Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Smaka (literārs pseidonīms)
06.07.2015.
Komentāri (31)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz uzdots jautājumu par Grieķijas referenduma taimingu un saturu. Daudz dažādu viedokļu. Taču būtiskāk ir censties saredzēt to, kas sekos un ko tas nozīmē Latvijas izdzīvošanas cerībām.

Vakar Grieķijā notika referendums, kur bija jāizdara izvēle starp noliegumu (NĒ) līdzšinējai eksteritoriālās varas uzurpētajai ārvaldībai kapitālistisko bonzu interesēs vai jāsniedz mazohistiskais atbalsts (JĀ) pilnībā sevi diskreditējušajai neoliberālajai nožņaugšanas politikai.

Taču jāņem arī vērā, ka atsevišķās īpaši svarīgās jomās, kā banku depozītu apdrošināšana, nevienā gadījumā nav risinājuma. Referenduma dalībnieku vairākums nobalsoja JĀ, taču jebkurš referenduma iznākums būtu nozīmējis Eiropas Savienības likumdošanas abrogāciju: gan Eiropas Centrālās bankas kā finansiālās stabilitātes garanta anulāciju, gan LESD anulāciju sadaļā par Eirozonas integritāti, gan depozītu garantijas praktisko neesamību un veselu virkni lielāku un mazāku likumdošanas subversijas gadījumu.

Vispār ir jāstāda jautājums, kāda ir ES likumdošanas būtība pēc šī referenduma, ja tās darbības raksturs ir tik selektīvs un eksteritoriāls. Un cik tālu Latvijai būtu sevi jāsubordinē tik caurumaini selektīvai likumdošanai, piemēram, bēgļu jautājumā, kas var sagraut Latvijas sabiedrības eksistences kulturālo pamatu, turklāt ļoti īsā laikā.

Pēdējā pusgada laikā atrodamies informācijas cenzēšanas režīmā. Un t.s. starptautiskās preses viedokli arī nav vērts īpaši idealizēt. 2009. gadā šī starptautiskā prese aizgūtnēm rakstīja par nekaunīgo Latviju, kas negriež pensijas un nepiekrīt aizdevēju nosacījumiem, starptautiskie mediji bija pilni ar reportieru vēmekļiem par Latviju.

Visupirms interesants ir sabiedrības stratifikācijas vērtējums. Kas tad ir NĒ un JĀ nometnes Grieķijā?

Lielākā un redzamāka NĒ aizstāvoša grupa ir jaunieši. Šodienas Grieķija ir valsts, kura jauniešiem nespēj piedāvāt nekādu perspektīvu, jauniešu bezdarbs 55%. Ne tikai aizdevēju prasības, bet arī straujie novecošanās un marasmizācijas procesi ir radījuši visai spēcīgu gerontokrātiju. Grieķijā tāpat kā Latvijā nenormāli lielu darba vietu īpatsvaru aizņem pensionāri.

Ne mazāk svarīgs ir tūkstošgadu tradīcijās augušo jauniešu, arī bagāto, pretīgums pret tādu savu valsti, kura visu laiku atrodas ar ģīmi mēslos. Te gan jāpiezīmē, ka Latvijā šādas pašapziņas problēmas ir svešas, politiskais diskurss reklamē, ka mēsli ir labi, jo pūstot izdala siltumu.

Labi organizēta grupa NĒ nometnē ir valsts kalpotāji, t.sk. ierēdņi. Dažādas SVF programmas tradicionāli iekļauj valsts sektorā strādājošo rituālu pazemošanu. Tā ir tradicionālā shfela, kas ļauj izgaršot to cilvēku sakāvi, kuri lepni pārstāvēja savu valsti, bet nu spiesti rāpot uz ceļiem un lūgt palīdzību.

Šī pazemojuma dēļ arī kultūras un mākslas darbinieki ir NĒ atbalstītāji. Milzīgs skaits kultūras cilvēku no visas pasaules ir atbalstījuši NĒ balsojumu. Itālijas populārākās partijas vadītājs artists Grillo pilnībā nostājies NĒ pusē un rudenī gaidāmajās vēlēšanās kopā ar lielajām opozīcijas partijām plāno koalīciju, kuras vienīgais mērķis ir Itālijas izvešana no eiro. Pašreizējais premjerministrs Renci vairs nebauda savas sociāldemokrātiskās partijas atbalstu, vadošie sociāldemokrāti proponē kopējo ultimātu: vai nu akomodatīva finansiālā politika, vai arī iziešana no Eirozonas.

NĒ nometnei ir sava seja - premjerministrs Ciprs un finanšu ministrs Varufakis.

JĀ nometnes galvenais spēks ir pensionāri. Gerontokrātiskā valstī jebkuras pārmaiņas ir nevēlamas.

JĀ nometne ir vēl dažas mazas grupas kā, piemēram, Eiropas fondu apguvēji. No šiem fondiem Grieķijas tautsaimniecībai nav bijis nekāda labuma, bet tie ir radījuši šauru priviliģētu eirofondu mangotāju slāni, kas neko citu darīt neprot.

Te gan jāpiezīmē, ka struktūrfondu slaucēju aprindas ir mazinājušās, jo krīzes valstīm Eiropas Komisija struktūrfondus un citas centralizētas programmas neizmaksā. Tā jūnijā parādījās informācija, ka grieķu studentiem pēkšņi nogriezts finansējums no ERASMUS+.

Formāli Grieķijai iepriekšējā plānošanas periodā bija pieejami struktūrfondi 38 miljardu, pašreizējā periodā - 35 miljardu apmērā, taču atbilstošie projekti vairumā gadījumu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Arī Latvijā struktūrfondu izlietojumu nosaka zaļie baroni, un valsts konkurētspēju tie pasliktina, jo tiek būvēti un atjaunoti ceļi pie katras kūts, turklāt tērējot lielas summas Latvijas līdzfinansējumam.

JĀ nometnei nav savas sejas un identifikācijas. Daļēji to mēģina dot ASV dzimušais Atēnu pilsētas mērs Kaminis, kam ir ASV un Grieķijas dubultpilsonība. Pati mērija gan lielu atbalstu nebauda, jo zīmējusies ar dažādiem apšaubāmiem struktūrfondu apgūšanas brīnumiem.

Līdz ar to NĒ nometnei Grieķijā bija un arī pēc referenduma ir nepārprotams morāls pārsvars.

Referenduma sagatavošana un norise sniedza pieradījumus Eiropas dažādu līmeņu vadītāju un institūciju bezprecedenta antidemokrātiskiem uzbrukumiem suverēnai valstij. Eiropas Savienības eksteritoriālais un antidemokrātiskais raksturs vairs nav noslēpjams. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Šulcs šucmaņa cienīgā stilā draudēja Grieķijas tautai ar armagedonu, ja nobalsos pret troikas prasībām. Eiropas institūcijas aktīvi provocēja banku noguldītāju paniku Grieķijā.

Par referenduma taimingu. Daudz to, kam liekas, ka taču varēja to rīkot ātrāk. Patiesībā nevarēja. Taimings ir izvēlēts izcili, lai procesu vairs nevarētu apturēt. Ja referenduma ideja būtu cilāta jau agrāk, tad būtu mēģinājumi novākt jebkuriem līdzekļiem pašreizējo Grieķijas valdību. Paziņojot par referendumu 29. jūnijā un 30. jūnijā neatmaksājot kredīta daļu SVF, process kļuva neapturams. Periods, kurā varēja bez problēmām izņemt naudu no bankām, bija veseli 6 mēneši.

Tiešas sekas šim taimingam un SVF kredīta neatmaksai ir tas, ka SVF vairs nekad neielaidīsies šādās netipiskās programmās Eiropā. Tas vienmēr prasīs devalvāciju un parādu norakstīšanu būtiskos apmēros.

