Iesaki rakstu: 
“Kā suns atkal apēd izvemto, tā rīkojas arī nejēga, bez mitas atkārtodams to pašu muļķību.” - Zālamana pamācības, 26. nodaļa:11.
Ir labi zināms, ka pietiek tikai ieminēties par vilkiem, lai sāktos jampadracis. Profesionāli trokšņu taisītāji ir bābiskie Latvijas mednieki. Pietiks aplūkot četrus jautājumus lai ikviens saprastu, cik stulbi, melīgi, liekulīgi un histēriski ir Latvijas padomju mednieki-paranoiķi.
Paklausoties mednieku gaudošanu cilvēkiem var rasties iespaids, ka vilki ir savairojušies jau tik lielos apmēros, ka uzcēluši vilku Honkongu Latgalē - spiesti dzīvot debesskrāpjos un gaļu importēt no ārzemēm, bet apēst suni viņiem ir kā aiziet uz ķīniešu restorānu. Acīmredzami, ka masu mediji neko nepārbauda un turpinās nekritiski atkārtot medību ideologu skaitāmpantiņus par vilkiem un lūšiem.
Par vilku uzskaiti un apšaušanu
Lai gan Valsts meža dienests (VMD) vilku un lūšu pēdu vienlaicīgu uzskaiti pēdējo reizi veica 2008.gada marta nogalē, tas netraucē šim kantorim izplatīt apgalvojumus par 1400 un vairāk vilkiem, kas ievērojami pārsniedz vilku vides ietilpību Latvijā.
Tā kā VMD medību ideologi nespēj izskaidrot, kā tiek nodrošināts, ka viena vilka pēdas netiek uzskaitītas vairākas reizes, tad visi aicinājumi iesūtīt ar telefonu nofotografētus pēdu nospiedumus ir darbības imitācija un miglas pūšana. Uzskaitot 300 vilkus desmit reizes, nesanāk 3 000 vilku.
Līdz ar to joprojām saglabājas Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētais - VMD dati nav izsekojami, nav pārbaudāmi un līdz ar to nav derīgi izmantošanai Latvijas Republikas atskaitēm Eiropas komisijai. VMD vilku skaita novērtējums izriet no sekojošas dzelžainas pārliecības: nošāvām 300 vilkus, tātad pierādījām, ka Latvijā ir 1 400 vilku.
Pēdējo desmit gadu Silavas dati uzrāda 550 - 650 vilkus maijā, kad piedzimst kucēni, un 300-350 vilkus pēc medību sezonas. Tātad katru gadu tiek nošauta puse no populācijas. Baltijas valstīs dzīvo 5% no Eiropas Savienības vilkiem, bet gadā tiek nošauti 65% no nošauto vilku kopskaita. Ar ko tas būtu izskaidrojams? Latvijas 19 650 mednieku ir salīdzinoši vienmērīgi izkliedēti pa visu valsts teritoriju, un caurmēra mednieks ir ar vidējo vecumu 55 un vairāk gadi - tātad dzimis PSRS un uzsūcis ar mātes pienu, ka vilki un lūši ir kaitēkļi un tautas ienaidnieki, kas maksimāli jāapšauj un par to tiks izmaksāta prēmija.
Par postījumiem
Jau gadiem ilgi Eiropas Komisija aicina ES dalībvalstis izmantot pieejamo finansējumu žogu, suņu iegādei, apmācībai un vetārstu izmaksu segšanai, kā arī kompensāciju izmaksai par nokostajām aitām / mājlopiem. Vienīgā prasība ir to iestrādāt nacionālajos plānos. Šīs iespējas izmanto 15 dalībvalstis, bet Latvijas Zemkopības ministrija atsakās no šī finansējuma politisku apsvērumu dēļ - lai būtu atruna ļaut medniekiem katru gadu apšaut pusi no vilku populācijas.
Aplūkojot aitu ganāmpulku sadalījuma struktūru pēc to lieluma, uzreiz var saprast, ka aitkopība kā ienākuma avots ir tikai dažām saimniecībām (vairums saimniecību aitas tur pašpatēriņam vai kā tā saucamie brīvdienu zemnieki lai saņemtu ES atbalsta maksājumus lauksaimniekiem). CSP dati uzrāda, ka 2022.gadā Latvijā pavisam bija 2 556 saimniecības, kurās audzēja aitas. TOP 50 saimniecības noslēdzas ar 256 aitām.
Jānorāda, ka pat ar visām subsīdijām peļņa no vienas aitas 2017.gadā bija 10 eiro. Kopš tā laika zemes nomas izmaksas ir ievērojami palielinājušās. Ikvienam ir skaidrs, ka ar aitkopību ģimeni nepabarosi - tāpēc pārsvarā tās ganās nepieskatītas, jo saimniekiem citas lietas ir svarīgākas.
