Es arī, es arī nesu baļķi kopā ar Iļjiču!
Zanda Kalniņa-Lukaševica, Vienotība08.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
Pirmkārt – sabiedrības motivācija
Barikāžu dalībnieku rīcībā izšķiroša bija vienotība, apņemšanās un atbildība būt klāt, piedalīties un nosargāt. Šis domāšanas veids – apziņa, ka tikai paši varam nosargāt savu valsti un citādi nemaz nav iespējams – arī šodien var noteikt notikumu gaitu Latvijā.
Imperiālistiskā domāšana mūsu Austrumu kaimiņam nav zudusi - tā apetīte atkal ir pieaugusi. Agresija, dezinformācija, vēstures pārrakstīšana un mēģinājumi sagraut uzticēšanos demokrātijai ir mūsdienu pārbaudījumi, kas jāapzinās un pret kuriem jācīnās.
Latvija šodien ir pavisam cita valsts nekā pirms 35 gadiem – demokrātiska, brīva, neatkarīga, Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Taču tieši tāpēc mūsu atbildība ir vēl lielāka – nosargāt to, kas varbūt dažiem šodien šķiet pašsaprotams.
Ja barikāžu laikā pasaule uz mums raudzījās ar jautājumu "vai tiešām izturēsiet?", tad šodien viena liela daļa pasaules skatās uz mums un citām Eiropas valstīm ar citu jautājumu: vai būsim vienoti, vai aizstāvēsim kopīgās demokrātiskās vērtības, vai spēsim nest "upurus" – bieži vien ekonomiskus – patiesības, demokrātijas un brīvības vārdā? Vai būsim stipri laikā, kad meli tiek izmantoti kā ierocis?
Otrkārt – līdzdalība
Barikādes atgādina ko ļoti būtisku: brīvība un drošība nav iespējama bez sabiedrības līdzdalības. Neviens parlaments, neviena valdība un neviena starptautiska organizācija nevar aizstāt cilvēku gribu aizstāvēt savu valsti. Tā ir liela atbildība arī politiķiem – strādāt tā, lai Latvijas cilvēki justu piederību valstij un atbildību par tās likteni. Mums jāstrādā tā, lai mēs visi kopā būtu gatavi iestāties par mūsu Latviju – noturēt to brīvo un demokrātisko valstu saimē.
Demokrātija nav pašsaprotama. Tā prasa pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu, neatkarīgu mediju atbalstu, augstus cilvēktiesību standartus un cieņpilnas diskusijas. Tā prasa skaidru stāju un taisnprātīgu rīcību. Demokrātija ir jāsargā – gluži tāpat kā barikāžu laikā tika sargātas televīzijas un radio ēkas, tilti un parlamenta nams. Par spīti visiem acīmredzamajiem mēģinājumiem to apšaubīt un drupināt.
Treškārt – tautas gara spēks.
Latvijas tautas spēks 1991. gadā nebija militārs. Tas bija tautas gara spēks – pārliecība, ka arī mazai tautai ir tiesības uz savu balsi, valsti, valodu un nākotni. Šī pārliecība ir jāstiprina arī šodien.
Gara spēks ir kā barikāžu ugunskurs, pie kura cilvēki sildās, sarunājas, kas vieno un kuru jāsargā, lai tas nenodziest.
Tāpēc barikāžu piemiņa nav tikai par vēsturi un atmiņām. Un tādēļ šodien es aicinu mūs visus ne tikai pieminēt barikādes, bet arī domāt – kas ir tās vērtības, ap kurām celt "barikādes" šodien, un ko sargāt. Ar tādu pašu pārliecību, drosmi un atbildību kā pirms 35 gadiem mums ir jāsargā mūsu Latvija šodien un nākotnē.
Domāsim un darīsim. Mums sanāks!
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
