Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izbeidza kriminālprocesu, kas bija sākts saistībā ar aizdomām, ka bijušie Parex bankassaimnieki Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins mēģina izvairīties no tiesas lēmuma izpildes par bankā noguldīto līdzekļu apķīlāšanu, saviem dēliem atdāvinot tiesības uz iespaidīgiem noguldījumiem? Publicējot policijas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, Pietiek saistībā ar tā apstākļiem un motīviem oficiālā iesniegumā uzdeva virkni jautājumu pārvaldes priekšniekam Gatim Gudermanim (attēlā). Šodien publicējam Ekonomikas policijas skaidrojumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

Iesniegums Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšniekam

"Šā gada 5. augustā portālā Pietiek publicēts raksts ar virsrakstu "Kāpēc izbeidza kriminālprocesu par Kargina un Krasovicka dārgajām dāvanām?"

No šim rakstam pievienotā dokumenta izriet, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklētājs noilguma dēļ izbeidzis kriminālprocesu saistībā ar bijušo AS Parex banka akcionāru veiktajiem dāvinājumiem.

Tāpat no šī dokumenta izriet, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pieļāvusi, ka personas, no kurām pieprasīta liecību sniegšana, četrus mēnešus izvairās no liecību sniegšanas vai paziņošanas, ka atsakās šādas liecības sniegt.

Šīs nolaidības dēļ konkrētajā lietā iestājies noilgums, un iespējamie vainīgie izvairījušies no atbildības.

Ar šo vēlos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) kāds ir konkrētās lietas izmeklētāja vārds, uzvārds, ieņemamais amats?

2) kāda ir konkrētās lietas izmeklētāja iegūtā izglītība un pieredze?

3) vai Jūsu vadītā pārvalde nodrošināja minētajam izmeklētājam pietiekamus laika un citus resursus minētās lietas izmeklēšanai?

4) vai Jūs kontrolējāt minētās lietas izmeklēšanas gaitu?

5) ar ko skaidrojams, ka minētajā lietā pirms izmeklēšanas pabeigšanas iestājās noilgums?

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa atbilde

"Atbildot uz Jūsu 06.08.2013. iesniegumu, informējam, ka Jūsu iesniegumā minēto kriminālprocesu izmeklēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vecākais inspektors Voldemārs Mūrnieks, kas ir ieguvis augstāko juridisko izglītību un iekšlietu iestādēs strādā kopš 1993 .gada.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā kontrolē izmeklētāja tiešais priekšnieks, savukārt uzraudzību konkrētā kriminālprocesā veic izmeklēšanu uzraugošais prokurors.

Šajā sakarā vēlamies Jūs informēt, ka jau kopš procesa uzsākšanas briža visas izmeklētāja veiktās izmeklēšanas darbības tika saskaņotas gan ar tiešo priekšnieku gan ar uzraugošo prokuroru, vairākas reizes process tika nosūtīts prokuratūrai pārbaudes veikšanai, saskaņoti izmeklēšanas darbību plāni, apspriestas turpmākās perspektīvas, kā arī saskaņots, kas izmeklēšanas gaitā būtu papildus jānoskaidro. Prokuratūrā uzraudzības kārtībā veikto pārbaužu laikā tika vērtēts izmeklētāja darbs šī procesa ietvaros un no prokuratūras puses netika saņemti nekādi pārmetumi par procesa iespējamo novilcināšanu, termiņu neievērošanu vai nekvalitatīvām izmeklēšanas darbībām, līdz ar ko konstatējams, ka izmeklēšana tika veikta bez neattaisnotas novilcināšanas, savukārt procesa virzītājs nodrošināja mērķtiecīgu izmeklēšanu, lai ar kriminālprocesuālajām metodēm objektīvi pārbaudītu visus faktus, kam varētu būt nozīme kriminālprocesā un kas ir būtiski krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Sakarā ar kriminālprocesā iestājušos noilgumu informējam, ka lielāko daļu laika minētā kriminālprocesa izmeklēšanā aizņēma lietas ietvaros nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijas Federācijas tiesībsargājošām iestādēm, atbildes uz kuriem tika saņemtas vairāk kā pēc gada, savukārt bez šīm atbildēm nebija iespējams pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu, jo tam bija būtiska nozīme lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesa tālāko virzību.

Vienlaicīgi vēlamies vērst uzmanību uz to, ka tas apstāklis, ka V.Krasovickis un V.Kargins sākotnēji atteicās no liecību sniegšanas, nevar tikt uzskatīts kā izmeklētāja nekvalitatīvs darbs, jo minēto personu kriminālprocesuālais statuss deva viņiem tiesības kriminālprocesā neliecināt, un procesa virzītājs šādu lēmumu nav tiesīgs ietekmēt. Tāpat norādām, ka vēlāk V.Krasovicka un V.Kargina sniegtās liecības nebija par pamatu pret viņiem uzsāktā kriminālprocesa izbeigšanai, jo kriminālprocess ir izbeidzams tikai izvērtējot visus kriminālprocesa ietvaros iegūtos materiālus un pierādījumus kā kopību, nevis balstoties uz atsevišķo procesa dalībnieku liecībām.

Sākotnēji kriminālprocess tika izbeigts noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, par ko tika pieņemts pirmais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, kas tika saskaņots ar uzraugošo prokuroru. Vēlāk process tomēr tika atjaunots, lai veiktu papildus nepieciešamās izmeklēšanas darbības, kas šajā gadījumā nebūt nenozīmē, ka ar šīm darbībām būtu viennozīmīgi iegūti pierādījumi konkrētu personu vainās konstatēšanai, jo ar jebkurām izmeklēšanas darbībām tiek iegūti gan pierādījumi, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma sastāva esamību, gan arī pretēji - neesamību. Kā jau tika atzīmēts, šādas papildus izmeklēšanas darbības tika veiktas, bet ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus (KF tiesībsargājoši institūciju ilgstoša informācijas nesniegšana uz tiesiskās palīdzības lūgumiem), kā arī to, ka lēmums par papildizmeklēšanas veikšanu tika pieņemts neilgi pirms noilguma iestāšanās, atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām uzsāktais process tika izbeigts, iestājoties noilgumam."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...