Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Mednis nav ārsts. Vismaz viņa rīcība pēc tādas neizskatās. Par to var pārliecināties, ieejot viņa sociālo mediju profilos. Neminēšu nosaukumus, lai nereklamētu. Bet tur ir viss. Sākot no ezotērikas - ieteikumi likt sāli uz iekaisuša gudrības zoba smaganas vai arī mierinājums, ka šobrīd "notiek milzīga pārbūve visumā, tādēļ nogurums, jo organismam jāpielāgojas”. Un beidzot ar joprojām Bērnu slimnīcas ārstu profesionalitātes apšaubīšanu no difterijas mirušā puisēna gadījumā. No Medņa izteikumiem Telegram noprotams, ka viņš un vēl divi viņa cīņu biedri pat devās uz Bērnu slimnīcu, lai pieprasītu dokumentus un izvērtētu, kā tiek ārstētas mirušā zēna māsas.

Mednis nav ārsts, jo viņa motivācija nav palīdzēt meitenēm. Mednis ar šo rīcību vāc sev klikšķus un jaunus klientus. Kad puisēns nomira, visi profesionālie dezinformatori salidoja kā maitu lijas. Jo viņi zināja: šī tēma patiks sociālo mediju algoritmiem. Viņi varēs nopelnīt vairāk "likes" un "shares". Kāds ar tiem sev veidoja politisko kapitālu. Kāds piesaistīja jaunus klientus. Kāds - ķēra kaifu no adrenalīna, ko rada auditorijas iesaiste. Tik vienkārši. Reti kuram no šiem "influenceriem" pēc būtības rūp, kas patiešām notiek ar bērniem. Lai to izdarītu, visur tiek vazāta apmulsušā mamma, kurai nav izglītības medicīnā, kura var izteikt tikai minējumus un kurai, atceramies, ir tikko miris bērns.

Mednis nav ārsts, jo viņš arī nākotnē turpinās maldināt. Ar vai bez ārsta sertifikāta. Viņam jau ir krietns fanu pulks, un šo cilvēku viedokli mainīt ir faktiski neiespējami. Taču šajā gadījumā nav jādomā par šo auditoriju.

Ir jādomā par 1) vecākiem, kuri potenciāli var noticēt Medņa muļķībām, un 2) uzticēšanos ārstu profesijai.

Ja Mednis arī turpmāk var saukties par ārstu, daļa vecāki vairāk ticēs viņa teiktajam, jo "to taču saka ārsts". Telegram čatos Mednim ļoti patīk pieminēt, ka ir "dakteris". Būtiski ir, ka tagad paši ārsti, nevis policija vai kāda iestāde no malas, pasaka, ka Mednis nerīkojas kā ārsts. Nevar vienmēr gaidīt, ka policija atrisinās visas problēmas. Arī pašai profesijai ir jāsaņemas un jāveic attīrīšanās no iekšpuses. Ja Ārstu biedrība atļaus Mednim turpināt saukties par ārstu, tā netieši leģitimizē viņa rīcību. Arī mums, žurnālistiem, ir grūtāk paskaidrot sabiedrībai, ka Mednis nerīkojas profesionāli, jo pārējie ārsti taču to akceptē.

Mednis nav ārsts. Ir miris bērns. Pie lēmumiem nevakcinēt bērnus parasti vecāki nonāk, pateicoties šādiem medņiem. Ir pienācis laiks beigt izlikties, ka tādu medņu rīcība ir nekaitīga. Mēs nevaram atļauties nākotnē zaudēt vēl kādu bērnu.

Novērtē šo rakstu: