Elektroniskā pasta vēstule liek domāt, ka Antāne bijusi tikai Meroni marionete
PIETIEK17.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad atklājās, ka Inga Antāne ir šķīrusies ne tikai Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) vadītājas posteņa, bet arī amatiem Meroni uzņēmumos, šī kādreizējā Valda Zatlera partijas biedre paziņoja gan to, ka lēmumu par aiziešanu pieņēmusi pati, gan arī to, ka Meroni viņai vispār neesot bijis nekāds priekšnieks. Taču Pietiek rīcībā nonākusi pirms diviem gadiem notikusi sarakste, kas rāda pilnīgi citu ainu, liekot domāt, ka Antāne patiesībā bijusi Meroni marionete, kas ar „priekšnieku” saskaņojusi pat sīkus jautājumus.
Kā rāda ar 2016. gada 25. jūniju datēta elektroniskā pasta vēstule, ko Antāne nosūtījusi Meroni, viņa ar Šveices advokātu saskaņojusi pat savas publiskas uzstāšanās iespējas un dalību Meroni organizētos pasākumos ārpus Latvijas.
Vēstulē Antāne, uzrunājot Meroni par Rūdolfu, norādījusi, ka viņa saņēmusi informāciju par „vadības apspriedi” Cīrihē nākamajā nedēļā. Taču tieši šajā laikā Cēsīs notiekot festivāls Lampa, uz kuru viņa ieaicināta kā BATL prezidente.
Tā kā pasākumā piedaloties ļoti nozīmīgas personas, Antāne uzskatot, ka viņai festivālā vajadzētu piedalīties. Lai tas būtu iespējams, Antāne lūdz Meroni dot viņai iespēju nepiedalīties apspriedē Cīrihē, tā vietā nosūtot rakstisku ziņojumu.
Taču, ja tas galīgi nebūtu iespējams, Antāne piedāvā savam acīmredzamajam „priekšniekam” citu risinājumu: „Otra iespēja – es varētu būt Cīrihē 2. jūlijā. Ļoti saspringti, bet ne neiespējami!”
Antāne Šveices advokātam atskaitījusies arī tieši kā BATL prezidente: „Ņemot vērā, ka „vadības apspriede” ir ļoti svarīga mūsu komunikācijai, es domāju, ka man jūs arī jāinformē par svarīgiem jautājumiem un droši vien jānosūta arī BATL dienaskārtība! Ko jūs sakāt?”
Kā zināms, oficiāli Antānes versija ir pilnīgi cita: „Man nav jādod norādes. Es neesmu šo četru gadu laikā saņēmusi nevienu norādi no Meroni attiecībā uz BATL. Attiecībā uz jautājumiem, kuri ir jāaktualizē, es to esmu to darījusi, tāpēc, ka es to esmu uzskatījusi par vajadzīgu. Gan par [dzelzceļa] tarifu izlīdzināšanu, gan par [dzelzceļa] elektrifikāciju.”
Kā rāda Lursoft datu bāze, Antāne, kas līdz šim publiski tika dēvēta par šīs asociācijas prezidenti, šā gada 6. jūnijā ir zaudējusi vietu tās izpildinstitūcijā, un viņas vietā ir nākusi 1978. gadā dzimusī uzņēmuma Ventspils tirdzniecības osta administratīvi tiesiskā departamenta direktore Alīna Rugine.
Vienlaikus Antāne ir zaudējusi arī divas citas „Meroni barotavas” – padomes priekšsēdētāja vietnieces posteni AS Ventbunkers un padomes locekļa vietu AS Ventspils tirdzniecības osta.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Antāne, kas vairākus gadus ir uzdevusies par dzelzceļa un tranzīta jomas eksperti, faktiski aizstāvot problēmu mākto Meroni kontrolēto uzņēmumu intereses, amatu ir zaudējusi, jo nav attaisnojusi uz viņu liktās Meroni cerības.
Antānes divus gadus ilgā darbība asociācijas vadītājas postenī nav spējusi nodrošināt Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem vitāli nepieciešamo dzelzceļa tarifu samazināšanu, un arī asociācijas aktivitātes, cenšoties izgāzt Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, nav nesušas Meroni vēlamos rezultātus.
No iepriekšējās „siles” Antāne bija spiesta šķirties pirms četriem gadiem, kad atklājās, ka viņa, ieņemot ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska padomnieces un Reformu partijas valdes locekles posteni, nav maksājusi nodokļus, iekrājot 17 tūkstošu eiro lielu parādu.
Tad kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienests ķēries pie galējā līdzekļa - vērsies politiķes ienesīgākajā darbavietā Rīgas brīvostas pārvaldē, dodot tai rīkojumu ik mēnesi ieturēt 30% no Antānei izmaksājamā atalgojuma, to ieskaitot kontā Valsts kasē.
Reaģējot uz šīm publiskotajām ziņām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš paziņoja, ka atsauks Antāni no ienesīgā amata brīvostas pārvaldē.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
