ES fondu sadalē pie miljoniem tikuši arī divi ar "3A" saistīti projekti
PIETIEK30.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad tiek apgalvots par ietekmes izslīdēšanu no tā dēvēto "3A" jeb "veco oligarhu" - Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles - rokām, diviem ar šo trijotni saistītiem uzņēmumiem izdevies tikt pie Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējuma augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem, kura sadale nesen noslēgusies, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pašlaik par ES fondu sadali atbildīgās amatpersonas norāda, ka augsne tam, lai ostu tranzītuzņēmumi kvalificētos šīs apakšprogrammas līdzfinansējumam, likta vēl laikā, kad valdību veidoja Vienotība divatā ar Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem un attiecīgs izņēmums ierakstīts Arta Kampara vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) uzrakstītajos MK noteikumos.
Abi projekti, kuriem jūlijā apstiprināts Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 3 miljonu latu apmērā katram, ir saistīti ar SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO), par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā dēvētajā "oligarhu lietā" veic izmeklēšanu aizdomās par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles slēptajām īpašumtiesībām šajā uzņēmumā. Pietiek publiskotajās Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā Viestura Koziola sarunās viensīcas Rīdzene numuriņā, kuras ilgstoši noklausījies KNAB, atklājās, ka tā dēvētie "3A" caur RTO slēpti kļuvuši par laikraksta Diena īpašniekiem.
Abi ar "veco oligarhu" interesēm saistītie projekti ir vienīgie ar ostu darbību saistītie, kuri apstiprināti ES fondu sadales otrajā kārtā, pieci citi tikuši noraidīti. Pie 3 miljonu latu liela ERAF līdzfinansējuma ticis SIA Riga Fertilizer Terminal pieteiktais projekts sauso minerālmēslu beramkravu transportēšanai Rīgas brīvostas teritorijā. Tāpat pie 3 miljonu latu liela ERAF līdzfinansējuma ticis SIA Rīgas centrālais termināls pieteiktais projekts, kas paredz paplašināt un uzlabot jau esošo konteineru un ģenerālkravu apstrādes pakalpojumus. Abus šos uzņēmumus saista tas, ka to īpašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir RTO. SIA Riga Fertilizer Terminal lielākais īpašnieks ir kompānijas Uralhim meitasuzņēmums, bet 49% kapitāldaļu pieder RTO. Savukārt SIA Rīgas centrālais termināls īpašnieks 100% ir RTO.
Ostu tranzītuzņēmumu atbilstība augstas pievienotās vērtības investīciju projektu idejai tikusi apšaubīta jau iepriekš un tikusi skaidrota ar šīs nozares politisko lobiju. Augsne tam, ka ostu tranzītuzņēmumi var pretendēt uz naudu šajā apakšprogrammā, kurā tiek sadalīts biezs ES līdzfinansējuma pīrāgs, likta laikā, kad ekonomikas ministra krēslā atradās Artis Kampars (Vienotība). Tobrīd, Vienotībai atorodoties koalīcijā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem, MK noteikumos par projektu iesniegumu atlasi iekļauts īpašs izņēmums attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas ostu pakalpojumu nodrošināšanai, nosakot, ka tā nav uzskatāma par transporta tehniku, kas nevar pretendēt uz attiecināmo finansējumu. Kampars Pietiek pirmdien neatbildēja uz jautājumu, ar kādu ideju izdarīts šis izņēmums - gan telefona zvanu, gan īsziņā nosūtīto jautājumu Vienotības pašreizējais ģenerālsekretārs ignorēja. Neoficiāli tiek uzskatīts, ka izņēmums izdarīts, jo tāda bijusi Lemberga un Vienotības līderu neafišēta vienošanās tābrīža valdības saglabāšanas vārdā.
Pašlaik atbildīgās amatpersonas arī uzsver, ka ES fondu sadalē augstas pievienotās vērtības investīciju apakšprogrammas otrajā kārtā nav bijis politiska uzstādījuma lobēt vienus un "gremdēt" citus projektu pieteikumus, - visi uzvarējušie bijuši labi sagatavoti un pamatoti ar pierādāmiem datiem par šo uzņēmumu jau veiktām investīcijām inovācijās.
ES fondu apguvi administrējošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrs (LIAA) pārraudzītājs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts konkrētus atbalstītos projektus komentēt atturas, bet pauž apmierinātību ar 32,8 miljonu latu līdzfinansējuma sadali augstas pievienotās vērtības investīciju apakšprogrammā kopumā, kas esot sabalansēta tā, ka nevarot pārmest ražotāju pieteikto projektu apiešanu. Par Pietiek minēto SIA Riga fertilizer terminal un SIA Rīgas centrālais termināls patiesajiem īpašniekiem Pavļuts neesot informēts, lai gan par KNAB izmeklēšanu RTO sakarā dzirdējis esot.
To, ka SIA Riga fertilizer terminal projekts atbalstīts ES fondu sadalē, pēc Pietiek intereses apstiprināja gan LIAA, gan EM, apliecinot, ka ar šo uzņēmumu jau parakstīts līgums. No komentāriem, vai ticis atbalstīts SIA Rīgas centrālais termināls projekts, LIAA direktors Andris Ozols atteicās. Likums liek publiskot ES fondu naudas ieguvējus pēc tam, kad ar tiem noslēgts līgums, bet no publicitātes sargā tos uzņēmumus, kuru projekti izbrāķēti. Pietiek rīcībā ir oficiāli neapstiprināta informācija no informētiem avotiem, ka Rīgas centrālais termināls projekts ES naudas sadales otrajā kārtā tomēr ir atbalstīts un pēc iebilžu novēršanas līgums jau tiek gatavots parakstīšanai.
Abu uzņēmumu menedžmentā arī ir par trīs oligarhu menedžeriem uzskatītas personas. Tā Rīgas centrālais termināls valdē ir Raivis Veckāgans, kurš iepriekš bijis amatos dažādos ar Lembergu saistītos uzņēmumos, piemēram, viņa bērniem pastarpināti piederošajā biodegvielas ražotājā Bio-Venta un a/s Latvijas kuģniecība laikā, kad to kontrolēja oligarhs. Tāpat uzņēmuma padomē īpašnieku intereses pārstāv ar Šlesera interesēm saistītais Jānis Maršāns un RTO vadītājs Ralfs Kļaviņš, kurš, spriežot pēc KNAB noklausītajām Rīdzenes sarunām, apkalpo gan Šlesera, gan Šķēles intereses. Ralfs Kļaviņš īpašnieku intereses pārstāv arī SIA Riga fertilizer terminal padomē.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
