Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš pērnā gada vasaras cenu līmenis Latvijā ir kāpis ļoti strauji. Inflācijas ātrais novērtējums par jūliju rāda, ka šobrīd vidējais patēriņa grozs ir par 21% dārgāks nekā pirms gada. Tik straujš cenu kāpums ietekmē ikvienu, turklāt īpaši asi tas izjūtams uz iepriekšējās desmitgades fona, kad inflācija bija vidēji tikai nedaudz virs 1% gadā.

Inflācijas temps ir pārsniedzis 2008. gada pīķi, kas toreiz bija sekas ekonomikas "pārkaršanai". Daudziem joprojām atmiņā spilgti iespiedušies tādi termini kā "fiskālā konsolidācija" un "pretinflācijas plāns". Tomēr tagad situācija būtiski atšķiras – inflācijas dzinēji ir citi, un līdz ar to arī risinājumi ir citi. Valdībai pieprasījumu mazinoši un ekonomiku bremzējoši instrumenti būs jāizmanto, ja inflācija iesakņosies, ja izveidosies cenu – algu spirāle, kas inflāciju dzen uz priekšu pašu no sevis. Lai tas nenotiktu, pārdomāta un piesardzīga fiskālā politika – iespēju robežās atbalstoša, bet ar drošības rezervi – joprojām ir princips, ko vērts ievērot.

Augstās inflācijas iemesli

Detalizēti straujās inflācijas kāpuma iemesliem pieskāros šā gada martā – skatīt šeit. Sākuma grūdienu deva ekonomikas atkopšanās no Covid 19 krīzes un ar to saistītie faktori, t.sk., cenu kritums pandēmijas sākumā, patēriņa pārbīde no pakalpojumiem uz precēm, piegādes ķēžu problēmas. Atbalsta programmas ļāva gan izvairīties no augsta bezdarba, gan izveidot uzkrājumus un ātri atgūties patēriņam. Būtiska loma bija notikumiem Eiropas enerģētikas tirgū saistībā ar zemo nokrišņu daudzumu un vājo vēja enerģijas izstrādi, kā arī atomenerģijas jaudu samazināšanos. Krievijas uzbrukums Ukrainai 2022. gada 24. februārī krasi pasliktināja situāciju un pacēla inflāciju jau pavisam citos augstumos. Strauji kāpa globālās energoresursu un pārtikas cenas, iepriekšējiem negatīviem piedāvājuma puses šokiem liekot klāt arvien jaunus.

Līdz ar to var teikt, ka pašreizējo cenu kāpumu Latvijā lielā mērā izraisa globālas norises. Tā ir būtiska atšķirība no 2007. –2008. gada, kad augstā inflācija Latvijā bija galvenokārt pašu rokām veidota. Šoreiz jāapzinās, ka mūsu spējās nav fundamentāli mainīt globālās norises, tāpēc uzdevums ir mazliet citāds – padarīt inflācijas radītās "sāpes" mazākas un īsākas, kā arī nepieļaut iepriekšējās kļūdas, proti, neļaut inflācijai iesakņoties un izveidot cenu – algu spirāli.

Ņemot vērā inflācijas dzinuļu globālo raksturu, arī citās eiro zonas valstīs situācija ir diezgan līdzīga. Piemēram, 2008. gadā, kad Latvijā inflācijas līmenis bija tuvs pašreiz novērotajam, Vācijā tas svārstījās ap 2–3%. Pašlaik inflācija Vācijā ir pārsniegusi 8%, kas ir kopš Otrā pasaules kara nepieredzēts līmenis. Cenas kāpj strauji arī tajās Eiropas valstīs, kuras nav ieviesušas eiro. Augsta inflācija pašreiz ir globāla problēma.

Latvijā ir viens no augstākajiem eiro zonā (aptuveni līdzīgs vai straujāks cenu kāpums bijis vien Lietuvā un Igaunijā). Kādi tam ir iemesli?

Pirmkārt, atbilde meklējama patēriņa struktūrā. Latvijas iedzīvotāji lielāku savu ikdienas izdevumu daļu tērē pārtikai un energoresursiem – tātad tieši tām produktu kategorijām, kurās vērojams lielākais cenu kāpums pasaules tirgos. Proti, Latvijā aptuveni 40% no iedzīvotāju tēriņiem aiziet pārtikai un energoresursiem, bet eiro zonā – vidēji 26%. Kaut arī šo produktu cenu pārmaiņas nosaka norises pasaules tirgos un tās dažādās valstīs ir līdzīgas, Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un inflācijas rādītāju pārtikas un energoresursu cenu kāpums ietekmē vairāk.

