Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katram vārdam ir sava garīgā aura – semantiskās asociācijas. Turklāt šīm asociācijām var būt individuāli personisks raksturs. Tas ir tiesīgs pastāvēt publiskajā komunikācijā. Vēlos to izmantot.

Latviskojums „zīmols” man asociējas ar vietējo mērogu. Proti, Latvijas mērogu, slavējot preces un pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Taču šajā etīdē runa ir par planetāro mērogu. Ja kādam patīk – Saules sistēmas mērogu. Tādam mērogam, manuprāt, piemērotāks ir vārds „brends”. Vārds „brends” kā nekā ir cēlies no planetāra mēroga valodas. Angļu valoda tāpat kā latīņu valoda apkalpo cilvēces vārdu krājumu.

Izmantojot iespēju, vēlos piebilst par diezgan tizlo vārdu „zīmols”. Šaubos, vai tas ir vajadzīgs. Visjaunākajos laikos pret anglicismu invāziju nespējam cīnīties, lai tos simtprocentīgi aizstātu ar latviskojumiem. Pie tam ne vienmēr tas ir vajadzīgs un smieklīgi ir šo darbību izskaidrot kā nacionālās pašapziņas spodrināšanu. Latviešu mutes nekad neiztiks bez vārda „brends” lietošanas, piedāvājot savus labumus citām zemēm.

Bet tagad par „Saules sistēmas mērogu”. Ironijai, ar ārēju nopietnību maskētam izsmieklam, ir rūgts iegansts. Tēmai pilnā mērā piestāv rūgtie vārdi no pirmās etīdes „Pietiek nemācīties, pietiek nezināt, pietiek dzīvot ar novecojušām zināšanām, pietiek neizmantot visjaunākos zinātnes sasniegumus, pietiek nemācīties no citām tautām, pietiek saglabāt zināšanu provinciālismu, pietiek izplatīt pseidointelektuālismu, pietiek jūsmot par parazinātniskiem murgiem”.

Rīgai ir apskaužami reālas iespējas izveidot planetāru brendu, tādējādi iegūstot planetārā mēroga reputāciju un planētas iedzīvotāju apziņā izdiedzējot stabilu saikni ar konkrētu cilvēces kultūras fenomenu. Ja kāda  kontinenta iedzīvotājs dzirdēs vārdu „Rīga”, tad viņa pirmā doma būs par šīs pilsētas saikni ar konkrēto cilvēces kultūras fenomenu. Rīga var ļaudīs samērā ātri panākt šādu pirmo domu. Tehnoloģija attiecīgā pasākumu kompleksa organizēšanai ir daudzkārt aprobēta. Atliek vienīgi to pārņemt un, vēlams, papildināt ar kaut ko savu.

Turklāt Rīgai nevar būt un nekad nebūs konkurentu. Tāds planetārais brends, kāds var būt Rīgai, uz Zemes iespējams tikai vienai pilsētai. Un tā ir mūsu Rīga.

Rīgas līdzšinējiem slavenākajiem brendiem ir konkurenti. Balzamu samaisa arī kaimiņi baltkrievi. „Roshen” konditorejas produkcija jau tagad latviešiem ir mīļāka nekā „Laimas” konditorejas produkcija, jo palīdz novērst „ģeopolitiskos riskus”. Savukārt daudzi cilvēki īsti vairs nesaprot, vai „Rīgas šprotes” ir politoloģijas jēdziens jeb apzīmē ēdamu žāvēto zivju izstrādājumu. Jebkuras mūsu politiskās nesaskaņas ar Krieviju parasti sākas ar „Rīgas šprotēm” un beidzas ar „Rīgas šprotēm”. Pat latviešu ārlietu pederasta nesenā ārprātīgā stulbība Krievijas atriebīgajā reakcijā tūlīt sākās ar „Rīgas šprotēm”.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu brendiem ir relatīvi lokāla reputācija. Tie ārzemēs var ieinteresēt varbūt tikai Valgas iedzīvotājus, ja kāds no viņiem ir iemaldījies Valkas veikalā. Cita lieta būtu, ja Rīga nāktu pie prāta un izmantotu savas iespējas radīt patiešām planetāri unikālu brendu. Rīga tad kļūtu līdzīga Barselonai, Edinburgai, Baireitai, Kornvolai un citām vietām, kuras cilvēcei asociējās ar konkrētiem kultūras fenomeniem. Intelektuāli apdāvināta tauta noteikti izmantotu tās perspektīvas, kādas ir Rīgai. Plašāk – Latvijai.

Rīgas planetārais brends varētu kļūt tāds mūsdienīgi aktuāls un nākotnē vēl aktuālāks cilvēces kultūras fenomens kā kulturoloģija. Dievs nekur nav definējis, ka brendam obligāti ir jābūt zivīm, alkoholam, saldumiem. Brends var būt māksla, kā tas ir tik tikko nosauktajās vietās. Brends var būt zinātne, kā tas ir Anglijas pilsētām Kembridžai un Oksfordai. Brends noteikti var būt arī atsevišķa zinātniskā disciplīna. Mūsu gadījumā – kulturoloģija.

Iemesls tādai pieejai katram veselam prātam ir ērti uztverams un nevienu indivīdu nevar kognitīvi samocīt. Iemesls ir sekojošais: Rīgā ir dzimis, uzaudzis, mācījies un strādājis cilvēks, kurš izdomāja šo jauno zinātni „Kulturoloģija”. Šis cilvēks ne tikai pasaulē pirmais pamatoja minētās jaunās zinātnes nepieciešamību un milzīgās perspektīvas, bet arī nokristīja to vārdā „Kulturoloģija”. Tādējādi Rīga/Rēzekne/Latvija ir organiski vienota ne tikai ar kulturoloģijas attīstību XX un XXI gadsimtā, par ko bija runa iepriekšējās etīdēs. Rīgai ir fantastiska iespēja planetāri lepoties un pragmātiski izmantot faktu, ka rīdzinieks ir jaunās zinātnes „Kulturoloģija” dibinātājs.

Nekādi konflikti nav paredzami. „Rīgas šprotes” neviens neaiztiks. Krievijā tāpat kā visās pārējās pasaules valstīs nopietni speciālisti zina, ka vārdu „kulturoloģija” pirmais lietoja rīdzinieks. Dotajam rīdziniekam un Rīgai šo godu neviens negrasās atņemt. Autortiesību skandāli nebūs, un mūsu tautas mantas sargātājiem „politiķiem” nebūs laimīga izdevība atkal kādu miljonu pazaudēt starptautiskajās tiesas prāvās. Bet tos atsevišķos gadījumus, kad daži autori ar Mikhail Epstein priekšgalā tiecās kulturoloģiju „piarēt” kā ebreju un pusebreju inovāciju, nav vērts ņemt vērā. Mūsu rīdzinieka primāri fundamentālais ieguldījums kulturoloģijas izveidošanā pasaules akadēmiskajā vidē netiek apšaubīts un noklusēts. Tas ir fiksēts enciklopēdijās, monogrāfijās, rakstu krājumos, lekcijās, žurnālu un laikrakstu publikācijās. Bet pats svarīgākais – cilvēces kultūras atmiņā.

Domājams, Latvijā par to pagaidām zina ļoti neliels cilvēku skaits. Teiksim, ASV, Krievijā, Baltkrievijā, Čehijā par to zina ievērojami lielāks cilvēku skaits. Šajās zemēs ir lasīti lekciju kursi par kulturoloģijas rašanos (ASV, Baltkrievijā, Čehijā), kā arī augstskolās (Krievijā) var apgūt kulturologa specialitāti un aizstāvēt zinātnisko grādu kulturoloģijā. Saprotams, šī darbība nav iespējama bez informācijas par mūsu slaveno rīdzinieku.

Kulturoloģijas dibinātājs ir vācbaltu ķīmiķis un Baltijā vienīgais Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds (1853-1932).

Protams, tagad viņa vārds Latvijā ir pazīstams. Rīgā ir Ostvalda vidusskola, pie Vērmanes dārza žoga ir novietots viņam veltīts piemineklis, žurnāla „Zinātnes Vēstnesis” 2003.gada septembra numurā ir ievietots ķīmiķa J.Stradiņa raksts par ķīmiķi Vilhelmu Ostvaldu. Latvijā katrs ķīmiķis un ķīmijas entuziasts noteikti zina, kas ir Vilhelms Ostvalds.

Bet tā ir tikai pēcpadomju laikā. Padomju laikā par Ostvaldu klusēja. Klusēja arī servilisma klasiķis Stradiņa kungs. Ostvaldu pieminēt bija bīstami, jo viņa natūrfilosofiskos uzskatus („fizisko ideālismu”) dzēlīgi kritizēja Ļeņins. Par to, ka Ostvalds ir arī kulturoloģijas dibinātājs, latviešu valodā pirmo reizi varēja izlasīt 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”. Ostvalda vidusskolas mājas lapā un „Zinātnes Vēstneša” rakstā nekas nav teikts par V.Ostvalda lomu kulturoloģijā.

Vilhelma Ostvalda detalizētas un vispusīgas biogrāfijas sacerēšana latviešu lasītājiem ir nākotnes uzdevums. Tas nebūs viegls uzdevums. Ostvalds bija gan mākslinieciski radoši, gan zinātniski radoši izcili apdāvināts cilvēks. Viņš labi gleznoja, labi spēlēja vijoli un klavieres.

Nekad nav viegli rakstīt par izcili apdāvinātu personību. No autora tas prasa zināmu konģenialitāti – garīgo radniecību. Tāpēc, piemēram, par Raini nav ne spilgtas atmiņas, ne spilgti biogrāfiskie darbi.

Vilhelms Ostvalds noteikti piederēja tai izcilo personību grupai, kuras pārstāvji vienmēr nodarbojās ar to, ar ko citi parasti nenodarbojās. Šīs personības izjūt pat zināmu alerģiju pret citu kolēģu iemīto ceļu. Šīs personības vēlas iemīt jaunu ceļu.

Ostvalds nav izdomājis tikai kulturoloģiju. Viņš ir izdomājis vēl vienu jaunu zinātni - fizikālo ķīmiju. XX gadsimta sākumā Ostvalds jaunu ceļu iemina natūrfilosofijā, ko tūlīt konstatēja Ļeņins un citi. Ostvalds jaunu ceļu iemina krāsu teorijā un enerģētisma teorijā, ko nekavējoties adekvāti novērtēja speciālisti. Viņš vēlējās radīt jaunu starptautisko valodu. Viņš rakstīja par jauniem izglītības principiem, izstrādāja jaunu zinātnes klasifikāciju, nodibināja oriģinālas tematikas zinātniskos žurnālus, no kuriem daži joprojām turpina iznākt. Viss, kam pievērsās Ostvalds, bija kaut kas jauns un neparasts.

Radošās personības var iedalīt divās grupās. Vienā grupā var iedalīt tās radošās personības, kuras vienmēr kaismīgi tiecās noskaidrot parādību cēloņus. Turpretī otrā grupā var iedalīt tās radošās personības, kuras vienmēr kaismīgi tiecās izprast parādību mērķi jeb, kā sakām, parādību jēgu. Turklāt – visdziļāko jēgu.

Otrās grupas radošās personības ļoti skaidri apzinās, ka parādību visdziļāko jēgu ir grūti izprast, balstoties vienīgi uz zinātnisko racionālismu. Lai izprastu parādību visdziļāko jēgu, nav jābaidās grēkot, pārkāpjot zinātniskā racionālisma spēles noteikumus. Otrās grupas radošās personības nebaidās atsaukties uz filosofijas, zinātnes, mitoloģijas integrētām zināšanām.

 Otrās grupas radošās personības nevairās no astroloģijas – integrētu skatījumu uz Cilvēku un Visumu. Var pat droši apgalvot, ka otrās grupas radošās personības ir integrēto zināšanu fani. Tie ir cilvēki, kuri jūsmo par starpdisciplināro pieeju un tās metodoloģiju. Velme iegūt integrētas zināšanas, balstoties uz starpdisciplināro pieeju, ir viņu asinīs.

Tas pilnā mērā attiecās uz Vilhelmu Ostvaldu. Fizikālā ķīmija, kulturoloģija, natūrfilosofija, enerģētisms balstās uz dažāda veida zināšanu integrāciju. Bez zināšanu integrācijas minētie cilvēces kultūras fenomeni nemaz neeksistē. Ostvalda zinātniskais mantojums nepārprotami liecina, ka viņu intelektuāli vilināja tikai integrētas zināšanas.

Mēs tagad dzīvojam laikmetā, kad zināšanu integrācija ir sasniegusi zināmu kulmināciju. Cilvēces nākotne nav iedomājama bez zināšanu integrācijas. Ostvalds to apzinājās jau XIX gadsimtā. Viņa izstrādātajā zinātnes klasifikācijā kulturoloģija prognozēta kā nākotnes zinātne. Mēs tagad redzam, ka Ostvalda prognoze ir bijusi ļoti tālredzīga.

Vilhelma Ostvalda kulturoloģisko ideju starptautiskā izplatība intensīvi sākās 1915.gadā, kad angļu valodā tika publicēts viņa darbs par zinātnes klasifikāciju. Minētajā gadā Hjūstonas privātās augstskolas žurnālā „Rice Institute Pamphlet” ievietoja Ostvalda darbu „The System of the Sciences”. Publikācija izraisīja pamatīgu interesi. Par to ievietoja plašu recenziju pasaulē populārais žurnāls „Science”.

Vilhelma Ostvalda kulturoloģisko ideju visdedzīgākais turpinātājs bija amerikāņu slavenais antropologs Leslijs Vaits (1900-1975), par kuru jau tika minēts iepriekšējās etīdēs. No 1930.-1931.mācību gada viņš Mičiganas universitātē sāka lasīt plašu lekciju kursu „Kulturoloģija”. Studējošai jaunatnei lekciju kurss ļoti patika, un katru gadu uz to reģistrējās prāvs studentu skaits.

Leslijs Vaits bija īsts zinātnieks. Viņš neslēpa, ka kulturoloģijas jēdzienu un tā skaidrojumu pārņēma no Vilhelma Ostvalda. Pat vairāk. Leslijs Vaits Kembridžas universitātes žurnālā „Antiquity” publicēja speciāli Ostvaldam veltītu rakstu „Wilhelm Ostwald (1853-1932): A Note on the History of Culturology”. Leslijs Vaits panāca, ka šķirklis „Cultorology” tika iekļauts vairākās pasaulē pazīstamās enciklopēdijās ar „Britannica” priekšgalā.

Vilhelma Ostvalda un Leslija Vaita sapnis bija kulturoloģijas priekšmeta ieviešana izglītībā. Tagad šis sapnis sāk piepildīties. Arī Latvijā ir ļoti pamatīgi panākumi abu izcilo vīru sapņa realizācijā. Bez pārspīlējuma var teikt – panākumi planetārā mērogā. Jau kādā no iepriekšējām etīdēm minēju par mācību priekšmeta „Kulturoloģija” ieviešanu vidusskolā. Tagad arī Latvijā gatavos kulturoloģijas skolotājus.

Taču Latvijas pirmais panākums izglītībā bija Latvijas kultūras vēstures skolotāju sagatavošanas studiju koncepcijas un programmas izstrādāšana 1988.-1989.gadā. Tas notika padomju laikā. Padomju Savienībā negatavoja kultūras vēstures skolotājus. Tātad nebija nekāds metodoloģiskais pieturas punkts. Turklāt tolaik Rietumu civilizācijā kultūras vēstures skolotājus negatavoja nevienā valstī. Tāpēc vispirms nācās izstrādāt oriģinālu kultūras vēstures skolotāju sagatavošanas koncepciju un tikai pēc tam sastādīt studiju programmu. Tas tika sekmīgi veikts, no ārzemju kompetentiem kolēģiem nesaņemot nekādas būtiskas iebildes. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Levita jaunvārdi un to tulkojums

FotoLevita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums, Latvijas valsts ceļš.
Lasīt visu...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...