Ekonomikas ministrija mēģina samelot, ka privātseminārā haltūrējošie ierēdņi esot darbā
L. Lapsa13.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Abi ir darbā,” – šāda ceturtdienas priekšpusdienā bija Ekonomikas ministrijas oficiālā atbilde par diviem augstiem ierēdņiem, kuri patiesībā tajā laikā nevis atradās savā darba vietā, bet piepelnījās kādas privātfirmas rīkotā seminārā. Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz abu amatpersonu dalību seminārā, ministrija nāca klajā ar jaunu versiju, kurai savukārt nespēja vai nevēlējās sniegt nekādu dokumentos fiksētu apstiprinājumu.
Kā Pietiek jau ziņojis, dažādu ministriju un citu iestāžu amatpersonas masveidā piepelnās, sniedzot priekšlasījumus dažādos maksas semināros. Tas notiek ierēdņu darba laikā, kad tiem būtu jāatrodas savās darba vietās, turklāt ne jau vienmēr viņi savu prombūtni oficiāli noformē kā bezalgas atvaļinājumu vai ikgadējā atvaļinājuma daļu.
Ceturtdien Pietiek aprakstīto semināru vidū bija arī pasākums ar nosaukumu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi: kā rādīja šī semināra sludinājums, ikviens interesents par 40 latiem tajā darba laikā - no pulksten 10 līdz 14 – varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos.
Kad Pietiek ceturtdien jau pēc semināra sākuma uzdeva Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļai jautājumu, vai ministrijas darbiniekiem Ilzei Ošai un Mārtiņam Auderam ir darba diena vai arī viņiem piešķirta atvaļinājuma diena, sākotnējā ministrijas atbilde skanēja: „Kādēļ tāds jautājums? Jums bija kāds steidzams jautājums viņiem? Abi ir darbā.”
Taču pēc tam, kad Pietiek ministrijai norādīja uz to, ka patiesībā šajā laikā izsludināta abu amatpersonu piedalīšanās privātfirmas organizētā seminārā, un nosūtīja arī šī semināra sludinājumu, ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā iestājās apmulsums. Kaut arī vēl nupat bija apgalvots, ka „abi ir darbā”, nu jau tika paziņots: „Noprecizēšu un tad došu Jums ziņu.”
Precizēšana prasīja lielāko darba dienas daļu, un tikai pievakarē ministrija nāca klajā jau ar jaunu versiju. Tās Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena paziņoja, ka „EM darbinieki Ilze Oša un Mārtiņš Auders ir ievērojuši noteikto kārtību un dalību Jūsu minētajā seminārā ir saskaņojuši ar ministrijas vadību”.
Saskaņā ar ministrijas jauno versiju „tā kā konkrēto lekciju lasīšana tika veikta darba laikā, minētie darbinieki ir vienojušies ar vadību, kad attiecīgais darba stundu skaits tiks nostrādāts citā laikā”.
Tomēr, kad Pietiek palūdza Ekonomikas ministrijai kādu dokumentālu pamatojumu, kas apstiprinātu šīs jaunās versijas patiesīgumu, izrādījās, ka ministrija šādu apliecinājumu sniegt nespēj.
Kā jau ziņots, nav pamata uzskatīt, ka pieminētās Ekonomikas ministrijas amatpersonas semināros piepelnās trūkuma dēļ: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskās datu bāzes ziņas, Oša 2010. gadā Ekonomikas ministrijā atalgojumā saņēmusi 16 352 latus, bet Auders – 14 130 latus.
Par to, ka minētās amatpersonas šajos semināros piedalās nevis, lai nesavtīgi dalītos valsts darbā gūtajās zināšanās, bet gan, lai gūtu samaksu, liecina dati no viņu deklarācijām: tā, piemēram, Auders šajā semināru uzņēmumā vien pērn nopelnījis 616 latus.
Daļu no darba laika izmantotājiem haltūru nolūkos uz šo nodarbi gan acīmredzami pamudinājusi nepieciešamība rūpēties par iespaidīgo parādsaistību dzēšanu: Ošas parādsaistības šā gada sākumā bijušas virs 69 tūkstošiem eiro, Audera – vairāk nekā 42 tūkstoši eiro.
Pagaidām nav zināms, vai savas ministrijas ierēdņu piepelnīšanos darba laikā, oficiāli nenoformējot prombūtni no darba vietas, atbalsta līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Citā valsts iestādē - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kuras Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede piektdien plānojusi piepelnīties seminārā Viesstrādnieku nodarbināšana Latvijā, - darbiniece bija izrādījusies godprātīga: vēl nezinot, par kādu tēmu runa, pārvalde apliecināja, ka Briede atrodas atvaļinājumā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
