Es no amata neatkāpšos un arī Kremlim noderīgo LSM redaktori atstāšu pie siles, jo ukraiņu attēlošanai par cūkām vajadzēja iedvesmot un paust atbalstu ukraiņiem cīņā pret iebrucēju
Sigita Roķe, LTV galvenā redaktore28.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2022. gada janvāra sabiedrisko mediju portālā LSM atšķirīgu skatījumu uz aktuāliem notikumiem komiksa formātā veido māksliniece Gundega Evelone. Publikācijas LSM bija turpinājums autores vairākus gadus iepriekš iesāktajai komiksu virknei, kuras galvenie varoņi ir cūkas – daudznozīmīgi tēli, kas spēj pievērst uzmanību. Publicētie komiksi raisīja emocijas, reakcijas un arī diskusijas – vai cūkas tiešām var būt labas, kā iecerējusi māksliniece, ja latviešiem pret tām visbiežāk tomēr ir negatīva attieksme?
24. februārī LSM.lv publicēja "Cūku komikss: Ukrainai ir jāuzvar". Diemžēl plašāku kontekstu par iecerēto komiksa vēstījumu auditorija varēja gūt tikai portāla LSM.lv sadaļā "Ārpus ētera" – izlasot publikācijas nosaukumu un pavadtekstu: "Krievijas sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās jau divus gadus, bet iebrucējiem nav izdevies salauzt ukraiņu pretestību. Pēdējā laika ziņas no frontes nav iepriecinošas, jo rietumvalstis vilcinās piegādāt solīto bruņojumu un Ukrainas armijai trūkst ieroču un munīcijas. Taču ukraiņi ir apņēmības pilni turpināt cīņu līdz uzvarai, jo labi saprot, ko nozīmētu padošanās un dzīve zem okupantu varas."
LSM.lv redakcija nebija ņēmusi vērā, ka sociālajos medijos izplatīsies tikai atsevišķi komiksa elementi – attēli –, zaudējot iespēju papildināt tos ar nepieciešamo tekstuālo stāstījumu. Izvēlēto māksliniecisko paņēmienu dēļ konkrētās satura vienības vēstījums bez papildu skaidrojuma tika pārprasts. Daļai auditorijas komiksa tēlu sistēma un vēstījums nebija skaidrs un pieņemams.
Redzot reakcijas un saprotot, ka LSM.lv iecerētais komiksa mērķis – iedvesmot un paust atbalstu ukraiņiem cīņā pret iebrucēju – netika sasniegts un ka daļu sabiedrības komiksa vēstījums aizskāra, LSM.lv redakcija rīkojās atbilstoši – lēma saturu dzēst un atvainojās.
Latvijas Televīzijas Redkolēģijas ieskatā "Cūku komikss: Ukrainai ir jāuzvar" nebija jāpublicē.
LSM.lv veica kļūdainu redakcionālo izvēli, un tādējādi tika pārkāpts Sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju punkts, kas paredz: "Sabiedriskie mediji ar īpašu uzmanību izturas pret mazaizsargātām un viegli ievainojamām sabiedrības grupām, lai ar savu darbību nenodarītu kaitējumu tām un veicinātu šo grupu pārstāvju drošības sajūtu."
Viegli ievainojama sabiedrības grupa kara apstākļos ir ne tikai ukraiņi. Jūtīgi šajā laikā esam mēs visi. Asāk un spēcīgāk uztveram nianses, vārdus… Un diemžēl tieši vēstījumam izvēlētie tēli bija būtiskākais iemesls, kāpēc komikss kara laikā nevis iedvesmoja, bet sāpināja, par ko vēlreiz atvainojamies.
Konkrētā situācija ir izvērtēta gan LSM.lv redakcijā, gan LTV Redkolēģijā. LSM.lv pārskatīs komiksu un karikatūru veidošanas un publicēšanas praksi, pilnveidos redakcionālo sadarbību. LSM.lv redakcija ir lēmusi "Cūku komiksu" neturpināt, bet sadarbību ar autori Gundegu Eveloni nepārtrauks. Atbalstu LSM.lv redakcijas redzējumu, ka komiksu žurnālistikas žanrs sabiedrisko mediju portālā ir ļoti būtisks un attīstāms. Jārod daudzveidīgākas iespējas veicināt viedokļu žurnālistiku, publicēt mākslinieku radītos uzmanību piesaistošos vizuālos stāstus komiksu un karikatūru formā par sabiedrībā būtiskām norisēm.
Vienlaikus Latvijas Televīzijas vārdā vēlos paust, ka uzskatām par nepieņemamu emocionālo vardarbību, kas šobrīd vērsta pret LSM.lv galveno redaktori Martu Ceravu un mākslinieci Gundegu Eveloni. Tiesiskā valstī nav pieļaujama nesodāma draudu izteikšana par veselības un dzīvības aizskārumu. Aizsargāsim gan LSM.lv komandu, gan komiksu autori un sniegsim visu nepieciešamo atbalstu.
LSM.lv saturu izvērtēja Latvijas Televīzijas Redkolēģija, jo LSM.lv ir daļa no Latvijas Televīzijas organizācijas. LSM.lv redakcijas darbu līdz sabiedrisko mediju apvienošanai pārrauga Latvijas Televīzijas galvenā redaktore.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
