Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu
Jānis Leja, Carnikavas novada pašvaldības deputāts29.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR) Saeimu par to, ka Saeimas Prezidijs nav sniedzis atbildi uz manu Valsts Prezidenta amata kandidāta pieteikumu, lūdzot apturēt prezidenta kandidātu izvirzīšanas procedūru. Prezidijs nav nodevis pieteikumu Saeimas atbildīgajai komisijai, kurai likums uzliek pienākumu izvērtēt kandidātu atbilstību likumam un iekļaut tos Valsts Prezidenta vēlēšanu zīmē. Līdz ar to Prezidijs ir liedzis pilsoņiem uzzināt un Saeimas atbildīgajai komisijai vērtēt.
Arī uz Saeimu attiecas spēkā esošie Latvijas likumi un Satversme, kuri šai gadījumā klaji tiek pārkāpti. Saskaņā ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 14.decembra LĒMUMU lietā Nr.A7040709 SKA–916/2009 Senāts atzīst, ka Iesniegumu likuma regulējums attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet uz visiem Latvijas valsts orgāniem, arī Valsts prezidentu, visām valsts varu īstenojošām institūcijām, tātad arī Latvijas Republikas Saeimu.
Saeimas Prezidijs, lietvedības administrācija un atbildīgā komisija, izvairoties atbildēt un nespējot atbildēt iesniedzējam sapratīgos termiņos, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, rada bažas sabiedrībā par Saeimas pieņemto lēmumu tiesiskumu, par spēju ievērot labas pārvaldības principus. Tādējādi Saeima dod nepareizu piemēru ikkatram Latvijas iedzīvotājam, pilsonim un Latvijas tautai kopumā. Tas ir īpaši negatīvi vērtējams situācijā, kad Saeimai Latvijas sabiedrības vērtējumā ir kritiski zems uzticamības līmenis – piemēram, trīs reizes zemāks nekā Valsts policijai!
LR Saeimas Prezidija un administrācijas faktiskā rīcība, bezatbildīga, iespējams, politiski motivēta sabotāža un neprofesionalitāte kavē un liedz Latvijas Republikas pilsoņiem, man kā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājam un Valentīnam Jeremejevam kā Valsts prezidenta kandidātam līdzvērtīgi ar citiem kandidātiem realizēt savas konstitucionālās tiesības.
Tiek ignorētas Latvijas tautas konstitucionālās tiesības zināt un ietekmēt Valsts Prezidenta amata kandidāta izvirzīšanā, tas grauj Satversmē 1. un 2.pantā iestrādātos demokrātijas un tautvaldības principus, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.p. ietverto subsidiaritātes principu.
Lūdzu tiesu izvērtēt iestādes (Latvijas Republikas Saeimas) nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, pieņemot lēmumu, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanas apturēšanu līdz brīdim, kad tiesa izvērtē un pieņem lēmumu par Saeimas rīcības likumību, neatbildot uz maniem iesniegumiem, kā arī nevirzot izskatīšanai Saeimas sēdē pieteikto Valsts prezidenta kandidatūru.
Šī rīcība maldina sabiedrību un grauj Valsts prezidenta, kuru jau tā liegts vēlēt tautai tieši, lai arī tautas vairākums to vēlas, visai dekoratīvās institūcijas prestižu un skatījumu uz tā neatkarības garantijām Latvijas sabiedrībā un starptautiskajā apritē. Šāds Saeimas partiju spiediens ir nepieļaujams un pretrunā Satversmei. Personas, kuras veic šādu spiedienu ir ievietojamas labošanas iestādēs
Savā pieprasījumā lūdzu Senāta Administratīvo lietu departamentu nekavējoties ierosināt administratīvo lietu, kā arī uzlikt pienākumu Saeimas Prezidijam un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nekavējoties izsniegt prasītājam un tiesai visas atbildes uz iesniegtajiem iesniegumiem un pieteikumiem un pieņemt lēmumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa – administratīvā akta (ja tāds ir) un faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai pagaidu noregulējumu. Jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana situācijā, kad bez sabiedrībai zināma pamata Valsts prezidenta vēlēšanām un priekšvēlēšanu debatēm netiek pielaists Latvijas pilsonis, ne tikai dara kaunu valstij, bet arī degradē Valsts prezidenta institūciju un laupa tai leģitimitāti. Tas ir nepieļaujami un pretvalstiski.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
