Es nekādu Krivcovu mūsu sanāksmē ar bundestāga deputātiem nebūtu ielaidusi
Solvita Āboltiņa20.06.2016.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Š.g. 14.maijā notika Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Vācijas - Baltijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem, kurā bija aicināti piedalīties visi Saeimas deputātu grupas deputāti.
Ievērojot to, ka Saeimas Starpparlamentu attiecību birojs savas kompetences ietvaros organizēja iepriekš minētās tikšanās norisi, neizpratni rada fakts, ka šajā tikšanās laikā kā viena no personām, kas pie sarunu galda pārstāvēja Deputātu grupu sadarbībai ar Vācijas parlamentu, bija Elizabete Krivcova - Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova palīdze.
Vēlos norādīt, ka Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs mani iepriekš bija informējis, ka nevarēs piedalīties šajā sanāksmē, taču man netika pausts lūgums vai deputāta vēlme šajā sanāksmē ļaut piedalīties viņa palīdzei. Varu apliecināt, ka, ievērojot konkrētās personas līdzšinējās aktivitātes un Drošības policijas vairākkārtējos gada pārskatos pausto viedokli par to, kā Krievijas tautiešu atbalsta politikas aizsegā, izmantojot tautiešu organizācijas, Krievija īsteno pasākumus, lai mēģinātu ietekmēt ārvalstu iekšpolitiskos procesus, šādu saskaņojumu nebūtu sniegusi.
Papildus tam vēlos vērst uzmanību, ka Saeimas deputāta palīga pienākumi ir izsmeļoši izklāstīti Saeimas kārtības ruļļa 196.pantā, un tie pamatā aptver noteiktu tehniska un organizatoriska rakstura atbalsta funkciju veikšanu Saeimas deputāta darba sekmēšanā. Likumā nav noteiktas Saeimas deputāta palīga tiesības pārstāvēt deputātu Saeimas sēdēs vai citās ar Saeimas deputāta tiešo pienākumu veikšanu saistītās institūcijās vai tikšanās, kāda šajā gadījumā bija arī šī deputātu grupas tikšanās ar Vācijas Bundestāga parlamenta deputātiem. Saeimas kārtības rullī paredzēta iespēja Saeimas deputāta palīgam deputāta uzdevumā būt klāt tikai Saeimas komisiju atklātās sēdēs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos aicināt Saeimas prezidiju izvērtēt konkrēto gadījumu un atbildīgo darbinieku kompetenci, kā arī nodrošināt to, ka turpmāk šādu pasākumu organizēšana tiek īstenota ne tikai atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām, bet arī ievērojot valsts nacionālās drošības intereses.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
