Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!
Inga Spriņģe, ručekiste25.10.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un arī homeopāta (jā, arī es brīnījos, ka tāds oficiāli pastāv) sertifikātus. Izskaidrošu, kādēļ lieta nonākusi tik tālu.
Mednis nav ārsts. Vismaz viņa rīcība pēc tādas neizskatās. Par to var pārliecināties, ieejot viņa sociālo mediju profilos. Neminēšu nosaukumus, lai nereklamētu. Bet tur ir viss. Sākot no ezotērikas - ieteikumi likt sāli uz iekaisuša gudrības zoba smaganas vai arī mierinājums, ka šobrīd "notiek milzīga pārbūve visumā, tādēļ nogurums, jo organismam jāpielāgojas”. Un beidzot ar joprojām Bērnu slimnīcas ārstu profesionalitātes apšaubīšanu no difterijas mirušā puisēna gadījumā. No Medņa izteikumiem Telegram noprotams, ka viņš un vēl divi viņa cīņu biedri pat devās uz Bērnu slimnīcu, lai pieprasītu dokumentus un izvērtētu, kā tiek ārstētas mirušā zēna māsas.
Mednis nav ārsts, jo viņa motivācija nav palīdzēt meitenēm. Mednis ar šo rīcību vāc sev klikšķus un jaunus klientus. Kad puisēns nomira, visi profesionālie dezinformatori salidoja kā maitu lijas. Jo viņi zināja: šī tēma patiks sociālo mediju algoritmiem. Viņi varēs nopelnīt vairāk "likes" un "shares". Kāds ar tiem sev veidoja politisko kapitālu. Kāds piesaistīja jaunus klientus. Kāds - ķēra kaifu no adrenalīna, ko rada auditorijas iesaiste. Tik vienkārši. Reti kuram no šiem "influenceriem" pēc būtības rūp, kas patiešām notiek ar bērniem. Lai to izdarītu, visur tiek vazāta apmulsušā mamma, kurai nav izglītības medicīnā, kura var izteikt tikai minējumus un kurai, atceramies, ir tikko miris bērns.
Mednis nav ārsts, jo viņš arī nākotnē turpinās maldināt. Ar vai bez ārsta sertifikāta. Viņam jau ir krietns fanu pulks, un šo cilvēku viedokli mainīt ir faktiski neiespējami. Taču šajā gadījumā nav jādomā par šo auditoriju.
Ir jādomā par 1) vecākiem, kuri potenciāli var noticēt Medņa muļķībām, un 2) uzticēšanos ārstu profesijai.
Ja Mednis arī turpmāk var saukties par ārstu, daļa vecāki vairāk ticēs viņa teiktajam, jo "to taču saka ārsts". Telegram čatos Mednim ļoti patīk pieminēt, ka ir "dakteris". Būtiski ir, ka tagad paši ārsti, nevis policija vai kāda iestāde no malas, pasaka, ka Mednis nerīkojas kā ārsts. Nevar vienmēr gaidīt, ka policija atrisinās visas problēmas. Arī pašai profesijai ir jāsaņemas un jāveic attīrīšanās no iekšpuses. Ja Ārstu biedrība atļaus Mednim turpināt saukties par ārstu, tā netieši leģitimizē viņa rīcību. Arī mums, žurnālistiem, ir grūtāk paskaidrot sabiedrībai, ka Mednis nerīkojas profesionāli, jo pārējie ārsti taču to akceptē.
Mednis nav ārsts. Ir miris bērns. Pie lēmumiem nevakcinēt bērnus parasti vecāki nonāk, pateicoties šādiem medņiem. Ir pienācis laiks beigt izlikties, ka tādu medņu rīcība ir nekaitīga. Mēs nevaram atļauties nākotnē zaudēt vēl kādu bērnu.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
