Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Būsiet gan jau dzirdējuši, ka Latvija, reaģējot uz kārtējo Kremļa spiegu-teroristu skandālu Čehijā un solidarizējoties ar šo NATO sabiedrotās valsts diplomātiem, no valsts izsūtīs tikai vienu Kremļa spiegu-diplomātu, to pašu bēdīgi slaveno Ruslanu Ušakovu.

Šajā sakarā nepaslinkoju un izskrēju cauri visiem publiski pieejamiem Satversmes aizsardzības biroja (SAB) gada pārskatiem par situāciju Kremļa spiegu ķeršanas lauciņā Latvijā. Redzētais un izlasītais liek man domāt, ka Latvijas Ārlietu ministrija sistemātiski ir ignorējusi Latvijas drošības dienestu ziņojumus, jo faktiski visos ir atrodama šādā rindkopa:

„Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti izvērš aktīvu darbu pret Latviju un sabiedroto interesēm. Izlūkošanas prioritāte ir NATO drošības politika un aktivitātes reģionā, kā arī Latvijas aizsardzības un militārās spējas. SAB konstatējis interesi par plaša spektra iekšpolitikas, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem.”

Sanāk, ka Ruslans Ušakovs ir tas krievu spiegs, kurš ir tik varens un spējīgs, ka Latvijas un NATO sabiedroto armijas ģenerāļi nevar naktīs mierīgi gulēt? Šaubos par to!

Atsevišķos SAB gada pārskatos ir minēts, ka Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā Latvijā izlūku skaits ir svārstījies 20–40 % līmenī no kopējā diplomātu skaita.

Ja veicam aprēķinus, tad tagad Krievijas vēstniecībā vajadzētu strādāt diviem līdz četriem krievu diplomātiem, jo R. Ušakovs ir vienīgais, kas tiek sūtīts prom.

Esmu pārliecināts par to, ka Latvijas drošības dienesti ir snieguši ne tikai Ārlietu, bet arī Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām daudz slepenāku informāciju ar konkrētiem vārdiem un uzvārdiem un veiktajām darbībām pret Latviju, kas netiek un netiks atspoguļota tik formālā dokumentā kā SAB gada pārskats.

Lūk, arī izraksti no SAB gada pārskatiem, kuros melns uz balta rakstīts, ka Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot Krievijas vēstniecības piesegā, izliekoties par diplomātiem. Turklāt tiek norādīts, ka viņu ir vairāk nekā viens R. Ušakovs!

Izraksts no SAB 2020. gada pārskata:

Neskatoties uz to, ka arvien lielāka loma ir tehniskās izlūkošanas iespējām un aktivitātēm kibertelpā, Krievijas diplomātisko 1. ĀRVALSTU IZLŪKOŠANAS UN DROŠĪBAS DIENESTI 5 pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras joprojām ir ārkārtīgi nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms Rietumvalstīs. Pēdējos gados Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā Latvijā izlūku skaits ir svārstījies 20–40 % no kopējā diplomātu skaita, līdzīgi tas ir arī citviet Eiropā, tādējādi veidojot daudzskaitlīgu Krievijas specdienestu darbinieku tīklu ārvalstīs. https://www.sab.gov.lv/files/2020_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2019. gada pārskata:

Tradicionāli GRU izlūkošanas aktivitātes ārvalstīs īsteno, izmantojot Krievijas vēstniecību un to paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju piesegu. https://www.sab.gov.lv/files/2019_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2017. gada pārskata:

2017. gadā SAB īstenoja pretizlūkošanas darbu pret vairāku ārvalstu specdienestiem. Lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība. Darbs notiek gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas.

Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām. Izlūki Latvijā strādā legālo rezidentūru ietvaros, kad darbam tiek izmantotas diplomātiskais piesegs. Pēdējos gados Krievijas specdienestu iespējas izmantot diplomātisko piesegu kontaktu veidošanai un izlūkošanas ziņu iegūšanai apgrūtina tas, ka atsevišķās jomās samazinājusies valstu oficiālā sadarbība, turklāt pieaugusi sabiedrības vērība pret aizdomīgām “diplomātu” darbībām. https://www.sab.gov.lv/files/2017_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2016. gada pārskata:

Ārvalstu specdienesti aktivitātes pret Latviju izvērš, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu un strādājot no savas valsts teritorijas. Darbs no teritorijas ietver aktivitātes uz valstu robežas, īslaicīgas izlūku vizītes Latvijā, kā arī darbu pret Latvijas valsts piederīgajiem, tiem atrodoties dienestu pārstāvētajās valstīs. https://www.sab.gov.lv/files/2016_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2015. gada pārskata:

Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas. https://www.sab.gov.lv/files/2015_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2014. gada pārskata:

