Iesaki rakstu: 
Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi parāda šī brīža kopskatu.
Pirmkārt, nra.lv raksts par tēmu, ka augstās enerģijas cenas iznīcina Eiropas ķīmisko rūpniecību. Nekādu pārsteigumu, šeit bizness balso ar kājām. Enerģijas izmaksas ir būtiskākā izmaksu sastāvdaļa virknei ķīmiskās rūpniecības nozaru, un tur jau vienalga nodomi un vēlmes. Nekonkurētspējīgs ir un paliek nekonkurētspējīgs. Ja līdz šim eksportēja, turpmāk importēs. Turklāt ietekmēs arī saistītās nozares, piemēram, lauksaimniecību un tālāk jau pa ķēdīti līdz pat patērētājam.
Otrkārt, pietiek.com raksts - "Dogma par globālo sasilšanu", kuru ieteiktu izlasīt un padomāt, kā lielais bizness sev noderīgas hipotēzes, izmantojot savu ietekmi pār grantu sadali un masu mēdijiem, spēj pārvērst par dogmām. (Dogma = nekritiski pieņemts uzskats, kurš tiek pasludināts kā nemaināma patiesība, bieži ignorējot pierādījumus vai loģisku argumentāciju.)
Treškārt, ASV gatavojas atcelt visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus. ASV Vides aizsardzības aģentūra ir izstrādājusi plānu, lai likvidētu visus siltumnīcefekta gāzu ierobežojumus no ogļu un gāzes spēkstacijām Amerikas Savienotajās Valstīs. Sagatavotajā regulā aģentūra apgalvo, ka oglekļa dioksīds un citas siltumnīcefekta gāzes no spēkstacijām, kas sadedzina fosilo kurināmo, "būtiski neveicina bīstamu piesārņojumu" vai klimata pārmaiņas, jo tās ir neliela un samazinoša daļa no globālajām emisijām. Šo emisiju likvidēšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz sabiedrības veselību un labklājību, secina aģentūra.
Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?
Informācija pārdomām.
- 2023. gadā ES CO2 kvotu izsolēs tika iekasēti un pārdalīti 43,6 miljardi eiro (papildu enerģijas izmaksas gan iedzīvotājiem, gan biznesam).
- Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam ES vidēji gadā ieguldīja aptuveni €764 miljardus pasākumos, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
- Lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus, tiek lēsts, ka papildus nepieciešami €477 miljardi gadā, kopējo nepieciešamo ieguldījumu apjomu palielinot līdz aptuveni €1,2 triljoniem gadā.
Un kas tad rezultātā? Apmēram tas pats enerģijas apjoms, tikai daudzkārt dārgāks?
Lūk, kur Eiropa dedzina nodokļu maksātāju naudu, un tā ir arī atbilde, kāpēc ES ar visu savas turību un ekonomikas lielumu nespēj pietiekoši investēt aizsardzībā. Pārējām valstīm, tai skaitā ASV, nav šādu izmaksu. Tās investē R&D un sava militārā sektora attīstībā.
Varbūt tāpēc pasaules 10 tehnoloģiski spēcīgāko kompāniju sarakstā nav neviena uzņēmuma no ES?
2021. gadā ES kopējie izdevumi R&D sasniedza €331 miljardu, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk, nekā investēts klimata mērķu sasniegšanā, no kuru sasniegšanas nebūs nekāda labuma planetārā mērogā.
Eiropa, uz kā rēķina ceri nākotnē nodrošināt saviem pilsoņiem labklājību?
https://nra.lv/.../491958-energijas-cenas-iznicina...
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