Otrkārt, šogad pārtikas un energoresursu cenas Latvijā un pārējās Baltijas valstīs augušas straujāk nekā citviet Eiropā. Tam var būt virkne iemeslu. Piemēram, līgumu un regulējuma struktūra – jo biežāk pārskata administratīvi regulējamās cenas, jo ātrāk energoresursu kāpums iekļaujas gala cenā. Arī izejvielu īpatsvars ražošanas izmaksās – jo lielāks īpatsvars, jo vairāk sadārdzināšanās atspoguļojas gala cenā. Cenu kāpumu var ietekmēt valdību atbalsta pasākumi – vai energoresursu sadārdzinājums tiek daļēji kompensēts ar pabalstu palīdzību, vai tiek noteikti energoresursu cenu griesti, vai samazināts to pieaugums ar regulējuma un kompensācijām energouzņēmumiem palīdzību, vai uz laiku samazināti attiecīgie nodokļi. Par terminētu nodokļu samazinājumu jāpiebilst, ka a) parasti tas ir budžetam dārgs un vāji mērķēts instruments un līdz patērētājam aiziet tikai daļa no nodokļa samazinājuma, un b) beidzoties nodokļa samazinājumam, cenas atkal pieaug, veidojot inflāciju nākotnē un radot risku inflācijas problēmu padarīt ilgāku.

Treškārt, ir liecības, ka Latvijā uzņēmumi ir gatavi daudz aktīvāk mainīt cenas nekā citviet eiro zonā. Nesen veiktajā pētījumā (sk. šeit) kolēģi secināja, ka Latvijā cenu mainība ir aptuveni uz pusi augstāka nekā eiro zonā vidēji. Tas liek domāt, ka uzņēmumi daudz ātrāk spēj pārnest izejmateriālu cenu pārmaiņas uz galaproduktu cenām, un šobrīd tas nozīmē straujāku cenu pieaugumu nekā citviet. Viens no iemesliem, iespējams, ir vājāka konkurence.

Ceturtkārt, energoresursu un izejvielu sadārdzinājuma pārnese uz citu produktu cenām var būt atkarīga no tā, cik spēcīgs ir pieprasījums un cik saspringts ir darba tirgus. Spēcīgā darba tirgū algas aug un cenas celt ir vieglāk, jo patērētāji cenu kāpumu var "atļauties". Jāsaka, ka Latvijas un pārējo Baltijas valstu darba tirgus temperatūra ir virs vidējās eiro zonā.

Kā pasargāt sabiedrību no tik strauja pirktspējas krituma? Ņemot vērā iepriekš minēto par inflāciju veidojošajiem faktoriem, arī atbildes reakcijai jābūt vērstai vairākos virzienos. Daļa no inflācijas problēmas atrisināsies, normalizējoties situācijai globālajos enerģētikas un pārtikas tirgos, atrodot alternatīvus enerģijas resursu avotus un mazinot Krievijas ietekmi. Tomēr papildus tam ir lietas, ko varam darīt paši, lai mazinātu augstās inflācijas negatīvās sekas.

Ko darīt centrālajai bankai?

Eiro ir Latvijas nauda kopš 2014. gada, un monetārā politika tiek lemta, ņemot vērā eiro zonas kopīgās vajadzības un intereses. Protams, neviena centrālā banka nevar samazināt pasaules naftas vai graudu cenas vai izbeigt karu Ukrainā. Tomēr monetārās politikas rīcībā ir instrumenti, lai šis sākotnējais, ārējo faktoru izraisītais cenu pieaugums neiesakņotos, nepārvērstos arī citu preču un pakalpojumu cenu kāpumā vai algu – cenu spirālē, kad cenu kāpums dzen augšup algas, algas dzen cenas, tā situāciju pasliktinot un inflācijas "sāpes" ievelkot vēl ilgāk. Tāpēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome jau pērn decembrī paziņoja par ekonomikas atbalsta jeb aktīvu pirkšanas programmu pakāpenisku izbeigšanu un drīzu procentu likmju palielināšanu.

