Izglītības likuma 3.1 pantā noteiktajam atšķirīgas attieksmes aizlieguma principam".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...