Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Sanita Upleja-Jegermane*
05.03.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 14. pantu par manu atbrīvošanu no amata būs jālemj Saeimai. Kā Saeimas amatā apstiprināta amatpersona uzskatu par savu pienākumu un atbildību paskaidrot plašākai sabiedrībai iemeslus amata atstāšanai.

Līdz brīdim, kad tā laika Valsts prezidents Egils Levits mani izvirzīja un 13. Saeima 2021. gada 4. augustā apstiprināja šajā amatā pilnīgi jaunā institūcijā, kas atbildīga par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – darbību, dažādos amatos un dažādos medijos biju nostrādājusi vai sadarbojusies ar tiem kopumā 28 gadus. Lai arī manā profesionālajā pieredzē ir bijusi atbildība par struktūrvienību vadību mediju uzņēmumos, tomēr galvenokārt mana pieredze saistīta ar žurnālista darbu.

Manā darba mūžā ir bijis posms, kad esmu kā brīvžurnāliste vairākus gadus dažādās platformās arī rakstījusi un publiski vētījusi savu kolēģu žurnālistikā profesionālo darbu un ētiku. Domāju, ka tieši šī manas darbības šķautne bija nozīmīga, kad 2017. gadā Latvijas Žurnālistu asociācija mani izvirzīja kā kandidāti darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kā arī tad, kad saņēmu individuālu atbalstu no daudziem nozares profesionāļiem, kandidējot uz amatu SEPLP 2021. gadā.

Amata robežas

Uzņemoties šī amata pienākumus, labi apzinājos, ka mans viedoklis par sabiedrisko mediju redakcionālo darbu būs jāpatur pie sevis, jo likums un amata pienākumi paredz, ka SEPLP loceklis nedrīkst ietekmēt un apdraudēt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un iejaukties programmu satura veidošanā. Vienlaikus daudzi sabiedrības pārstāvji publiskajā telpā no SEPLP un manis personīgi ir prasījuši un sagaidījuši tiešu atbildību par sabiedrisko mediju redakcionālo darbību un izvēlēm.

Likums nosaka, ka sabiedriskajā pasūtījumā, par kura izstrādi un īstenošanu atbildīga SEPLP, "redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu". Iespējama iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā vai tās apdraudēšana saskaņā ar likumu ir viens no būtiskākajiem iemesliem SEPLP locekļa atbrīvošanai no amata.

Ņemot vērā, ka līdz attiecīgam Saeimas lēmumam joprojām pildu savus amata pienākumus, arī šobrīd vēl nevaru komentēt sabiedrisko mediju redakcionālās izvēles. Tomēr varu godprātīgi atzīt, ka vairāk nekā divarpus gadu laikā, kopš esmu šajā amatā, ir bijuši vairāki gadījumi, kas man personīgi raisījuši smagus iekšējus jautājumus par sabiedrisko mediju darbības atbilstību profesionālajiem un ētikas standartiem un atbildības sajūtu sabiedrības priekšā.

Lai arī, kā jau iepriekš šajā rakstā norādīju, tā nav mana tiešā atbildība un es nedrīkstu tieši ietekmēt sabiedrisko mediju saturu, es neizbēgami personīgi jūtos atbildīga sabiedrības priekšā par sabiedrisko mediju darbību kopumā, un tas ietver arī sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" "Cūku komiksu" un tā konkrēto publikāciju 2024. gada 24. februārī.

Šī konkrētā publikācija un tai sekojošā Latvijas Televīzijas, kuras paspārnē darbojas portāls, un tās darbinieku publiskā reakcija un skaidrojums par šo savu redakcionālo izvēli man personīgi kā Latvijas sabiedrības pārstāvim un cilvēkam ar teju 30 gadu pieredzi žurnālistikā nesniedz pārliecinošu atbildi, kāds sakars ir sabiedrisko mediju īpašajai misijai ar cilvēku salīdzināšanu ar cūkām, pat neatkarīgi no tautības, laika un vietas.

Runājot līdzībās, varu vien atgādināt teicienu no gruzīnu režisora Tengiza Abuladzes savulaik eksplozīvās filmas "Grēku nožēlošana", kas būtiski ietekmēja Padomju Savienības sabrukšanas procesu, – "kam vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz templi?".

