Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) – biežāk dēvētas vienkārši par Ekonomikas policiju un saukātas par „pasūtījumu galdu” – priekšniekam Pēterim Bauskam, kurš iepriekš bija saņēmis atļauju strādāt vēl divus gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tagad ir izdevies apliecināt savu noderīgumu un saglabāt nozīmīgo amatu vēl uz trim gadiem.

Pirms mēneša aizkulisēs tika runāts, ka Bauska brīvprātīgā piespiedu kārtā tiek sūtīts pensijā un vada pēdējās nedēļas savā amatā, bet viņa amatam tiek izskatītas ENAP nodaļu priekšnieku kandidatūras. Tiesa, citas ziņas jau pirms mēneša liecināja, ka P. Bauskam vēl varētu būt izdevies aizkulišu sarunās vienoties par darba turpināšanu, jo ENAP vadībā izmisīgi trūkst kadru - jau pērn pensijā devās viņa vietniece Ilze Sokolovska. Kā izrādījies, tā arī ir.

Pirms kļūšanas par ENAP vadītāju 2015. gadā P. Bauska pildīja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka pienākumus un vienlaikus otro algu pelnīja kā apsargs tranzītuzņēmumā LatRosTrans.

Ienesīgo papilddarbu, kas vienugad P. Bauskam ienesis pat vairāk naudas nekā pamatdarbs, viņš bija veicis jau kopš 2010. gada, rāda viņa VID publiskajā datu bāzē atrodamās amatpersonas deklarācijas.

Valsts policijas darbiniekiem, saņemot atļauju, nav liegts strādāt citā darbā, taču šādi gadījumi, kad apsarga darbu pilda ļoti augsta Valsts policijas amatpersona, Latvijā tomēr ir retums. 2011. gadā tieši Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārziņā bija kriminālprocesu par bufernaftas izsūknēšanu no LatRosTrans cauruļvada.

Ekonomikas policijas priekšnieka amatā Gata Gudermaņa vietā P. Bauska tika "aizrotēts" vērienīgas Valsts policijas vadības amatpersonu rotācijas ietvaros, saskaņā ar oficiālo versiju - lai stiprinātu un attīstītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un metodisko vadību nacionālā un īpaši reģionālā līmenī utml.

Pērn kāds Pietiek lasītājs bija publicējis šādu interesantu versiju par P. Bauskas ciešiem kontaktiem ar Jurašu ģimeni:

„Pēc nesenajām ziņām par advokātes Allas Jurašas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā daudziem var rasties jautājums – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Atbilde ir īsa: viens no to balstiem noteikti ir ģimeniskas draudzības saites ar Ekonomikas policijas – pilnā nosaukumā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes – priekšnieku Pēteri Bausku.

Ekonomikas policija jau daudzus gadus tiek uzskatīta par sava veida „pasūtījumu galdu”, un tās tagadējais priekšnieks ir lielu pateicību parādā Allas Jurašas līdzšinējam oficiālajam dzīvesbiedram Jurim Jurašam. Tieši tam bija nozīmīga saistība ar iepriekšējā Ekonomikas policijas priekšnieka Gata Gudermaņa profesionālo gaitu beigām, turklāt tieši Jurašs arī bija tas, kuram P. Bauska var pateikties par savu nonākšanu šajā iespējām bagātajā amatā.

Te jāatgādina, kas tad P. Bauska bija pirms kļūšanas par Ekonomikas policijas priekšnieku. Reizē ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka pienākumu pildīšanu viņš no 2010. līdz pat 2015. gadam strādāja – vai vismaz skaitījās, ka strādāja – kā apsargs tranzītuzņēmumā LatRosTrans.

Un tad P. Bauskam paveicās: G. Gudermaņa vietā viņš tika "aizrotēts" vērienīgas Valsts policijas vadības amatpersonu rotācijas ietvaros, saskaņā ar oficiālo versiju - lai stiprinātu un attīstītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un metodisko vadību nacionālā un īpaši reģionālā līmenī utml. Saskaņā ar neoficiālo – pateicoties aktīvai lobēšanai no J. Juraša puses.

Kopš tā laika ģimeņu draudzība ir kļuvusi tikai ciešāka: Jurašu ģimene gan, kā vēsta mediji, ir pašķīrusies, taču abas bijušās pusītes joprojām vieno daudzas „biznesa” lietas, kurās Ekonomikas policijas priekšnieka atbalsts ir neatsverams. Līdz ar to būtu interesanti, ja P. Bauskam nāktos godīgi atbildēt – cik bieži viņš pēdējos mēnešos ir saticies gan ar vienu, gan otru Jurašu, gan tagadējo Allas Jurašas partneri Aleksandru Berezinu un kādus tieši jautājumus apspriedis.

Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tieši ar P. Bauskas palīdzību Jurašu ģimene ir gadiem ilgi kārtojusi daudzas nozīmīgas lietas un turpina darīt to arī tagad. Vai tas tā ir vai nav, grūti pateikt, katrā gadījumā, ja Saeimas politiķa sieva – esošā vai bijušā – gluži vienkārši mēģina ieņemt Vecrīgas viesnīcu, skaidrs ir viens – bez augsta līmeņa atbalsta policijā tas nebūtu iespējams.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...