Iesaki rakstu: 
Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži par tik cinisku izrīkošanos bija šokā un rekomendēja nenovelt visu smagumu uz trūcīgo pleciem. Iztēlojos Valdiņa izsmējīgo atbildi: “”Baurs” visu pacietīs un vēlreiz par “jenotiem” nobalsos!”
Pavīd ezītis miglā
Tagad “Latvijas ezītis Eiropas miglā” pārgudri klārē: “ES strādā pie tā, lai samazinātu elektrības cenas.” Izrādās eirokomisāri raujas vaiga sviedros, kamēr mēs te slinkojam un pūstam. Tiesa, vienīgais, ko var izlobīt no Briseles kungiem pietuvinātā mūspuses vagara, ka “enerģijas cenas saglabājas ļoti augstas”, bet, ja Dievzemē paliks pie teikšanas ārvalstu iztapoņas, vietējiem ļautiņiem “vāks”.
Priekšvēlēšanu blefs
Nav pagājuši ne četri gadi, kā varas partijas īsi pirms Saeimas vēlēšanām ķeras pie iepriekšējo solījumu izpildes. Tautā par “lidojošo sili” dēvētais Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu, tiesa, to neatceļot, proti, maksājums tiks pārlikts no vieniem pleciem uz otriem. Šajā gadījuma uz “Latvenergo” (lasi – paliks uz tautas čupra).
Par valdības lēmumu nez kāpēc paziņo Dzelzs Fēliksa karikatūra Konservu Janka, kam kā tieslietu ministram enerģētikas nozarē varētu interesēt vienīgi elektriskais krēsls. Toties, izmantojot amata stāvokli, “cienījamais cilvēks” pirms vēlēšanām par brīvu pareklamējas medijos kā plaša spektra speciālists, tiesa, operēt ar precīzām summām par dividendēm no “Latvenergo” OIK likvidācijai muldoņa nespēj. Arī aptuvenām – ne. Taisnības labad jāpasaka, ka Bordāns stafeti “makaronu karināšanā uz ausīm” OIK jautājumā pārņēmis no finanšu ministra Reira.
Solīts makā nekrīt
Saeima pieņēmusi grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, nosakot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju juridiskām personām apkures sezonā. Tas, ka kompensācijas valdošo partiju činavnieki parasti iešķiebj “pēc deguniem”, tāpat ir skaidrs no iepriekšējiem gadiem. Toties pašvaldības atstātas “ar garu degunu” – bērnudārziem, skolām, sociāliem dienestiem, siltuma piegādātāju un ūdensapgādes uzņēmumiem kompensācijas nav paredzētas. Pēc tam, kad darbarūķis ar saviem nodokļiem būs palīdzējis juridiskajām personām, par pārējo jāmaksā pašam.
Tiesa, esot paredzēti šādi tādi pasākumi siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām. Ņemot vērā Latvijas birokrātiju, skaidrs kā kripatiņu pabalsta izkaros retais. Turklāt grozījumi stāsies spēkā no šā gada 1. oktobra, t. i., Saeimas vēlēšanu dienā. Zinot, kādi krāpnieki ir kliķes partiju politiķi, neizslēdzu, ka, atkārtoti iesēžoties deputātu krēslos, viņi atkal desmitiem reižu grozīs likumu, lai iedzītu iedzīvotājus vēl dziļākā trūkumā, bet paši turpinātu dzīrot.
P. S. Par to, ka astronomiskajā elektrības cenā vainojama shēma ar Latvijas dalību “Nord Pool” biržā, varneši klusē kā ūdeni (vai ko tur tagad pieņemts) mutē ieņēmuši. Blēži acīmredzot domā: viss, ko teiksim, var tikt izmantots pret mums tiesā.
Avoti:
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
