Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Esmu sašutis un dusmīgs par LTV lēmumu debatēt krieviski

Normunds Melderis, LTV žurnālists/Latvijas Mediji
22.05.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu ilggadējs Latvijas Televīzijas darbinieks. Mans pamattdarbs ir saistīts ar sportu. Tomēr manas intereses nekad nav ar to aprobežojušās. Vienmēr esmu sekojis līdz politiskiem notikumiem Latvijā un pasaulē. Tāpat mani interesē arī Latvijas Televīzijas kvalitātes, tās ārējie un iekšējie lēmumi. Tāpēc esmu ļoti sašutis un dusmīgs par medija vadības lēmumu rīkot Eiroparlamenta priekšvēlēšanu diskusijas arī krievu valodā LTV 7 un “RUS.lsm” platformā. Uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepieņemami un nepamatoti vispār, it īpaši šajā ģeopolitiskajā laikā.

LR Satversme, Valsts valodas likums un citi normatīvie akti gan ar tiesību normām, gan ar to mērķi un jēgu savā kopajomā skaidri pasaka, ka Latvijā ir viena valsts valoda, un tā ir latviešu valoda. Arī līdzšinējā LTV prakse rīkot atsevišķas debates krievu valodā nebija likuma prasība, bet gan padomju jeb krievu okupācijas laika sekas, inerce.

Nav arī saprotams, kāpēc vēlētājs, Latvijas pilsonis nav spējīgs vērot debates valsts valodā. Kas tad tas par pilsoni? Kad tad šīs valodas zināšanas izmantot, ja ne tik svarīgā brīdī. Un vai šī prakse – nelietot valsts valodu – LTV ir jāuztur, jāveicina? Ar šo žestu LTV akceptē kā normālu parādību, ka daļa Latvijas vēlētāju latviski nesaprot, nerunā vai šajā ziņā ir zemā līmenī arī vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas. Krievijas kara sakarā un Latvijas parlamenta lēmumu par okupācijas mantojuma mazināšanu kontekstā, tas viss izskatās pilnīgi neadekvāti. Ir nesaprotama ne no juridiskā, ne morālā viedokļa televīzijas vadības vēlme uzturēt sliktu praksi – nelietot latviešu valodu. 

Nekāds Satversmes pants, neviens likums nenosaka priekšvēlēšanu debašu veikšanu krievu vai kādā citā mazākumtautību valodā. 

Tas ir arī nepieņems medija žests un mājiens, ka Latvijā ir divas valsts valodas, un tā tam būs būt.

Nav arī saprotami LTV vadības un viņu žurnālistu histērijas spiedzieni, ka Valsts valodas centrs, Latviešu valoda aģentūra, konstitucionālo tiesību eksperti E. Levits, I. Ziemele, 4. maija Deklarācijas klubs ar savu nosodījumu izdara spiedienu un iejaucas LTV kā medija iekšējās lietās. Televīzijas šefs Ivars Priede pat vienā intervijā aizmuldējās (citādi to nevar nosaukt), ka šādā veidā (ar to domāti iebildumi par debašu rīkošanu krievu valodā) tiek pārkāpts Satversmē iekļautais vienlīdzības princips un vārda brīvība. Vēlos atzīmēt, ka Satversmes 91. pants nosaka, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības ir īstenojamas bez jebkādas diskriminācijas. Tas arī viss. Vienlīdzībai nav nekāda sakara ar valodas izvēli priekšvēlēšanu debatēs. Arī Satversmes 99. pantā garantētajai vārda brīvībai nav nekāda sakara ar šo jautājumu. Kur Priede rāvis šādu pamatojumu, nav saprotams. Iespējams, ka Latvijā uzradies novatorisks konstitucionālo tiesību eksperts? Bet varbūt, ka viņa rokās pārpratuma dēļ trāpījās Krievijas konstitūcija?

