Elektroapgādes tarifus trīskāršo, bet izliekas, ka palielina tikai par trešdaļu
Arnis Kluinis, Neatkarīgā26.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.
SPRK kārtējo reizi izpildījusi un pārpildījusi visas valsts monopoluzņēmu un Valsts kases prasības, kā arī izpildījusi politiķu uzdevumu radīt tarifu izmaiņu kontroles un tarifu pieauguma ierobežošanas šķietamību.
“Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem,” tarifu pieaugumu reklamē SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola. Vispārēju frāžu līmenī viņas teiktais atbilst patiesībai, jo neko labāku izdomāt valsts pārvaldes aparāts tiešām nespēj. Šis aparāts jau sen atklājis, ka tā uzturēšanai nepieciešamo naudu visērtāk ievākt, apliekot ar nodokļiem un nodevām energoresursu izmantošanu transportā, ražošanā un sadzīvē.
Tarifi tika publiskoti pirms mēneša
Šaubas par tarifu celšanas reklāmas atbilstību īstenībai sākas līdz ar izmaiņu pētīšanu konkrētās tarifu pozīcijās. “Neatkarīgā” bija klāt jau tad, kad AST un ST vadītāji 26. aprīlī paziņoja par jaunajiem tarifiem, par kuriem jau tobrīd bija skaidrs, ka SPRK tos apstiprinās. Nepilnu mēnesi ilgā pauze starp tarifu izmaiņu paziņošanu un apstiprināšanu ir tikai mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kam jārada iespaids par valsts iestādes vai pat vairāku iestāžu darbu.
27. aprīļa publikācijā par tarifu celšanu “Neatkarīgā” atsaucās uz AST un ST vadītāju sacīto, ka šo uzņēmumu tarifi pieaugšot vidēji par trešdaļu. Jau pirmajā acu uzmetienā bija skaidrs, ka vidējais paaugstinājums var izrādīties divu trešdaļu vai varbūt pat divkārtīgs tarifu pieaugums konkrētiem elektrības patērētājiem. Rūpīgāka iepazīšanās ar tarifu pieaugumu dod pamatu nosaukt vēl straujākus tarifu kāpinājumu skaitļus.
Nevis 33%, bet 370%
Atmodas laikā politisko karjeru sākušais un kādreizējā Cēsu rajona vadībā uz ilgu laiku nonākušais Māris Niklass (1947) kopš pērnā gada beigām cenšas pats izprast un citiem pavēstīt, ko dažādām elektrības lietotāju grupām nozīmē jaunie elektroapgādes tarifi.
Tālāk atkārtosim dažus piemērus, kuriem uzmanību jau pievērsis Māris Niklass. Viņš pagājušā gada beigās stādījās priekšā kā viens no kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoriem. Šī cilvēku grupa bija apņēmusies publiski prasīt pamatojumu elektrības piegādes tarifu pieaugumam.
Pagājušo gadu “Neatkarīgā” noslēdza ar 30. decembra publikāciju “Vai elektrības patērētāji patiešām maksās jebkuru cenu?", citējot kustības iniciatoru teikto, ka viņi nebūtu savākušies un izpaudušies, ja ST tarifu pieaugums iekļautos dienišķajos 20-30%, nevis lēktu virs 100%. Citiem vārdiem var sacīt, ka viņiem nebūtu bijis vērts savākties, ja elektrības tarifu pieaugumi svārstītos ap vidējo inflācijas rādītāju. Tādā gadījumā viņu sacītajā neviens neklausītos un avīzēs viņu pasākumu neaprakstītu.
Taču tarifu pieaugums bija pieteikts tik straujš, ka cilvēki sāka izrādīt neapmierinātības pazīmes un politiķi pievērsās to slāpēšanai ar šķietamas piebalsošanas un gala lēmumu paziņošanas novilcināšanas metodēm. Savas prasības AST un ST pieteica pagājušā gada oktobrī, bet apmierinātas tās tika nupat.
Nekas gan pēc būtības nav mainījies. Kā M. Niklass uzskaitīja 19. maija publikācijā “Neatkarīgajā”, “pats mazākais, mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu, tarifa pieaugums ir no 3,87 EUR uz 7,55 EUR mēnesī, jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar 3 fāzes 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 EUR uz 36,4 EUR mēnesī. Pieaugums 370,3%”.