Šī gada 21. jūlijā, pirmo reizi pēc vairāk nekā 11 gadu pārtraukuma, ECB Padomē pieņēmām lēmumu par procentu likmju celšanu. Bāzes likmes tika paceltas par 0.5 procentpunktiem. Negatīvo likmju laikmets ir beidzies. Lai inflāciju atgrieztu pie tās mērķa – 2% vidējā termiņā eiro zonā kopumā –, likmes tiks celtas arī turpmāk. Jau jūnijā tika izbeigtas pēdējās aktīvu iegādes programmas, kas iepriekšējos gados tika ieviestas eiro zonas ekonomikas atbalstam, ilgstoši cīnoties ar pārāk zemu inflāciju.

Finanšu tirgi reaģē apsteidzoši, balstoties uz gaidām par monetārās politikas izmaiņām, un finanšu tirgos procentu likmes gada pirmajā pusē pieauga, jau pirms ECB Padome tās pacēla. Tas atspoguļojas augstākās kredītu likmēs tautsaimniecībā. Piemēram, bieži lietotais 3 mēnešu EURIBOR indekss no aptuveni -0,5% pērnā gada nogalē jau jūlija sākumā iekāpa plusos un šī raksta tapšanas brīdī ir 0,23%. Tas nozīmē, ka kredītam ar mainīgu procentu likmi pēc nākamā pārrēķina mēneša maksājuma summa pieaugs. Finanšu tirgus dalībnieki, sagaidot tālāku ECB Padomes likmju celšanu, ieceno likmju kāpumu nākotnē. Piemēram, 2024. gada nogalē 3 mēnešu EURIBOR tiek cenots jau virs 1,3%. Vienlaikus ar kredītu likmēm iedzīvotājiem un uzņēmumiem aug valsts parāda apkalpošanas izmaksas, ierobežojot līdzekļus, ko valsts var atvēlēt dažādu vajadzību segšanai. Galu galā tas viss atspoguļojas zemākā ekonomiskā aktivitātē un mazākā spiedienā uz cenām.

Vietā ir jautājums – vai ir prātīgi sadārdzināt kredītu maksājumus laikā, kad augstās pārtikas cenas un energoresursu tarifu kāpums jau tā sāpīgi "sit" pa iedzīvotāju maciņiem? Atbilde ir – diemžēl likmju kāpums ir nepieciešamas "zāles", lai vienreizējs cenu kāpums nepārvērstos nekontrolētā un grūti apturamā cenu – algu kāpuma spirālē. Kā zināms, medikamentu blaknes var būt nepatīkamas. Lai gan galvenie dzinuļi inflācijai joprojām ir energoresursi un pārtika, cenu kāpums ir kļuvis krietni plašāks. Cenas aug plašam preču un pakalpojumu lokam, kas palielina inflācijas iesakņošanās risku. Kopā ar kolēģiem ECB Padomē, lemjot par nākamajiem soļiem, rīkosimies reizē apdomīgi, izlēmīgi un elastīgi, veidojot eiro zonas, tātad arī Latvijas, ekonomikai atbilstošus monetārās politikas nosacījumus. Mūsu mērķis – lai augsta inflācija neiesakņojas un lai augstās inflācijas radītās "sāpes" būtu pēc iespējas īsākas.

Ko darīt Latvijā?

Pašreizējā situācija liek saglabāt elastību arī citās politikas jomās, vispirms jau fiskālajā un enerģētikas politikā. Izaugsme pasaules ekonomikā ir kļuvusi lēnāka, inflācija ir augstāka, nekā prognozēts, recesijas riski ir auguši. Lai gan dziļu krīzi Latvijas ekonomikā pašlaik prognozēt nudien nav pamata, ekonomikas temps jau bremzējas, un mērenas recesijas risks tuvāk gada beigām ir augsts. Tāpēc krasa fiskālā konsolidācija pašlaik nebūtu pareiza izvēle. Šoreiz nepieciešams atbalsts tām sabiedrības grupām, kurām inflācija "sāp" visvairāk. Šāda pieeja redzama valdības lemtajā šī gada 22. jūnijā; vēl gan nepieciešami konkrēti MK apstiprināti tiesību akti.