Uz vienu hektāru ganību var izaudzēt 10 aitas jeb 1 000 aitas uz 1km2 ganību. Izkliedētās aitas pēc vilku uzbrukuma neskrien maratonu un pēc kāda laika tiek atrastas, bet VMD statistikā vienmēr saglabāsies kā pazudušas. Tāpat zināms, ka nokostās aitas var notirgot suņu saimniekiem. Silavas laboratorijas ģenētiskie izmeklējumi uzrāda, ka arī suņi nokož aitas, lai gan šajos gadījumos VMD darbinieki kā vainīgo uzrādīja vilku. Silava nepārbauda katru uzbrukumu aitām, un VMD izvairās reģistrēt suņu uzbrukumus.
Pēc 20 vilku papildlimita 2023.gada februārī VMD ir reģistrējis 110 incidentus, kuros nokosti 322 mājlopi (43 incidentos nokosts 1 mājlops; 22 incidentos - 2 aitas; 12 incidentos - 3 aitas).
Igaunijas Vides aģentūra ziņo, ka šajā valstī aitu mirstība no slimībām, parazītiem, negadījumiem u.tml. cēloņiem ir 4.5% no kopējā aitu skaita. Latvijā tas atbilst 4-5 000 aitām. Vilku nokostās 117 aitas gadā (2015-2021) atbilst 2% no aitu dabiskās mirstības. Tātad 50 reižu vairāk aitu iet bojā dabiskā nāvē, bet šāda statistika neinteresē nedz Valsts meža dienestu un Zemkopības ministriju, nedz arī masu medijus, kas regulāri sagatavo reportāžas par vilku nokostajām aitām. Kā negadījumu piemērus var minēt:
Laikus nepamanīts ugunsgrēks Ērgļu novadā nopostījis kūti ar 600 aitām
https://zinas.tv3.lv/latvija/laikus-nepamanits-ugunsgreks-erglu-novada-nopostijis-kuti-ar-600-aitam/
"Viss ir sadedzis. Arī traktors, kas par Eiropas Savienības naudu pirkts. ... Īpašums nav bijis apdrošināts. Saimniecības īpašnieks Dmitrijs Diks Bortņikovs zaudējumus lēš aptuveni 200 000 eiro apmērā. Aitu kūts nav bijusi apdrošināta.”
“Skats bija briesmīgs, aitas bija izšķaidītas pa ceļu.” Sīkāk par asiņaino negadījumu uz šosejas
Aitu skaits Eiropā ir samazinājies no 300 miljoniem 1989.gadā līdz 120 miljoniem 2021.gadā. ES 27 dalībvalstīs no 101 miljoniem 1989.gadā līdz 59 miljoniem 2021.gadā.
Līdzīga tendence ir novērojama arī visās trijās Baltijas valstīs: Igaunijā no 85 000 aitām 2016.gadā līdz 63 000 aitām 2022.gadā; Latvijā no 107 000 aitām 2018.gadā līdz 87 000 aitām 2022.gadā; Lietuvā no 164 000 aitām 2018.gadā līdz 135 000 aitām 2022.gadā.
Pēdējos divos gados nokosto aitu skaits ir pieaudzis līdz 275 aitām 2022.gadā un 322 aitām 2023.gadā (neskaitot līdz 2.februārim nokostās, jo VMD izdeva 20 vilku nošaušanas papildlimitu februārī lai it kā samazinātu vilku uzbrukumu skaitu, bet visticamāk lai mednieki varētu nošaut apaugļotas vilcenes).
Uz 1km2 ganību var izaudzēt 1 000 aitu, bet VMD karte uzrāda 2-4 stirnas uz 1km2. Tātad - lai gan aitu blīvums ir 250-500 reižu lielāks nekā stirnu blīvums, vilki joprojām pārtiek no savvaļas pārnadžiem. Jānorāda, ka vilcēni medībās sāk piedalīties ap decembri, bet, ja ir nogalināts kāds no vai abi vecāki, tad jaunie vilki kārtīgi neapgūs medību prasmes. Un vilku apšaušanas sākšana jau jūlijā nevis novērsīs uzbrukumus aitām, bet gan palielinās uzbrukumu riskus.
Vilki un lūši ir teritoriāli dzīvnieki un līdz ar to pašregulējošas sugas un nevar pārsniegt vides ietilpību (~1 070 vilku Latvijā).