Jautājums arī par spiedienu un iejaukšanos. Te svarīgi ir saprast vārda brīvība demokrātiskā valstī pastāv visiem. Tas nozīmē, ka kritizēt, lamāt, slavēt var jebkurš. To skaitā politiķi, valsts institūcijas, organizācijas, biedrības, privātpersonas. Un arī izteikties negatīvi var par jebkuru – valsts prezidentu, ministru prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru, par jebkuru mediju, tā vadību un jebkuru žurnālistu. Te nav izņēmumu, un LTV uz vārda brīvību nav nekāda monopola. Tā ir tikai normāla demokrātijas izpausme. Vai tiešām medija vadība ir spējīga pieņemt tikai komplimentus, bet ne kritiku?

Tāpat nav saprotams, kāpēc par spiedienu tiek uzskatīts viedoklis. Neviens no malas neko LTV nevar uzspiest un izlemt. Tas ir tikai viedoklis, aicinājums, nosodījums, kritika. Tā ir demokrātija, vārda brīvība, rūpes par latviešu valodu, kas bieži joprojām ir pabērna lomā. Spiediens varētu būt tikai strikta pavēle. Vai tāda ir? Tāpēc nevajag runāt par to, kā nav. 

Turklāt šajā gadījumā pret LTV lēmumu, domājams, kritiska ir visa latviešu tauta. Tāpēc negatīvs medija vadības lēmuma novērtējums ir tikai pašsaprotams. 

Par ko tāds izbrīns?

Par valodas izvēli debatēts no Satversmes un likumdošanas viedokļa – viss jāvērtē kopsakarībā. Ja LR Satversmes Preambula un 4. pants nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai attīstītu latviešu valodu, kā arī to, ka vienīgā valsts valoda Latvijas teritorijā ir latviešu valoda, tad no tā izriet arī zināmas konsekvences. Arī grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā tagad norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir veicama latviešu vai lībiešu valodā. Savukārt Eiroparlamenta aģitācijas materiāli var būt citā Eiropas Savienības valsts oficiālā valodā ar tulkojumu latviešu vai lībiešu valodā. Uz šī fona nesaprotama ir SEPLP vadītāja J. Sikšņa secinājums, ka LTV ar savu lēmumu rīkot Eiroparlamenta debates krievu valodā, likuma nepārkāpj. Tam nevar piekrist, jo visi likumi jāvērtē kopsakarībā. Ja jau aģitācijai ir noteikta kārtība, tad arī priekšvēlēšanu debatēm jābūt kopsakarībā ar šo likumu, kā arī ar LR Satversmi, Valsts valodas likumu. Nu, nesanāk te nekāds pienākums – rīkot debates krievu valodā. Apgāzt manu viedokli var tikai, atrodot Latvijas likumdošanā konkrētu tiesību normu, kas strikti nosaka, ka LTV obligāti ir jārīko debates krievu valodā.

Jāņem vērā, ka gan Satversmē, gan daudzos citos likumos krievu valoda vispār netiek kaut kā īpaši izcelta uz citu minoritāšu valodu fona. 

Ja LTV šādi interpretē likumu, tad sanāk, ka debates būtu jāveic visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās vai visās Latvijas minoritāšu valodās, mandarīnu un hindu valodu ieskaitot.

Bez visa tā vēsturiski ir sanācis, ka Latvijā (un ne tikai) krievu valodai ir slikta aura, jo tā ir okupācijas, agresijas, deportāciju, vardarbības valoda. Tā ir realitāte, un to nav iespējams izskaust  ne ar kādu likumu. Diemžēl pēdējo gadu notikumi gan Latvijā, gan pasaulē šo krievu valodas tēlu ir tikai pasliktinājuši. Jo šīs valodas nesēji neko īsti nedara, lai tas būtu otrādi.  

Vēl viens apšaubāms argumentācijas aspekts ir LTV paziņojumos par “iejaukšanos mūsu iekšējos redakcionālos” procesos. Te es apstrīdētu divus akcentus. Pirmkārt, vai lēmumu par Eiroparlamenta debatēm krievu valodā var uzskatīt par Televīzijas iekšējo sfēru. Es saprastu, ja runa būtu par tapešu krāsas izvēli televīzijas telpās remonta laikā, es saprastu, ja runa būtu par to, kā turpmāk strādās televīzijas kafejnīcas vasaras laikā. 

