Iesaki rakstu: 
Jūs nekad neuzminēsit, kurš 1 minūti un 11 sekundes garā intervijā paspēja pateikt tik daudz stulbumu, ka to izklāstam bija nepieciešams neliels teksts. Tas bija mūsu visu iemīļotais "prezidents visiem", kurš arvien vairāk turpina līdzināties kino komēdijas varonim vārdā Borats Mārgareta Sagdijevs.
Tā, atrodoties Londonā karalienes Elizabetes II bērēs, Egils Borats runāja ar LTV žurnālistiem un dalījās ļoti interesantās pārdomās. Nekādas sensācijas vai šokējošu atklāsmju šajā tekstā nebūs, taču tiks citēti daži diezgan idiotiski prezidenta izteikumi šī intervijas laikā.
Levits sāk ar apgalvojumu, ka ar Eiropas līderiem tiekas "ļoti bieži". Tajā pašā laikā, kā vēsta prezidenta administrācijas mājaslapa, viņš ar ārvalstu amatpersonām pēdējā mēneša laikā ticies tikai trīs reizes, no kurām tikai vienu reizi ar sava līmeņa līderiem (Islandes, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem). Proti, pēc Levita teiktā iznāk, ka reizi mēnesī ir “ļoti bieži” un milzīgās Islandes prezidents ir tieši tas līderis, ar kura satikšanu ir jālielās žurnālistiem.
Tālāk Levits stāsta, ka Latvija kandidēs uz Apvienoto Nāciju Drošības padomes locekļa vietu, un pāris vārdos piemin, ka Londonā šo tēmu nedaudz apspriedis ar Eiropas līderiem. Vienlaikus prezidents apgalvo, ka kandidēšana plānota pirms 997 gadiem jeb 1025.gadā. Nosaucis 1025. gadu, Levits pat necenšas laboties un turpina runāt ar žurnālistu, it kā nekas nebūtu noticis.
Prezidents turpina savu īso interviju, sakot, ka viņa turnejā Londona nav galamērķis un ka pēc Lielbritānijas viņš dosies uz Ņujorku. Vizītes ASV galvaspilsētā mērķis, pēc viņā vārdiem, ir "parunāt ar valsts līderiem par drošību". Jo 2022. gadā runāt ar cilvēkiem pa telefonu vai internetu aizliedz likums, kas liek Levitam tērēt tūkstošiem budžeta naudas lidojumiem no Rīgas uz Londonu, bet pēc tam uz Ņujorku. Tas viss uz latviešu rēķina, kuriem jau visi, no eirokomisāra Valda Dombrovska līdz biznesa trenerim Aldim Gobzemam ir aizrādījuši, ka augsto apkures cenu dēļ nākamo pavasari ne visi no viņiem satiks dzīvi.
Levits arī diezgan caurspīdīgi liek saprast, ka ar politisko tūrismu mazāk nodarboties negrasās. Viņš to apliecina, sakot, ka, lai saņemtu ANO padomes locekļa vietu, Latvijai ir jāiegūst 130 balsis. Bet, tā kā daudzi no šo 130 valstu līderiem ir nejēgas, kuri nav labi pazīstami ar Latviju, viņš būs spiests likvidēt analfabētismu ANO biedru rindās, personiski iepazīstinot viņus ar mūsu dzimtenes īpatnībām.
Ņemot vērā, Levita mīlestību rūnāt ar cilvēkiem aci pret aci, atrodoties vairāku tūkstošu kilometru attālumā no savas pils, manuprāt, ir atbilstoši pieņemt, ka vadīt Latvijas kultūras vēstures lekcijas ar šo 130 valstu līderiem viņš plāno personīgi, vienlaikus tērējot kārtējo nodokļu naudas kaudzi gariem lidojumiem, dārgām viesnīcām un Michelin restorāniem.
Bet, iespējams, idiotiskākā lieta no visas šīs intervijas ir tas, ka Levits stāv aizsaulē aizgājušās karalienes portreta fonā viņas bērēs, kur viņš tika aicināts izteikt līdzjūtību visas mūsu valsts vārdā, un par sava ceļojuma uz Londonu iemesliem nerunā ne vārda.
Levits ne vārda nesaka ne par pašu karalieni vai viņas ieguldījumu pasaules vēsturē, ne par to, kā viņš jūtas saistībā ar karalienes nāvi, ne par to, kā viņš izteica līdzjūtību karaliskās ģimenes locekļiem, ne par to, kas sagaida desmitiem miljonu angļu (kā arī simtiem tūkstošu latviešu imigrantu Apvienotajā Karalistē) tagad, kad mūžībā aizgājusi 20. un 21. gadsimta Lielbritānijas monarhijas viszināmākā figūra. Tā visa vietā Levits, ieraudzījis žurnālistu ar mikrofonu, sāk nodarboties ar savu iecienīto nodarbi - pašreklāmu.
Pats par sevi saprotams, ka LTV žurnālistu delegāciju ar Levitu priekšgalā uz vairākām dienām sūtīt uz Londonu nebija absolūti nekādas vajadzības, galvenokārt tāpēc, ka viņu neesamību tur neviens nebūtu pamanījis. Bet, pat neskatoties uz to, ka Levits ar Elizabeti II bija saistīts apmēram tikpat stipri kā tu, cienījamais lasītāj, viņš vismaz 1 minūti un 11 sekundes garā intervijā varēja izlikties nevis pēc Borata, bet pēc prātīga pieauguša cilvēka. Varēja, bet neizlikās.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
