Eglei palūgts aiziet, jo viņa lobējusi konkrētu uzņēmēju intereses, tostarp - skandalozajā vilcienu iepirkumā
PIETIEK13.06.2012.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu Pietiek avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei. Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā.
Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no "lielgabarīta" jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.
Lai gan informācijas vākšanas metodēs nav saskatīts nekas ārkārtējs, Egles aktivitātēs saskatīta konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, un pastāv aizdomas, ka ierobežotas pieejamības informācija nodota uzņēmējiem. Egles skaidrojumus Pietiek trešdien iegūt neizdevās - ar tālruņa starpniecību viņa nebija sasniedzama.
Kāda vilcienu iepirkumā no spāņu koncerna C.A.F. tieši ieinteresēta Latvijas uzņēmēja auto nereti redzēts pie Rīgas pils. Šai sakarā neoficiāli tiek piesauktas prezidenta padomnieces personiskās attiecības ar šo uzņēmēju. Tieši viņš varētu būt bijis adresāts Egles privātajām fotogrāfijām, kuras noplūda sociālajos tīklos pirms dažiem mēnešiem, pirmo reizi sašūpojot viņas krēslu.
Toreiz Rīgas pilī ieradies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš, kurš personiski prezidentam Bērziņam parādījis šo kailfoto izdrukas, mudinot apsvērt iespējamās konsekvences. Tobrīd šāda specdienestu iesaistīšanās arī izraisīja spekulācijas, vai to resursi netiek izmantoti ekonomisko interešu pārdalē. Proti, vai Egli šādā veidā necenšas izolēt no prezidenta komandas, lai viņa nevarētu izmantot savu ietekmi vilcienu iepirkuma stāstā.
To, ka prezidents Bērziņš ar savu ekonomikas padomnieci Egli nav šķīries tik mierīgi, kā to centās pasniegt Rīgas pils agrā trešdienas rītā izplatītais paziņojums, jau dažas stundas vēlāk lika saprast pati Egle, kura izplatīja pretpaziņojumu, uzsverot, ka savas darba tiesiskās attiecības ar Valsts prezidenta kanceleju nav pārtraukusi.
Tā tas tiešām ir - dokumenti nav parakstīti, jo Egle tam nav piekritusi, bet Valsts prezidenta kancelejai to izdarīt liedz fakts, ka padomniece iesniegusi darba nespējas lapu, kas nozīmē, ka, pusēm tā arī nevienojoties, situācija var "iestrēgt" pat uz vairākiem mēnešiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, prezidents Bērziņš vairākkārtīgi pēdējo nedēļu laikā runājis ar Egli, cenšoties vienoties par mierīgu veidu, kā abu darba attiecības pārtraukt, tomēr padomniece tam nav piekritusi.
Egles darba nespējas lapa datēta ar 6. jūniju, bet vēl divas dienas vēlāk, 8. jūnijā viņai bija jāpiedalās starptautiskā konferencē TransBaltica 2012 Liepājā, iepazīstinot ar Latvijas piedāvājumu investīciju piesaistei. Tas Rīgas pilī radījis aizdomas, ka Egle darba nespējas lapu iesniegusi "ar atpakaļejošu datumu". Vēl otrdienas rītā, kad sākusies Lietuvas prezidentes Daļas Gribauskaites vizīte Latvijā, kurā risināti pārsvarā ekonomiskās sadarbības jautājumi attiecībā uz sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi un Visaginas AES celtniecību, prezidenta ekonomikas padomniece Egle "noņemta no strīpas" un līdzdalībai sarunās nav pielaista. Tobrīd noticis pēdējais mēģinājums ar Egli vienoties "pa labam", un viņa brīdināta, ka Rīgas pils ir gatava iznest ķildu uz āru, vienpusēji paziņojot par darba attiecību pārtraukšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