Apkures un elektrības rēķini pieaugs vairākas reizes. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka energoresursu sadārdzinājuma dēļ mājsaimniecību izdevumi 2. pusgadā būs par teju 300 miljoniem eiro lielāki nekā pirms Covid-19. Apkure nav tā lieta, kur var spēji samazināt patēriņu, tāpēc skaidrs, ka bez atbalsta būs smagi – ne tikai mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, bet arī vidusšķirai. Tāpēc ir atbalstāma valdības iecere ierobežot ekstrēmi strauju apkures izdevumu kāpumu. Straujš cenu kāpums aptver plašu preču un pakalpojumu loku, līdz ar to pabalstu palielinājums mazturīgajiem, lai mazinātu inflācijas sitienu, arī ir pareiza rīcība. Valdības atbalstam ir jābūt savlaicīgam, mērķētam, samērīgam un ierobežotam laikā. Savlaicīgam, lai iedzīvotāji pārlieku strauji nesamazinātu patēriņu un neiedzītu ekonomiku dziļāk recesijā. Mērķētam, lai palīdzētu tiem, kam visvairāk vajadzīgs; nemērķēti dodot visiem, mazāk iedod tiem, kam atbalstu vajag visvairāk. Samērīgam, lai neizraisītu vēl straujāku inflāciju. Ierobežotam laikā, lai mudinātu mainīt paradumus un pielāgoties paliekošām izmaiņām ekonomikā (piemēram, augstām energoresursu cenām) un saglabātu fiskālo disciplīnu valsts budžetā.

Atbalsts iedzīvotājiem vienlaikus ir arī atbalsts uzņēmējiem. Papildus tam ir jāseko līdzi, vai energoresursu cenu dēļ kritiski necieš Latvijas uzņēmumu konkurētspēja, valstij saglabājot iespēju mērķtiecīgi izmantot tās rīcībā esošos instrumentus.

Ir skaidrs, ka augstas energoresursu cenas pārskatāmā nākotnē ir uz palikšanu. Šajā ziemā ir svarīgi nodrošināt gāzes pieejamību, jo tās trūkums cenu pacels vēl augstāk. Taču jautājums nav tikai par šo ziemu. Tāpēc pilnībā izolēt iedzīvotājus un uzņēmumus no cenu pieauguma nav tālredzīgi. Valsts budžetā pilnīgai un permanentai energoresursu cenu pieauguma subsīdijai naudas nekad nepietiks, turklāt ekonomikas spējai attīstīties šāda subsīdija būtu kā enkurs pie peldētāja kājas, jo nemudinās uzlabot energoefektivitāti, dažādot enerģijas veidus un piegādes avotus, kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Tā rīkojoties, nemazināsies ne ievainojamība pret energoresursu cenu un piegādes šokiem, ne šādu šoku izraisītā inflācija. Zaļais kurss nav kas abstrakts, bet konkrēti pasākumi energoefektivitātei, energoneatkarībai, ilgtspējai. Skaidri komunicēts valdības redzējums par galvenajām izmaiņām enerģētikas politikā ļautu pārdomāti pielāgoties šīm pārmaiņām bez pārmērīga cenu spiediena būvniecībā un citos saistītajos sektoros.

Noslēgumā

Iespējams, ka inflācijas augstākais punkts nav aiz kalniem. Ar tik augstu inflāciju ekonomika ilgstoši sadzīvot nevar – bremzējoties pieprasījumam, mazināsies spiediens augt cenām. Bet, pat vairs neaugot, inflācija var saglabāties nepieņemami augsta. Tāds pretinflācijas plāns kā 2007. –2008. gadā pašlaik nav nepieciešams. Tomēr ir jādara virkne lietu, lai inflācijas skrējiens beigtos ātrāk un tā "sāpētu" mazāk.

ECB Padomei jāturpina celt likmes, lai augstai inflācijai neļautu iesakņoties un tā ātri mazinātos, kad normalizēsies pasaules cenas energoresursiem un pārtikai.

Iedzīvotājiem jāsniedz savlaicīgs, mērķēts, samērīgs un laikā ierobežots valsts atbalsts, lai mazinātu inflācijas "sāpes".

Nepieciešams nodrošināt gāzes pieejamību, uzlabot energoefektivitāti, dažādot enerģijas veidus un piegādes avotus, kāpināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Skaidri komunicēts valdības redzējums par galvenajām izmaiņām enerģētikas politikā ļaus šīs pārmaiņas veikt pārdomāti un bez pārmērīga cenu spiediena būvniecībā un citos saistītajos sektoros.

Ir spēcināma konkurence, kas spiestu uzlabot efektivitāti un mazinātu iespējas izejvielu cenu kāpumu pārnest uz gala produktu cenām.

Un turpinām palīdzēt ukraiņiem. Svarīgi, lai šajā karā Ukraina uzvar un Krievijas impēriskās ambīcijas tiek sagrautas. Arī tāpēc, ka pretējā gadījumā dzīvosim kā uz "pulvera mucas" inflācijas dinamikā vēl ilgus gadus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...