ES fondu sadalē pie miljoniem tikuši arī divi ar "3A" saistīti projekti
PIETIEK30.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad tiek apgalvots par ietekmes izslīdēšanu no tā dēvēto "3A" jeb "veco oligarhu" - Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles - rokām, diviem ar šo trijotni saistītiem uzņēmumiem izdevies tikt pie Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējuma augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem, kura sadale nesen noslēgusies, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pašlaik par ES fondu sadali atbildīgās amatpersonas norāda, ka augsne tam, lai ostu tranzītuzņēmumi kvalificētos šīs apakšprogrammas līdzfinansējumam, likta vēl laikā, kad valdību veidoja Vienotība divatā ar Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem un attiecīgs izņēmums ierakstīts Arta Kampara vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) uzrakstītajos MK noteikumos.
Abi projekti, kuriem jūlijā apstiprināts Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 3 miljonu latu apmērā katram, ir saistīti ar SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO), par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tā dēvētajā "oligarhu lietā" veic izmeklēšanu aizdomās par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles slēptajām īpašumtiesībām šajā uzņēmumā. Pietiek publiskotajās Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā Viestura Koziola sarunās viensīcas Rīdzene numuriņā, kuras ilgstoši noklausījies KNAB, atklājās, ka tā dēvētie "3A" caur RTO slēpti kļuvuši par laikraksta Diena īpašniekiem.
Abi ar "veco oligarhu" interesēm saistītie projekti ir vienīgie ar ostu darbību saistītie, kuri apstiprināti ES fondu sadales otrajā kārtā, pieci citi tikuši noraidīti. Pie 3 miljonu latu liela ERAF līdzfinansējuma ticis SIA Riga Fertilizer Terminal pieteiktais projekts sauso minerālmēslu beramkravu transportēšanai Rīgas brīvostas teritorijā. Tāpat pie 3 miljonu latu liela ERAF līdzfinansējuma ticis SIA Rīgas centrālais termināls pieteiktais projekts, kas paredz paplašināt un uzlabot jau esošo konteineru un ģenerālkravu apstrādes pakalpojumus. Abus šos uzņēmumus saista tas, ka to īpašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir RTO. SIA Riga Fertilizer Terminal lielākais īpašnieks ir kompānijas Uralhim meitasuzņēmums, bet 49% kapitāldaļu pieder RTO. Savukārt SIA Rīgas centrālais termināls īpašnieks 100% ir RTO.
Ostu tranzītuzņēmumu atbilstība augstas pievienotās vērtības investīciju projektu idejai tikusi apšaubīta jau iepriekš un tikusi skaidrota ar šīs nozares politisko lobiju. Augsne tam, ka ostu tranzītuzņēmumi var pretendēt uz naudu šajā apakšprogrammā, kurā tiek sadalīts biezs ES līdzfinansējuma pīrāgs, likta laikā, kad ekonomikas ministra krēslā atradās Artis Kampars (Vienotība). Tobrīd, Vienotībai atorodoties koalīcijā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem, MK noteikumos par projektu iesniegumu atlasi iekļauts īpašs izņēmums attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas ostu pakalpojumu nodrošināšanai, nosakot, ka tā nav uzskatāma par transporta tehniku, kas nevar pretendēt uz attiecināmo finansējumu. Kampars Pietiek pirmdien neatbildēja uz jautājumu, ar kādu ideju izdarīts šis izņēmums - gan telefona zvanu, gan īsziņā nosūtīto jautājumu Vienotības pašreizējais ģenerālsekretārs ignorēja. Neoficiāli tiek uzskatīts, ka izņēmums izdarīts, jo tāda bijusi Lemberga un Vienotības līderu neafišēta vienošanās tābrīža valdības saglabāšanas vārdā.
Pašlaik atbildīgās amatpersonas arī uzsver, ka ES fondu sadalē augstas pievienotās vērtības investīciju apakšprogrammas otrajā kārtā nav bijis politiska uzstādījuma lobēt vienus un "gremdēt" citus projektu pieteikumus, - visi uzvarējušie bijuši labi sagatavoti un pamatoti ar pierādāmiem datiem par šo uzņēmumu jau veiktām investīcijām inovācijās.
ES fondu apguvi administrējošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrs (LIAA) pārraudzītājs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts konkrētus atbalstītos projektus komentēt atturas, bet pauž apmierinātību ar 32,8 miljonu latu līdzfinansējuma sadali augstas pievienotās vērtības investīciju apakšprogrammā kopumā, kas esot sabalansēta tā, ka nevarot pārmest ražotāju pieteikto projektu apiešanu. Par Pietiek minēto SIA Riga fertilizer terminal un SIA Rīgas centrālais termināls patiesajiem īpašniekiem Pavļuts neesot informēts, lai gan par KNAB izmeklēšanu RTO sakarā dzirdējis esot.
To, ka SIA Riga fertilizer terminal projekts atbalstīts ES fondu sadalē, pēc Pietiek intereses apstiprināja gan LIAA, gan EM, apliecinot, ka ar šo uzņēmumu jau parakstīts līgums. No komentāriem, vai ticis atbalstīts SIA Rīgas centrālais termināls projekts, LIAA direktors Andris Ozols atteicās. Likums liek publiskot ES fondu naudas ieguvējus pēc tam, kad ar tiem noslēgts līgums, bet no publicitātes sargā tos uzņēmumus, kuru projekti izbrāķēti. Pietiek rīcībā ir oficiāli neapstiprināta informācija no informētiem avotiem, ka Rīgas centrālais termināls projekts ES naudas sadales otrajā kārtā tomēr ir atbalstīts un pēc iebilžu novēršanas līgums jau tiek gatavots parakstīšanai.
Abu uzņēmumu menedžmentā arī ir par trīs oligarhu menedžeriem uzskatītas personas. Tā Rīgas centrālais termināls valdē ir Raivis Veckāgans, kurš iepriekš bijis amatos dažādos ar Lembergu saistītos uzņēmumos, piemēram, viņa bērniem pastarpināti piederošajā biodegvielas ražotājā Bio-Venta un a/s Latvijas kuģniecība laikā, kad to kontrolēja oligarhs. Tāpat uzņēmuma padomē īpašnieku intereses pārstāv ar Šlesera interesēm saistītais Jānis Maršāns un RTO vadītājs Ralfs Kļaviņš, kurš, spriežot pēc KNAB noklausītajām Rīdzenes sarunām, apkalpo gan Šlesera, gan Šķēles intereses. Ralfs Kļaviņš īpašnieku intereses pārstāv arī SIA Riga fertilizer terminal padomē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