Trīs melīgi sivēni - Linda, Kate un Indulis - regulāri izplata sacerējumus par vilku un lūšu bīstamo tuvošanos cilvēku apdzīvotām vietām un ziņo par it kā pazudušiem suņiem un kaķiem, liekulīgi piemirstot, ka dažus gadus atpakaļ VMD dati uzrādīja 800 nošautus nepieskatītus suņus medību platībās. Citus gadus esot apšāvuši pat vairākus tūkstošus suņu.
Tāpat no trīs sivēniem nesagaidīt elementāru novērojumu, ka cilvēki katru dienu uzturas vilku un lūšu teritorijās - un nesūdzas. Kur nu vēl gaidīt atklāsmi, ka katru gadu tiek izārdītas vilku ģimenes un vilcēni padarīti par bārenīšiem-sērdienīšiem un īpaši aizsargājamā suga Latvijā ir nevis vilki, bet gan PSRS mednieki-ekočekisti.
Kā piemērs nepamatotai un nevajadzīgai vardarbībai pret aizsargājamo sugu ir vilcēni, kuri palikuši bez mātes piena, jo vilceni nošāva jūlijā vilku medību sezonas sākumā.
Ivars Freimanis
20. augusts plkst. 18:43 ·
Satikšanās
Dace Judina-Nīmane
Dzīvnieks ir ilgstoši bijis badā...
Juris Belsevics
Tas ir kucēns bez mammas
https://www.facebook.com/photo?fbid=1771444436547956&set=pcb.1771444736547926
Juris Belsevics
Kuci nošāva pirms mēneša.kucēni bez piena.
VMD neinteresē kādas sekas var izraisīt vilcēnu vecāku nogalināšana attiecībā uz vilku uzbrukumiem aitām.
Jānorāda, ka Latvijā vilki medī stirnas un mežacūkas, jo nepietiek medību prasmju un nav pietiekami daudz pieaugušu vilku ģimenē lai nomedītu pieaugušus aļņus un staltbriežus.
Lai gan vilku postījumi ir burtiski 1 000 reižu mazāki nekā savvaļas pārnadžu radītie zaudējumi, masu mediji nesaražo 10 kliedzošas reportāžas dienā par savvaļas pārnadžu izraisītām avārijām un postījumiem sējumiem un mežaudzēm.
Par meža zvēru notriekšanu autovadītāji visbiežāk nesaņem kompensāciju
"“Aizvadītajā gadā bija apmēram 4 000 negadījumu, un atlīdzībās izmaksāti apmēram 7 miljoni eiro,” norāda Abāšins."
Medību suņi uz šosejas izdzen briedi, kas izraisa smagu avāriju. Kuram jāatbild par sekām?
Meža zvēri rada krietni vairāk postījumu, nekā domāts
http://www.la.lv/krietni-vairak-postijumu
“Pētījuma autori, lai “pārāk nedramatizētu situāciju”, darba pārskatā nav īpaši uzsvēruši tā pārsteidzošāko secinājumu – ievērojami augstāku vidējo postījumu līmeni mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. “Svaigo meža apkodumu apjoms sasniedz 10%, lauksaimniecības postījumi – 5%, tas ir daudz augstāks rādītājs, nekā līdz šim bija minēts diskusijās,” atzīst J. Ozoliņš.”
Valsts kontrole savā 2020.gada revīzijas ziņojumā norāda:
“Saskaņā ar AS “Latvijas valsts meži” iesniegtajiem datiem ar katru gadu palielinās briežu dzimtas dzīvnieku postījumu apjoms, attiecīgi palielinās arī mežaudžu aizsardzības izmaksas. AS “Latvijas valsts meži” mežaudžu aizsardzības izmaksas 2019.gadā bija 2 586 208 euro apmērā, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, bija palielinājušās par 50%. Jāmin, ka izmaksu pieaugums saistīts ne tikai ar apstrādāto platību pieaugumu, bet arī ar repelentu izmaksu pieaugumu.”
Par gaļas patēriņu
Lai gan ārsti iesaka ēst ne vairāk par 25 kg gaļas, vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērē 65 kilogramus gaļas - lielākoties cūkgaļas.
Vidēji katrs mednieks gadā iegūst 254 kg medījuma gaļas (gandrīz visi savvaļas pārnadži dzimst un izaug ne-mednieku īpašumos), bet aitas gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 0.2 kg - tātad, starpība ir 1 270 reižu. Taču tas netraucēs mednieku lobijam sevi pasniegt kā sabiedrības aizstāvjus pret vilku sērgu un „teroru”.
Līdz 2023.gada 1.janvārim par ikvienu nošautu alni, staltbriedi, stirnu un mežacūku bija jāmaksā 1.42 eiro. Salīdzinājumam - ASV Montānas štatā mednieks ir gatavs maksāt 7 000 dolāru par alni vai staltbriedi.
