Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba
Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums27.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Saeimas deputātu vēstulē izteikti priekšlikumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma pilnveidei un lūgums iniciēt diskusiju par jauniem tiesiskiem risinājumiem parlamentārās kontroles darbības efektivizēšanai.
Atzinīgi vērtēju Saeimas deputātu uzsāktās debates par likumdevēja un izpildvaras savstarpējo sadarbību nolūkā stiprināt demokrātiskas valsts pārvaldības principus. Parlamentārās demokrātijas principus tostarp arī esmu plaši analizējis savā rakstā „Demokrātiskā valsts iekārta, brīvas vēlēšanas un parlamentārā demokrātija“ (sk.: Balodis R. (zin. red.) Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā. 1. Parlaments. Parlamentārā kontrole. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2016, 25. - 62. lpp.).
Latvijas Republikas Satversmes 26. pantā garantētās konstitucionālās tiesības uzsākt parlamentāro izmeklēšanu ir viens no parlamentārās kontroles instrumentiem, un tam ir jāiekļaujas demokrātiskas tiesiskas valsts sistēmā. Latvijas Republikas Satversmes 59. pantā nostiprinātais valdības politiskās atbildības princips Saeimas priekšā ir balstīts uz līdztiesīgām attiecībām starp parlamentu un valdību.
Satversmes tiesa ir veidojusi noturīgu judikatūru, pievēršoties varas dalīšanas principa saturam. Šis princips garantē konstitucionālo orgānu varas līdzsvaru un savstarpēju kontroli. Tāpēc demokrātiskā tiesiskā valstī varas dalīšanas princips ne tikai nošķir varas atzarus, bet ietver arī prasību pēc to savstarpējas sadarbības. Vienlaikus Satversmes tiesa arī atzinusi, ka valsts varas dalīšanas princips nav saprotams tādējādi, ka no tā būtu atvasināmas konstitucionālo orgānu subjektīvas tiesības prasīt sev vēlamu pilnvaru vai tiesību piešķiršanu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir parlamenta mazākuma tiesības, tādēļ vairumā gadījumā to izmanto opozīcija. Taču to var izmantot arī valdošā koalīcija, vai arī gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti kopā. Jebkurā gadījumā parlamentārai izmeklēšanai ir politisks raksturs. Tādēļ arī galaziņojumu apstiprina parlaments kopumā, bet komisijas locekļi, kas tam nepiekrīt, var nākt klajā ar savu atsevišķo viedokli.
Neraugoties uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju politisko raksturu, labi funkcionējoša komisija cenšas ievērot objektivitāti, t.i., savā procedūrā un it sevišķi praktiskajā darbā tuvoties juridiskai metodoloģijai, kas veicina objektivitāti. Uz to principā ir vērsts arī parlamentārās izmeklēšanas komisiju darba noregulējums, mūsu gadījumā - 2003. gada 8. maija Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums.
Tomēr praksē labu piemēru nav daudz. Te jāņem vērā, ka vēl lielākā mērā kā parlamentārās izmeklēšanas komisiju darba procedūras noregulējums, komisijas darba rezultāta objektivitāti, ticamību un nozīmi nosaka politiskā kultūra, it sevišķi parlamentārā kultūra. Neapšaubāmi, te vēl ir, kur augt - gan attiecībā uz formālo parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbības noregulējama pilnveidošanu, gan uz parlamentārās un vispārējās politiskās kultūras uzlabošanu.
Tādēļ pozitīvi vērtējami 2015. gada 17. septembra grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, ar kuriem Saeima pilnveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba procedūru, cita starpā nosakot, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā norādītās institūcijas, kuru kompetencē ir attiecīgo trūkumu novēršana, vērtē galaziņojumā ietverto informāciju un lemj par galaziņojumā konstatēto trūkumu novēršanu.
Saeimas deputātu vēstulē iezīmētie problēmjautājumi prasa plašāku diskusiju. Tie ir saistīti ar likumdevēja darbību kopumā. Pašam likumdevējam ir vislabāk zināms, kā novērst iespējamos trūkumus, izvēloties atbilstošākos risinājumus. Tie var būt gan ieteikumi konkrēta konstitucionālā varas atzara darbības uzlabošanai, bet tie var būt arī juridiski saistoši lēmumi (piemēram, likuma grozījumi).
Attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbu jāņem vērā, ka tās lēmumi ir jāpieņem tādā procedūrā, kas piešķir tiem leģitimitāti, vienlaikus līdzsvarojot Satversmē garantētās pamatvērtības ar konkrētu tiesību realizāciju. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka saprātīga lēmuma pieņemšanas procedūra ir vairākuma varas leģitimitātes priekšnoteikums.
Tāpēc iniciatīvai par dialoga uzsākšanu jautājumos par Saeimas vairākuma un opozīcijas savstarpējo sadarbību un iespējamiem tās efektīvas īstenošanas mehānismiem ir jānāk no paša likumdevēja puses.
Es apliecinu savu interesi iesaistīsies šādā dialogā ar likumdevēju par minētajiem jautājumiem, ja likumdevējs to vēlētos. Piemērots diskusijas formāts varētu būt Saeimas organizēta konference vai seminārs, kas varētu tikt veltīts parlamentārās kontroles mehānisma izvērtēšanai un iespējamai uzlabošanai, tostarp izskatot jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbības efektivizēšanu, ņemot vērā šo komisiju īpašo vietu un lomu parlamentārā demokrātijā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
