Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satiksmes ministrijas (SM) vadība nesola, ka tiks rīkots konkurss, lai ar caurspīdīgiem noteikumiem izraudzītos sistēmas izstrādātāju elektroniskās robežšķērsošanas ieviešanai. Pagaidām izskan, ka sistēma būtu jāizraugās autopārvadātāju organizācijai Latvijas Auto, kam ar pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Robežas likumā uzticēta sistēmas administrēšana. Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš, solot izraudzīties autopārvadātājiem izdevīgāko sistēmu, atzinīgi izsakās par vienu – ar bijušajiem Parex bankas īpašniekiem saistītās SIA Austrumu kravu terminālis izstrādāto.

Pietiek jau rakstīja, ka 12. janvārī Saeimā pieņemot grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā iecerēts dot iespēju autopārvadātājiem ar interneta vai sms starpniecību elektroniski reģistrēties robežas šķērsošanai konkrētā laikā. Jaunieveduma mērķis ir, pirmkārt, pasargāt autopārvadātājus no nīkšanas kilometriem garajā „dzīvajā” rindā, otrkārt, izskaust nelegālā kārtas numuriņu tirgošanu un arī maksas stāvlaukumu jeb termināļu apmeklēšanu. Tagad rodas aizdomas, ka Latvijas Auto kā „cepuri”, zem kuras paslēpties, izmantojuši uzņēmēji, kuru atklāta parādīšanās pie apvāršņa jau saknē varēja atturēt no jaunās sistēmas ieviešanas.

Vai tas tā notiks, lielā mērā atkarīgs no Ministru kabineta noteikumiem, kas jāizstrādā SM un jāapstiprina valdībai, jo tieši tajos jāatrunā elektroniskās robežšķērsošanas kārtība un prasības sistēmai. Tiek pieļauts, ka šajos noteikumos iespējams iestrādāt mehānismu, kas autopārvadātājus mudinās izmantot maksas autostāvlaukumus. Pēc Trēziņa teiktā var noprast, ka Latvijas Auto jau faktiski izstrādājis savu piedāvājumu un cer, ka SM to virzīs valdībā.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek sola, ka martā no Latvijas Auto gaida prezentāciju un sekos līdzi, lai tiktu izraudzīta autopārvadātājiem izdevīgākā sistēma. Tomēr ne no ministra, ne SM valsts sekretāra Anrija Matīsa neizskan, ka ministrija varētu pati varētu uzņemties sistēmas izraudzīšanos konkursā, un tas tiks uzticēts Latvijas Auto zem SM „lupas”. Lai gan likumā ar nule pieņemtajiem grozījumiem ierakstīts, ka SM „var” sistēmas administrēšanu ar līgumu nodot starptautiski atzītai autopārvadātāju organizācijai, kas nozīmē, ka tā ir tikai iespēja, ne obligāts nosacījums, neviena amatpersona nav pieļāvusi, ka SM varētu paturēt elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas administrēšanu savās rokās.

Arī Trēziņš konkursa rīkošanu vai cenu aptauju nemin. Latvijas Auto prezidents Pietiek neslēpj, ka, stāstot par organizācijas gatavību jau kaut tūlīt ieviest sistēmu, rēķinās tieši ar to tehnisko un programmnodrošinājumu, ko jau izstrādājusi SIA Austrumu kravu terminālis, šo firmu sarunā dēvējot par „sadarbības partneri”. Trēziņš zina stāstīt, ka SIA Austrumu kravu terminālis ne tikai izstrādājusi un palaišanai sagatavojusi elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, bet jau paguvusi iepirkt papildu aparatūru, piemēram, auto reģistrācijas zīmes nolasītāju, kas jau gaidot sistēmas palaišanu Terehovas robežpunktā.

Tas viss rada iespaidu, ka šī firma jau pirms normatīvo aktu pieņemšanas rēķinājusies – sistēmas ieviešana galu galā tiks uzticēta viņiem. SIA Austrumu kravu terminālis līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Kaverskis savukārt neslēpj, ka viņa bizness ir ieinteresēts, lai elektroniskās robežšķērsošanas sistēma paredzētu auto izbraukšanu caur maksas stāvlaukumu. Pat, ja autopārvadātājs attālināti elektroniski reģistrējies robežšķērsošanai konkrētā laikā, viņam būšot grūti ierasties uz robežas precīzi noteiktajā laikā, tādēļ bez maksas stāvlaukumiem neiztikt. „Bez stāvlaukuma sistēma ir tikai pussistēma,” saka Kaverskis. Viņam pieder arī uzņēmums Parex brokeru sistēma, kas pirms tam piederējusi Parex bankai.

Tas viss, paša vārdiem runājot, ir „nepatīkams pārsteigums” Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, Saeimas deputātam no Zatlera reformu partijas (ZRP) Edmundam Demiteram. Viņš atceras, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad apspriesti attiecīgie likuma grozījumi, viņš Latvijas Auto uzdevis jautājumu, vai organizācija pati spēs ieviest elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, un atbilde bijusi apstiprinoša. Demiters aizstāvējis domu, ka sistēmas administrators jāizvēlas konkursā, bet šī ideja tika noraidīta. Neoficiāli no konkursa idejas oponentiem tobrīd bija dzirdams arguments, ka tādā gadījumā ir liels risks, ka konkursā pieteiksies un jauno sistēmu pārņems ekonomiskie grupējumi, kas jau saimnieko uz robežas, un turpināsies vecā shēma.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) pēc jauno faktu nākšanas gaismā no komentāriem Pietiek atturējās, jo esot apslimis un ar tiem neesot iepazinies. Vēl likuma grozījumu virzīšanas gaitā viņš Pietiek neslēpa, ka ir vēlme izvairīties no Igaunijas pieredzes: tur noteikts, ka autobraucējiem pat pēc elektroniskās reģistrēšanās robežas šķērsošanai pirms tam jāizbrauc cauri maksas stāvlaukumam. Igaunijā, kur sistēma ieviesta no pērnā gada augusta, autobraucējiem nākas lielāko daļu maksas par elektronisko robežšķērsošanu atstāt maksas stāvlaukumos, – ja pati rezervācija internetā vai ar sms palīdzību maksā 1 eiro, iebraukšana stāvlaukumā atkarībā no tā, cik tuvu robežai tas atrodas, maksā no 1-3 līdz 14 eiro.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...