Sava amata pienākumu dēļ nevaru detalizēti un publiski analizēt redakcionālo politiku vai tās neesamību un izvēles konkrētajā gadījumā, taču šis gadījums man lika pieņemt galīgo lēmumu par amata atstāšanu, jo es jūtu morālu atbildību par notikušo un sabiedrisko mediju darbību kopumā.

Vēlos uzsvērt, ka mans lēmums nav pieņemts sabiedrības vai "tvitertelpas" spiediena iespaidā, un tā ir pilnībā mana iekšēji pārdomāta un izsvērta izvēle, kas balstās manā profesionālajā un dzīves pieredzē un atbildības sajūtā. Par savu lēmumu paziņoju tagad, jo 1. martā atgriezos darbā pēc nedēļu ilga atvaļinājuma.

Atšķirīgais viedoklis

Vienlaikus no manas puses nebūtu godprātīgi izlikties, ka šis ir vienīgais iemesls, kādēļ esmu pieņēmusi lēmumu par amata atstāšanu. Nav noslēpums un esmu jau agrāk publiski paudusi, ka man ir atšķirīgs viedoklisi gan SEPLP iekšienē, gan arī no sabiedrisko mediju valdēm par krievu valodas klātbūtnes samērīgumu sabiedriskajos medijos un par Nacionālajā drošības koncepcijā paredzēto risinājumu.

Papildus savai jau agrāk publiski paustajai argumentācijai vēlos norādīt, ka 2023. gada 20. oktobra SEPLP sēdē, kad tika apspriesta un apstiprināta padomes kopējā nostāja pirms sanāksmes Kultūras ministrijā par mediju politikas pamatnostādņu 2023.-2027. gadam izstrādi daļā par sabiedriskajiem medijiem un krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos pēc 2026. gada, es paudu savu viedokli par konkrētu risinājumu.

Padomi tobrīd informēju: "SEPLP kopā ar medijiem ir iespējams pieņemt lēmumu un sagatavoties pārmaiņām, lai 2026. gadā, kad apritēs pilni 35 gadi kopš Latvijas neatkarības pilnīgas atjaunošanas, izbeigtu reālas divvalodības un divkopienu sabiedrības veicināšanu. Uzskatu, ka, ņemot vērā mediju apvienošanu no 2025. gada janvāra un plānoto strukturālo izmaiņu sagatavošanu apvienotā medija iekšienē 2025. gada laikā, tas ir īstais brīdis, lai tiktu sagatavota un notiktu šāda konceptuāla pāreja valodu lietojumā no 2026. gada sākuma. Saturs krievu valodā tāpat kā citās mazākumtautību valodās nav aizliedzams, taču tam jābūt veidotam pēc principa kā mazākumtautību valoda, nevis reāli otra valsts valoda."

Ņemot vērā, ka SEPLP vairākumam ir cits viedoklis šajā jautājumā, kas ir arī oficiālais padomes viedoklis, un ka šogad valdībā un Saeimā dienaskārtībā būs ar mediju politikas pamatnostādnēm un krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos saistītie jautājumi, kur man būtu vajadzības gadījumā jāpārstāv SEPLP oficiālais viedoklis vai klusējot tas jāatbalsta, es to nespēju darīt, jo tas ir pretēji manai pārliecībai.

Individuāli un kolektīvi

Darbs SEPLP vairāk nekā divu gadu garumā ir bijusi unikāla pieredze, jo pirmo reizi dzīvē strādāju koleģiālā institūcijā, kur amatā apstiprina un no amata atbrīvo Saeima. Līdz ar to atlūguma iesniegšana un būtībā sava vājuma atzīšana ir ļoti publisks process.

Koleģiāla institūcija nozīmē to, ka visi padomes locekļi būtībā ir līdzvērtīgi un individuāli atbildīgi sabiedrības priekšā, bet skaidras hierarhijas trūkuma dēļ lēmumi bieži vien ir smagi kompromisi un atbildības un darba slodžu sadalījums nereti atkarīgs no katra indivīda iedzimtā vai ieaudzinātā apzinīguma un darba spējām. Tā man ir bijusi jauna, ļoti īpaša un kardināli atšķirīga pieredze no iepriekšējām darba vietām, kur biju pilnībā atbildīga par savu individuālo veikumu.

i Sanita Upleja-Jegermane: Par krievu valodu, sabiedriskajiem medijiem un Satversmi (delfi.lv)

* Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...