Valsts spēlējas ar procentiem, bet iekasē eiro
Pieauguma procentus gan iespējams izkārtot savādāk, izvēloties to aprēķināšanai citu bāzi. Proti, ST savus tagadējos tarifus ir samudžinājusi tā, ka daļa tarifa ir par pieslēguma faktu, kura cenrāža izmaiņas šeit uzrāda M. Niklass, bet daļa tarifa tiek izteikta procentos no piegādātās elektrības. Tāpēc nebūt nav tā, ka ST klientu maksājumu un ST ieņēmumu pieaugums aprobežotos kaut vai ar 7,55-3,87=3,68 eiro no mājsaimniecības.
Īstenībā tarifu pieaugums var sasniegt desmitus un simtu eiro no mājsaimniecības katru mēnesi. Tieši tas maksātājiem ir sāpīgi, jo viņiem ar ST jānorēķinās eiro, nevis procentos, ar kuriem AST un ST atskaitās politiķiem, ka valsts uzņēmumi izpildījuši augstākstāvošu valsts amatpersonu prasības.
Jāatgādina, ka iedzīvotājus un uzņēmējus interesē pamatā tikai ST tarifi, kuros AST tarifi ielikti kā viena no izmaksu sastāvdaļām. Tikai dažos gadījumos elektrības lielražotāji vai lielpatērētāji uztur tiešas attiecības ar AST.
27. aprīļa publikācijā “Neatkarīgā” arī analizēja pirmo pa rokai pagadījušos elektrības rēķinu privātmājas saimniekiem. Viņiem tarifs tiks celts nevis par 1/3, bet par 2/3. Maksas objekts ir trīs fāžu un 20 ampēru pieslēgums, kura jaudu nevar samazināt. Tieši otrādi, tas nupat kā ir palielināts, lai mājsaimniecībā varētu uzstādīt saules baterijas. Bet tad, kad pieslēguma jauda bija 16 ampēri, par elektrību mēnesī maksāti 140 eiro (tātad māja apdzīvota, elektrība tiek lietota), no kuriem 23 eiro bijusi AST sadaļa par elektrības piegādi. Tajā savukārt 2,88 eiro bija par ampēriem un ap 20 eiro proporcionāli piegādātās elektrības daudzumam. Pēc šādiem izejas datiem ST rēķins pieaug vismaz par 65%.
Daudz “mazu” maksājumu dod lielu summu
Reālie tarifu pieaugumi kļūs saprotami tikai tad, kad klienti sāks saņemt rēķinus par elektrības lietošanu pēc 1. jūlija. Tad kļūs iespējams aplūkot konkrētus gadījumus, kad, piemēram, ģimeniski saistīti cilvēki dzīvo kurš nu dzīvoklī un kurš privātmājā, kurš ar, bet kurš vēl bez saules baterijām. Jau skaidrs, ka viņu maksājumi pieaugs ļoti dažādi, bet izdevumu summa parādīs, cik tā tuva vai tāla tā ir no solījuma, ka caurmērā tai jāpieaug par 1/3.
M. Niklāsa izceltie fakti vedina domāt, ka pieaugums būs daudz lielāks nekā 1/3. Viņš sareizināja 1,11 miljonu pieslēgumu ST ar ST tarifu pieaugumu par septiņiem eiro mēnesī un nonāca pie ST papildieņēmumiem par 93,24 miljoniem eiro gadā. Šāda summa ir lielāka par 80 miljoniem eiro, ko ST pieteica kā tarifu pieauguma rezultātu. Tā kā simtos tūkstošos jāskaita klienti, kuri ST piemaksās daudz vairāk nekā tikai septiņus eiro mēnesī, ST ieņēmumiem jābūt krietni liekākiem. Visticamāk, ka tie tieksies uz to pašu summu, kurai politiķi pagājušā gada nogalē skaļi pateica “fui", bet klusiņām nopriecājās, ka iedzīvotāji caur ST tarifiem turpmāk maksās daudz vairāk naudas, ko valsts aparātam apsaimniekot.
Seko mums 
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