Darbības realizācija pret Latvijas interesēm norit gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs, kā arī no savas mītnes zemes. Izlūkdienesti galvenokārt izmanto savas valsts vēstniecības diplomātisko piesegu izlūkošanas aktivitāšu veikšanai. Paralēli tiek izmantoti netradicionālie piesegi, kuriem var pielāgot jebkuru nepieciešamo profesiju – žurnālistu, konsultantu, uzņēmēju vai zinātnieku. Krievijas pētnieciskie institūti un nevalstiskās organizācijas bieži tiek izmantotas par platformām, kuru ietvaros vai no kurām veikt izlūkošanas darbību. https://www.sab.gov.lv/files/2014_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2013. gada pārskata:

2013 Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem galvenokārt strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas.

Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā variē no 15-35 procentiem no kopējā diplomātu skaita. Izlūki, kas darbam Latvijā izmanto diplomātu piesegu, reti izmanto agresīvas un tiešas darba metodes.  https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=70

Izraksts no SAB 2012. gada pārskata:

2012 Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega. Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15-40 procenti no kopējā diplomātu skaita.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=3

Izraksts no SAB 2011. gada pārskata:

2011 Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega jeb no legālo rezidentūru pozīcijām. Vienlaikus ārvalstu izlūkdienestu darbs pret Latviju un tās valstspiederīgajiem tiek īstenots, strādājot no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas. https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=10

Izraksts no SAB 2010. gada pārskata:

2010 Kopumā pret Latviju vērstas izlūkdienestu aktivitātes var tikt īstenotas trijos veidos: 
- ārvalstu specdienesti Latvijā darbojas no tā sauktās legālās rezidentūras pozīcijām, kas visbiežāk nozīmē darbu zem diplomātisko pārstāvniecību piesega,
- izlūkošana tiek veikta no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas. Retos gadījumos, ārpus NATO un ES valstu izlūkdienesti savā teritorijā izmanto visai agresīvas Latvijas iedzīvotāju vervēšanas un informācijas iegūšanas metodes.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=11

Izraksts no SAB 2009. gada pārskata:

Izlūkdienesti izlūkošanu ārvalstīs veic divos veidos - legālās rezidentūras ietvaros (izmantojot diplomātisko piesegu un neslēpjot piederību konkrētai valstij), kā arī izmantojot nelegāļus un nelegālo rezidentūru.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=19

Izraksts no SAB 2008. gada pārskata:

SAB pretizlūkošanas darba rezultātā 2008.gada laikā vīza iebraukšanai Latvijā tika atteikta 3 identificētiem ārvalstu izlūkdienestu darbiniekiem, kas plānoja uzsākt savu darbību Latvijā, izmantojot diplomātisko piesegu. Turklāt viens no šiem izlūkiem ticis identificēts kā sevišķi aktīvs, kurš, strādājot ārvalstīs, ne tikai plaši izmantojis aģentūras metodi informācijas ieguvei, bet arī organizējis aktīvos pasākumus ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=64

Izraksts no SAB 2007. gada pārskata:

Veicot pretizlūkošanas funkcijas, SAB seko ārpus ES un NATO valstu specdienestu darbībām un interesēm Latvijā. Nozīmīgs valsts drošības risks ir ārvalstu specdienestu, kas atrodas ārpus ES un NATO, rezidentūru darbība Latvijā. Šo dienestu aktivitātes kontrole ir SAB pretizlūkošanas prioritāte. Ārpus NATO un ES valstu specdienestu rezidentūras Latvijā darbojas pamatā izmantojot diplomātisko piesegu. Tomēr specdienestu virsnieki savai darbībai izmanto arī cita veida piesegus, lai Latvijā uzturētos ilglaicīgi vai īslaicīgi. Ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbību pret Latviju un tās interesēm var iedalīt trīs virzienos – politiskā, ekonomiskā un militārā izlūkošana. Ārvalstu izlūkdienestu darbība skar gan Latvijas nacionālās intereses, gan NATO un ES sadarbības aspektus.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=75

P.S. Agresorvalsts bruņoto spēku specdienests, respektīvi GRU, spridzina, zog velosipēdus, nogalina, pārvadā narkotikas, triec nost lidmašīnas un indē cilvēkus ar ķīmisko ieroci NATO dalībvalstu teritorijās, bet Latvijas diplomātija ir tik diplomātiska, ka Kremlis vien nopriecāties nevar. Vai Rinkēvičs var iedomāties, kas notiktu, izraidot divus krievu spiegus, ja reiz pēc Ruslana padzīšanas Kremlis Latviju ir iekļāvis īpašo, proti, naidīgo valstu sarakstā?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par...

Foto

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav....

Foto

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM)...

Foto

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā...

Foto

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu....

Foto

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar...

Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...