Bet vai publiskas politiskās debates Latvijas lielākajā televīzijas medijā vispār var uzskatīt par LTV iekšējo intīmo zonu, kur nevienam neklājas bāzt savu degunu? 

Vai vienu no pasaulē lielākā likumdevēja ievēlēšanas procesu (ar turpat 400 miljonu iedzīvotāju auditoriju) var nosaukt par kāda medija, darba vietas privātu lietu? Vai tad pašu debašu jēga nav strādāt plašai publiskai auditorijai? Vai tad tas ir televīzijas cilvēku iekšējai lietošanai slēgtais pasākums? Domājams, ka nē. Jo pretējā gadījumā rodas jautājums, kāpēc vispār šādas debates medijā tiek rīkotas? Tāpēc pilnīgi noteikti nevar priekšvēlēšanu debašu valodas izvēli pasniegt kā LTV iekšējo redakcionālo jautājumu.

Otrkārt, kas mani ļoti uztrauc LTV valdes pārstāvju argumentācijā, ir vārds “mūsu”, nelieniet iekšā mūsu lietās. Atvainojiet, bet cik zinu, tad Latvijas Televīzija nekad nav bijusi privāta iestāde. Nekad tās īpašnieki nav bijuši Ivars Priede, ne kāds cits televīzijas valdes loceklis. Jums te nekas nepieder, arī darbinieki ne. Jūs te strādājat tieši tāpat, kā to dara citi cilvēki medijā. Algu kas jums maksā? Valsts, vai ne? Latvijas Televīzijas kā medija darba jēga ir strādāt valsts un sabiedrības interesēs. Mums nez kāpēc bieži tiek likta pretnostāve - valsts un LTV. Tas absolūti ir nepareizi. Pēc līdzības, kas būtu, ja mūsu armija un tās ģenerāļi paziņotu - ei, jūs tur, pārējie mums netraucējiet! Tās ir mūsu bruņumašīnas un ieroči, ko gribam, to darām, kur gribēsim, tur arī šausim. Tad, kad Ivars Priede ar savu valdi izveidos savu privāto televīziju, tad varēs mēģināt stāstīt, te viss ir mūsu, tāpēc darām, ko gribam. Pretējā gadījumā valdes izteikumos un lēmumos ir noticis pārpratums, kur ir sajaukts privātais ar valstisko, sabiedrisko. Vien varu piebilst, ka arī privātā medija darbība tik un tā ir pakļauta sabiedrības apspriešanai. Demokrātiskā valstī te nav dzelzs priekškara, kas ļauj rīkoties bez auditorijas reakcijas. Mediji vienmēr ir publiski apspriežami. Citādi tas ir nedemokrātiskās valstīs. Mājiens ar mietu. 

Jā, par sabiedrisko es arī gribētu pateikt. Visu laiku mūsu TOP žurnālisti vienmēr cenšas akcentēt, ka nav valsts, bet gan sabiedriskais medijs. Es gan neredzu lielu atšķirību, bet lai notiek. Taču man ir jautājums - kur ir izslavētā sabiedrības interešu aizstāvēšana? 

Vai nevienam no LTV žurnālistiem un ētera zvaigznēm nav nekas sakāms saistībā ar valdes lēmumu rīkot debates krievu valodā? 

Vai patiešām Latvijas sabiedrība atbalsta šo televīzijas lēmumu? Ja, jā, kas to pierāda? Ja LTV žurnālisti neatbalstāt, kāpēc jūs neredz, nedzird? Kāpēc klusējat?

