Ēlerte: kultūrkapitāla naudas dalīšanā valda sīva konkurence

Evas Mārtužas apgalvojumi par Valsts kultūrkapitāla fonda darbību literatūras nozarē nebalstās uz faktiem vai lieto faktus subjektīvas izlases veidā, tā radot iespaidu, ka fonds dažiem ir „paradīzes atslēgas”. Taču katram ir iespējams rūpīgi iepazīties ar fonda darbības principiem un atbalsta saņēmēju atskaitēm, un pārliecināties, ka šādām aizdomām nav pamata.

E. Mārtuža pauž bažas, ka atbalstu literatūras nozarē bauda vieni un tie paši rakstnieki. Tā tas nav. No 2007. gada līdz 2010. gadam radošās stipendijas literatūras nozarē saņēmuši 85 literāti. Viņu saraksts – pielikumā.

Uz faktiem nav balstīts apgalvojums, ka nauda piešķirta nerealizējamiem projektiem, pamatots nav izteikums, ka kādam būtu automātiski ieslēgta „zaļā gaisma” – visi projekti savstarpēji sacenšas sīvā konkurencē.

Eva Mārtuža apgalvojusi, ka Lauras Laurušaites Lietuvas kultūras avīzē Šiaures atenai ar VKKF atbalstu ievietotās publikācijas „ieraugāmas reti, un piešķirtā summa ir kliedzoši neatbilstoša”. Vēlos norādīt, ka 25 mēnešu laikā (atbalsta periods bija no 2007.gada 1.maija līdz 2008.gada 30.jūnijam un no 2008.gada 1.decembra līdz 2009.gada 30.novembrim) laikrakstā kopumā atrodamas 24 publikācijas par latviešu rakstniekiem. Līdz ar to par vienu publikāciju samaksāti 70 lati. Vai tas ir „kliedzoši neatbilstoši” par publikācijām svešvalodā? To lai izvērtē lasītājs, pie reizes apskatot dažus, pēc Evas Mārtužas domām, „īsas informācijas par Latvijas rakstniekiem” paraugus:

• Intervija ar rakstnieku Māri Runguli: http://www.culture.lt/satenai/?leid_id=858&kas=straipsnis&st_id=5406
• Intervija ar literatūrkritiķi Rimandu Cepli: http://www.culture.lt/satenai/?leid_id=902&kas=straipsnis&st_id=16131
• Iztulkotais Sandras Ratnieces raksts „Literatūras kritika latviešu literārā un kultūras periodikā 2006. gadā”: http://www.culture.lt/satenai/?leid_id=862&kas=straipsnis&st_id=5459
• Iztulkotais Sandras Kalnietes grāmatas „Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” fragments: http://culture.lt/satenai/?leid_id=934&kas=straipsnis&st_id=16676

E. Mārtuža apgalvo, ka savulaik „ar troksni” no Kultūrkapitāla fonda literatūras nozares ekspertu komisijas aizgāja dzejniece Dagnija Dreika un rakstnieks Andris Kolbergs. Šiem ekspertiem vienkārši beidzās pilnvaru termiņš. Tajā laikā mainījās nozaru ekspertu komisiju veidošanas principi – līdz 2005. gadam ik pēc diviem gadiem tās sastāvs nomainījās pilnībā, savukārt no 2005. gada ekspertu padomes mainās pakāpeniski.

Laikā, kad komisijā strādāja D. Dreika un A. Kolbergs, spēkā bija pārejas periods, kas paredzēja: „Gadu pēc komisijas izveidošanas padome izlozes kārtībā atbrīvo trīs komisijas locekļus, bet vēl pēc gada - tos komisijas locekļus, kuri bijuši komisijas sastāvā divus gadus.” 2005.gada 13. aprīlī VKKF padome veica izlozi, un ar 2005. gada 13.maiju tika atbrīvoti 24 VKKF strādājoši eksperti - trīs no katras nozares, tajā skaitā arī A. Kolbergs un D. Dreika.

Arī šobrīd ekspertu padomēm regulāri mainās sastāvs – ikvienam no septiņiem ekspertiem pilnvaru termiņš ir divi gadi un komisijā viņš drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Kopš fonda dibināšanas (tātad 12 gadu laikā) literatūras nozarē eksperta statusā strādājušas 49 personas, kuru saraksts atrodams šī raksta beigās.

Nav pamatots pārmetums par interešu konfliktu saistībā ar fonda direktora Edgara Vērpes darbībām. VKKF likums skaidri nosaka padomes locekļu, ekspertu komisiju locekļu un direktora pilnvaras, un no tā izriet, ka direktors nelasa un nevērtē projektus, t.i., nepieņem par tiem nekādus lēmumus. E. Vērpes sieva Sandra Krastiņa ir izdevniecības Neputns izdotā žurnāla "Dizaina Studija" galvenā redaktore, nav pamatots pārmetums par fonda direktora interešu konfliktu, jo nedz attiecībā uz Dizaina studiju, nedz Neputnu E. Vērpe nav pieņēmis nevienu lēmumu.

VKKF Literatūras nozares eksperta statusā kopš 1998. gada bijušas šādas personas

Novērtē šo rakstu: