Eksbaņķieris un „aplokšņu algas”: vēl viens Fiļam piederošs uzņēmums oficiāli maksā tikai minimālās algas
Pietiek lasītājs10.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, bijušajam Latvijas bagātākajam cilvēkam Oļegam Fiļam piederošā SIA Nurmuižas pils nav vienīgais viņa uzņēmums, kas neaizraujas ar nodokļu maksāšanu Latvijas valstij: ja ticēt cita eksbaņķierim piederošā uzņēmuma A Deglavnieks gada pārskatiem un Valsts ieņēmumu dienesta informācijai, arī šajā SIA darbiniekiem tiek maksāta tikai minimālā alga.
Lasītāji jau zina, ka Fiļa iegādāto Nurmuižas pili apsaimniekojošās SIA Nurmuižas pils 2018. gada pārskats vēl nav pieejams, taču 2017. gada pārskatā minēts, ka kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajūtu rūpējoties veseli 19 darbinieki.
Tomēr uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rāda, ka tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tūkstoši eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāti 10,46 tūkstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tūkstoši eiro.
Aptuveni aprēķini rāda – tas nozīmē, ka oficiālā mēnešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvēka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mēnesī un par to, ka vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem Fiļa uzņēmums izmaksā „aploksnēs”, nav nekādu šaubu.
Taču izrādās, ka vēlme ietaupīt uz nodokļu rēķina nespēj aprobežoties tikai ar vienu uzņēmumu, - kā rāda Lursoft dati, diezgan līdzīga ir situācija ar Rīgā esošo uzņēmumu A Deglavnieks.
Šo uzņēmumu Fiļs kontrolē netieši – caur to pašu SIA Nurmuižas pils, un tā oficiālā nodarbe ir „sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana” un „sauszemes transporta palīgdarbības”.
Oficiāli uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, un, kā rāda VID dati par 2017. gadu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās Fiļa uzņēmums gada laikā samaksājis 11,5 tūkstošus eiro.
Tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga uzņēmumā 2017. gadā ir bijusi aptuveni 390 eiro – tātad tikai par desmit eiro lielāka nekā valstī oficiāli noteiktā minimālā alga 2017. gadā.
Tiesa, formāli Fiļam ar šī uzņēmuma pārvaldību nav nekāda sakara, - uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir 68 gadus vecā Nadežda Fiļa. VID sankciju gadījumā atbildīgs būs nevis Latvijas bijušais bagātākais cilvēks, bet tieši viņa.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