Saistībā ar konkrēto jautājumu spilgta bija I. Priedes intervija Rīta Panorāmā. Pati intervija gan izskatījās pēc Ivara Priedes reklāmas pasākuma. Žurnālistiem nebija nevienas iebildes uz valdes pārstāvja brīžiem izcili demagoģiskiem izteikumiem. Skaisti. Izskatījās, ka žurnālisti pārvērtušies par diviem klēpja sunīšiem, kuru vienīgais uzdevums ir luncināt astes un laizīt abus vaigus savam patmīlīgajam saimniekam. Skaisti! Un galvenais ļoti vērtīgi Latvijas sabiedrībai. Labi nostrādāts. Tā turpināt! Kādam tas ļoti patika. Bombongas studijā! Patiesi nopelnītas.

Beigu daļā vēlos atzīmēt, ka LTV valdes lēmums rīkot debates krievu valodā un skaļie paziņojumi, ka ikviens, kas pret to iebilst, nosoda, kritizē, nepamatoti jaucas LTV iekšējās lietās, patiesībā ir uzbrukums demokrātijai, tās vērtībām, vārda brīvībai. Tas ir Televīzijas valdes mājiens, ka neviens mūs te neaiztiks. Neviens. Ar to domājot gan ārpuses, gan iekšpuses, to skaitā LTV darbiniekus. Faktiski notiek tāda kā iebiedēšana – redziet, kā mēs ar citiem tiekam galā, sūtam pupās, tad ar jums būs vēl sliktāk, tad redzēsiet velnu! Iespējams, ka tieši bailes no izrēķināšanās ir iemesls, kāpēc Latvijas Televīzijā visi it kā visam piekrīt vai vismaz eleganti paklusē. Lūk, tāda mums “suverēnā demokrātija” un “varas vertikāle” ir izveidojusies.

Un pats pēdējais, kas man neliek miera, ir jautājums un secinājumi - kā var vairāk nekā 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nonākt medija vadībā personas ar ārkārtīgi zemu nacionālo pašcieņu,

ar ļoti vājām juridiskām zināšanām, ar tik nedemokrātisku komunikācijas leksiku, ar tik bezgala spēcīgu patmīlību. Un turklāt nevis viens vien cilvēks, bet vesela grupa. Ir sanākusi tāda kā “Antisapņu komanda 2024”. Kas tie par vējiem, kas ir ļāvuši šiem cilvēkiem nonākt televīzijas vadībā? Mehānismu, kā tas notiek, es zinu. Bet es par saturu. Kā ir sanācis, kad pat pēc Krievijas agresīvā kara sākšanas nekas nav mainījies šo cilvēku attieksmē pret patiesām vērtībām? Saeimas lēmumi mainās, pasaules viedoklis mainās, tikai LTV lēmumos nekas nemainās. Atbildi uz šo jautājumu, es nevaru atrast. Bet man rodas nepatīkamas aizdomas, ka daļa LTV valdes pārstāvju neatbilst savam amatam, tikai agrāk tas publiski nebija izpaudies.

Tas, ka šie cilvēki ir kādu laiku strādājuši mediju lauciņā, patiesībā neko nenozīmē. Jautājums, kādā līmenī un virzienā ir strādājuši. Iespējams, ka viņu kvalitātes līdz šim ir vērtētas virspusēji. Iespējams, ka arī paši vērtētāji un amatos iecēlēji nav bijuši tik kompetenti, lai savu darbu paveiktu profesionāli. Viss ir iespējams. Neviens nav ideāls. Bet visam ir savas robežas.

Sliktākais ir tas, ka, lai vai kā, bet Eiroparlamenta vēlēšanas un debates paies. Kas būs pēc tam? Vai kas mainīsies? Vai LTV valde būs kļuvusi gudrāka, ar lielāku nacionālo pašcieņu, ar lielāku cieņu pret valsts valodu, ar labāku izpratni par vārda brīvību, ar labākām zināšanām par LR Satversmes jēgu, pret Latvijas valsti un tautu? Es ļoti šaubos.

Pārpublicēts no lasi.lv

Attēlā – viens no krievisko debašu kvēlajiem aizstāvjiem, „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

3

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

FotoViens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Lasīt visu...

12

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

FotoIzgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Lasīt visu...

21

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

FotoPieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...