Lai gan mednieki dabū 10 reižu vairāk gaļas, nekā iesaka ārsti - viņiem tas liekas vēl par maz, un viņi pieprasa tiesības izmedīt dzīvniekus arī nacionālajos parkos.
Ķemeru parkā ierīko zvēru šautuves
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/93920/kemeru-parka-ieriko-zveru-sautuves
Prominenti mednieki grib izvērsties Slīteres Nacionālajā parkā
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/15246/prominenti-mednieki-grib-izversties-sliteres-nacionalaja-parka
Lai gan savvaļas pārnadži rada 1 000 reižu lielākus zaudējumus ekonomikai un apdraud dzīvības, Zemkopības ministrija, kas pārstāv mednieku lobiju, negrib novērst vilku uzbrukumus. Jo tad pazudīs iemesls katru gadu apšaut pusi no vilku populācijas.
Par korupciju
Vilku limitu jau 24 gadus nosaka trīs sivēni - Jānis Baumanis (VMD Medību daļas priekšnieks 2000. - 2010.g.), Jānis Ozoliņš (VMD Medību daļas priekšnieks 2010-2014) un Valters Lūsis.
Jānis Baumanis ir galvenais personāžs 500 mednieku apliecību viltošanas krimināllietā un bīdīja likumprojektu, lai ļauj četrpadsmitgadīgiem skolēniem šaut pa savvaļas dzīvnieku.
Lieli vīri vilto mednieku apliecības. Grūtības nokārtot pašiem?
Minhauzenu armijas skuju taka
https://www.pietiek.com/raksti/minhauzenu_armijas_skuju_taka/
Jānis Ozoliņš ir glumjš konjunktūrists, kurš uzrakstīs jebko, kas vajadzīgs, lai saglabātu PSRS līmeņa vilku un lūšu apšaušanu Eiropā. Valters Lūsis ir bijušais Baumaņa un Ozoliņa izpalīgs un aktīvs mednieks Kuldīgas apkaimē.
Igaunijas dati uzrāda, ka vilku ģimenes teritorijas lielums ir 900 km2. Katru gadu vienu vilku ģimeni apšaut mēģina ar rietumu ieročiem un optiku apkrāvušies 500 mednieki. Tātad sanāk, ka katru gadu ekočekisti-liliputi par saviem grēkiem krustā pienaglo meža muižniekus Dieva suņus Guliverus. Bet tas netraucēs māsām Grimmiem Lindai un Katei izvērst histērisku vilku demonizācijas kampaņu, lai nozombētu Latvijas un Lietuvas iedzīvotājus un piedāvātu āmurus-killerus kā risinājumu samilzušajai vilku problēmai.
Jo ilgāk žurnālisti pierakstīs un atkārtos PSRS mednieku dezinformāciju, jo ilgāk turpināsies vilku demonizācijas kampaņa.
Mednieka sapnis
Ekočekistiem pasaule būtu ideāla, ja izdotos iedzīt vilkus kapsētās, lai tie pārtiek no apkārtnes kaķiem un suņiem un biedē omītes. Kliegšana televīzijā būtu cauru gadu: no vienas puses, Sarkangalvītes-seniores sauktu “kad mēs bijām jaunākas, tad tā vis nebija!”, bet no otras puses mednieki-vaimanologi apgalvotu “nekad nav bijis tik daudz vilku kā tagad - vilku pēdas ir visur!”. Dramatiskais realitātes šovs “Vilki vampīri&zombiji kapsētā” nodrošinātu lielisku mednieka paštēlu sabiedrības acīs, jo visi viņus izmisīgi izlūgtos izbeigt šo nacionālo apkaunojumu un kapsētu zaimošanu.
Valsts policija par Eiropas Savienības naudu izstrādātu aplikāciju “Sarkangalvīte”, kas ikvienai omītei, tiklīdz pamanītu vilku, ļautu operatīvi informēt policiju. Kā aizsardzības pasākumi uzbrukuma gadījumā noderētu viena apkakle vai aproce ar GPS raidītāju, kas tiktu aktivizēts, omītei paātrinoties sirdspukstiem. Otra apkakle ar divām kapsulām vilkos izraisītu vemšanu un nostiprinātu asociatīvajā atmiņā, ka uzbrukt vecmāmiņām nav labi. Bet vietējās pašvaldības izdomātu atjautīgas shēmas, kā noslaukt Briselei kārtējos miljonus, ceļot apkārt kapsētām iespaidīgus elektriskos žogus, iepērkot lielākos sargsuņus vecmāmiņu lielumā un algojot medniekus kā Sarkangalvīšu ganus. Gatavā pasaka, ne dzīve!
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
