"E.ON.Ruhrgas" par "Latvijas gāzes" mazākuma akcijām no valsts grib 200 miljonus eiro
PIETIEK20.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
200 miljoni eiro - šādu cenu par saviem 47,23% akciju uzņēmumā Latvijas gāze neformālās sarunās ar valdības pārstāvjiem mutiski nosaukusi vācu E.ON. Ruhrgas, liecina vairāku par sarunām informētu avotu stāstītais, un tas ir divreiz vairāk nekā ekspertu minētā akciju reālistiskā cena. Pietiek rīcībā ir Ruhrgas rakstveida piedāvājums, kas iesniegts valdības pārstāvjiem, un tajā Latvijas gāzes akcijas tiek reklamētas kā droša investīcija, pateicoties Latvijas lielajai atkarībai no dabasgāzes un no viena piegādātāja - Krievijas.
Latvija ir ārkārtīgi atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas dominē siltuma un elektrības ražošanā, un tāpat sagaidāms, ka pieprasījums pēc dabasgāzes paielināsies, turpinoties ekonomiskajai augšupejai, savukārt gāzes tirgus liberalizācija ir maz ticama līdz 2017. gada aprīlim, jo Latvijas dabasgāzes sistēma ir izolēta no Eiropas Savienības cauruļvadu tīkliem un tai ir tikai viens piegādātājs - Krievija. Tā E.ON. Ruhrgas akciju pārdošanas piedāvājumā tiek raksturots dabasgāzes tirgus Latvijā un tā perspektīvas.
Dokuments, kas iezīmēts kā strikti konfidenciāls un ir nonācis Pietiek rīcībā, Latvijas gāzes mazākuma akciju pircējam sola stabilus ienākumus un dāsnas dividendes. Lai gan rakstiskajā piedāvājumā nav minēta no Latvijas gāzes aizejošajam vācu akcionāram vēlamā darījuma summa, par sarunām informēti avoti valdībā Pietiek min, ka mutiski minēti 200 miljoni eiro. Latvijas gāzes akciju pārdošanas darījuma kārtošanai E.ON. Ruhrgas piesaistījis Swedbank.
Pat abstrahējoties no jautājuma, vai Latvijas valsts ieguvumi no Latvijas gāzes akciju pirkšanas ir desmitus miljonu lielas investīcijas vērti, 200 miljoni eiro ir pārāk augsta cena par mazākuma akcijām, Pietiek izteikušās amatpersonas, kas orientējas iespējamā darījuma aizkulisēs. E.ON. Ruhrgas akciju pirkšanas piedāvājumā uzsvērts, ka Latvijas gāzes peļņa ik gadu ir ap 30 miljoniem eiro, no kā tiek maksātas dāsnas dividendes.
Šādu peļņu Latvijas gāze guvusi, izmantojot savu monopolstāvokli no gāzes piegādes un uzglabāšanas līdz tirdzniecībai galapatērētājam. Tomēr šāda situācija neturpināsies ilgi, jo ne vēlāk kā līdz 2017. gada aprīlim saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām jāveic gāzes tirgus liberalizācija, nodalot dabasgāzes piegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību, nodrošinot trešajām pusēm pieeju gāzesvadu tīkliem.
Valdība par pilnvarojumu uzsākt sarunas ar E.ON. Ruhrgas par tam piederošo 47,23% akciju iegādi varētu lemt tuvākajās sēdēs, un līdzšinējā amatpersonu retorika šādam lēmumam veido atbalstošu fonu. Premjere Straujuma izteikusies: ja tiks izlemts iegādāties Latvijas gāzes akcijas, kuras E.ON. Ruhrgas nolēmis pārdot, jo pamet Latvijas gāzes tirgu, valsts atrastu naudu to iegādei. Valdības vadītāja līdz šim atteikusies izpaust akciju pirkšanas piedāvājuma cenu.
Premjere arī nosaukusi 2. maiju kā termiņu, līdz kuram valstij jādod atbilde, vai tā ir gatava sarunām par Ruhrgas piederošo akciju iegādi. Tas rada iespaidu par sasteigta valdības lēmuma gatavošanu, jo nesaskan ar ekspertu vērtējumu, kuri Pietiek norāda - vācu Ruhrgas būtu ērti un izdevīgi savas akcijas pārdot Latvijas valstij, jo privāta pircēja piesaistīšana līdz brīdim, kamēr nav skaidrības par to, kā noritēs gāzes tirgus liberalizācija, esot maz ticama.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
