"E.ON.Ruhrgas" par "Latvijas gāzes" mazākuma akcijām no valsts grib 200 miljonus eiro
PIETIEK20.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
200 miljoni eiro - šādu cenu par saviem 47,23% akciju uzņēmumā Latvijas gāze neformālās sarunās ar valdības pārstāvjiem mutiski nosaukusi vācu E.ON. Ruhrgas, liecina vairāku par sarunām informētu avotu stāstītais, un tas ir divreiz vairāk nekā ekspertu minētā akciju reālistiskā cena. Pietiek rīcībā ir Ruhrgas rakstveida piedāvājums, kas iesniegts valdības pārstāvjiem, un tajā Latvijas gāzes akcijas tiek reklamētas kā droša investīcija, pateicoties Latvijas lielajai atkarībai no dabasgāzes un no viena piegādātāja - Krievijas.
Latvija ir ārkārtīgi atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas dominē siltuma un elektrības ražošanā, un tāpat sagaidāms, ka pieprasījums pēc dabasgāzes paielināsies, turpinoties ekonomiskajai augšupejai, savukārt gāzes tirgus liberalizācija ir maz ticama līdz 2017. gada aprīlim, jo Latvijas dabasgāzes sistēma ir izolēta no Eiropas Savienības cauruļvadu tīkliem un tai ir tikai viens piegādātājs - Krievija. Tā E.ON. Ruhrgas akciju pārdošanas piedāvājumā tiek raksturots dabasgāzes tirgus Latvijā un tā perspektīvas.
Dokuments, kas iezīmēts kā strikti konfidenciāls un ir nonācis Pietiek rīcībā, Latvijas gāzes mazākuma akciju pircējam sola stabilus ienākumus un dāsnas dividendes. Lai gan rakstiskajā piedāvājumā nav minēta no Latvijas gāzes aizejošajam vācu akcionāram vēlamā darījuma summa, par sarunām informēti avoti valdībā Pietiek min, ka mutiski minēti 200 miljoni eiro. Latvijas gāzes akciju pārdošanas darījuma kārtošanai E.ON. Ruhrgas piesaistījis Swedbank.
Pat abstrahējoties no jautājuma, vai Latvijas valsts ieguvumi no Latvijas gāzes akciju pirkšanas ir desmitus miljonu lielas investīcijas vērti, 200 miljoni eiro ir pārāk augsta cena par mazākuma akcijām, Pietiek izteikušās amatpersonas, kas orientējas iespējamā darījuma aizkulisēs. E.ON. Ruhrgas akciju pirkšanas piedāvājumā uzsvērts, ka Latvijas gāzes peļņa ik gadu ir ap 30 miljoniem eiro, no kā tiek maksātas dāsnas dividendes.
Šādu peļņu Latvijas gāze guvusi, izmantojot savu monopolstāvokli no gāzes piegādes un uzglabāšanas līdz tirdzniecībai galapatērētājam. Tomēr šāda situācija neturpināsies ilgi, jo ne vēlāk kā līdz 2017. gada aprīlim saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām jāveic gāzes tirgus liberalizācija, nodalot dabasgāzes piegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību, nodrošinot trešajām pusēm pieeju gāzesvadu tīkliem.
Valdība par pilnvarojumu uzsākt sarunas ar E.ON. Ruhrgas par tam piederošo 47,23% akciju iegādi varētu lemt tuvākajās sēdēs, un līdzšinējā amatpersonu retorika šādam lēmumam veido atbalstošu fonu. Premjere Straujuma izteikusies: ja tiks izlemts iegādāties Latvijas gāzes akcijas, kuras E.ON. Ruhrgas nolēmis pārdot, jo pamet Latvijas gāzes tirgu, valsts atrastu naudu to iegādei. Valdības vadītāja līdz šim atteikusies izpaust akciju pirkšanas piedāvājuma cenu.
Premjere arī nosaukusi 2. maiju kā termiņu, līdz kuram valstij jādod atbilde, vai tā ir gatava sarunām par Ruhrgas piederošo akciju iegādi. Tas rada iespaidu par sasteigta valdības lēmuma gatavošanu, jo nesaskan ar ekspertu vērtējumu, kuri Pietiek norāda - vācu Ruhrgas būtu ērti un izdevīgi savas akcijas pārdot Latvijas valstij, jo privāta pircēja piesaistīšana līdz brīdim, kamēr nav skaidrības par to, kā noritēs gāzes tirgus liberalizācija, esot maz ticama.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