Tā kā uzvarējis NĒ viedoklis, visai drīz radīsim atbildi uz jautājumu, vai Eirozona vispār ir spējīga funkcionēt. Pagājušajā gadā ECB veica Eirozonas banku pārbaudes, visas 4 lielās Grieķijas bankas tika atzītas par maksātspējīgām. Ja nākamnedēļ sāksies procesi, kuru rezultātā tiks kaut daļēji konfiscēti depozīti zem 100.000 EUR, tad jebkuram ir jāsaprot, ka reālas depozītu apdrošināšanas Eirozonā nav. Šveicē ir, ASV ir. Bet ne Eirozonā.

Grieķijas banku krahs nevar būt izolēts notikums. Bulgārijā un Rumānijā milzīgu daļu no banku sektora aizņem grieķu bankas. Visiem vēl atmiņā Bank of Cyprus negaidītā slēgšana Rumānijā 2013. gadā, kad izrādījās, ka tā ir veikli izsūkta tukša. Depozītu garantijas maksāja Rumānijas valdība. Taču grieķu banku kraha gadījumā to nespēs ne Rumānija, ne Bulgārija milzīgo summu dēļ. Bloomberg raksta, ka ECB ir piedāvājusi Bulgārijas bankām pieeju diskonta logam. Tas ir ārkārtīgi neordināri, Latvijai kā valstij ārpus Eirozonas 2008. gadā to nepiedāvāja, Latvija arī atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas nesaņēma ECB valūtas svapus. Bet tas arī norāda, cik dramatiskas sekas Balkānu reģionā būs Grieķijas bankrotam.

Nav jēgas cilāt vēlreiz cēloņus, kas šo situāciju ir radījuši. Taču ir būtiski Grieķijas krīzes cēloņi, kuri netiek plaši apspriesti. Tāds ir vājprātīgais bēgļu daudzums, kas ieplūdis Grieķijā – valstij ar 11 miljoniem iedzīvotāju jāuzņem 2 miljoni bēgļu. Grieķijas tūrisma industrija ir iznīcināta, jo skaistās pludmales ir nosētas ar labākas dzīves meklētājiem no Mazāzijas un Ziemeļāfrikas un viņu ekskrementiem. Politico publicēja šausminošu rakstu par to, kas notiek rietumu tūristu iemīļotajā Lezbas salā, kur ik dienas ierodas 700 izbadējušos bēgļu no Tuvajiem Austrumiem. http://www.politico.eu/article/europes-refugee-crisis-unfolds-on-greek-shores/

Būtībā Grieķijai būs vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai satīrītu kūrortus tādā līmenī, ka uz tiem kāds maksātspējīgs vispār gribētu braukt. Ja tiek iznīcināta valsts galvenā tautsaimniecības nozare, turklāt bēgļu rašanās un invāzija ir tiešas Rietumvalstu politikas sekas, tad grūti par to vainot Grieķiju. Un cik jauki ir dzirdēt babuškas Laimdotas litānijas, ka nu Dievzemītei būs jāuzņem visa Āfrika un Āzija.

Latvijas nekritiska līšana caurumos Vācijai jautājumos, kas saistīti ar Grieķijas krīzi, ir visai smieklīga. Katrs, kuram pēdējā laikā bijusi saskaršanās ar Vācijas un Krievijas pārstāvju mijiedarbību, ir šokēts, cik nenormāli liela ir Vācijas labvēlība pret Krieviju. Uz Molotova-Ribentropa pakta 2.0 tinte jau nožuvusi. Vācijas Siemens piegādās aprīkojumu jauno elektrostaciju iekārtošanai Krimā. Būtībā vienīgais Vācijas un Krievijas saplūšanas bremzējošais faktors ir ASV pozīcija, kas noteikti kļūs stingrāka, tuvojoties nākamajam Republikāņu prezidentam.

Jebkurā gadījumā dažu tuvāko dienu un nedēļu laikā mēs būsim liecinieki notikumiem, kas radīs jaunu izpratni par Eiropas Savienību. Tiem, kas neņems šīs mācības vērā, jāvaino pašam sevi, jo muļķiem palīdzēt nav iespējams.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...