Iesaki rakstu: 
Trešdien tiesiskuma koalīcijas pamata, frakcijas Vienotība pārstāvji sniedza daudzus izteiksmīgus paziņojumus saistībā ar sava kolēģa Dzintara Zaķa auto iegādes lietu, - esam atkal apkopojuši krāšņākos no šiem ētiku un tiesiskumu slavinošajiem domugraudiem.
Lolita Čigāne, Vienotības pārstāve: Šī bija "augsta līmeņa politiķa neatbilstoša rīcība", tomēr kļūdas pieļauj visi, un frakcija vienojās, ka Zaķis tuvākajās dienās spēs rast "cienījamu risinājumu", lai vairs nebūtu, par ko kaunēties.
LETA: „Frakcijas sēdē netika prasīts šo lietu novirzīt Vienotības Ētikas komisijai. Čigāne arī neuzskata, ka būtu nepieciešams to darīt.”
LETA: Vienotības Ētikas komisijas pārstāvis Gatis Puriņš sacīja, ka komisija šo gadījumu vērtēs tikai tad, ja būs pamats to darīt, proti, tas ir atkarīgs no KNAB atzinuma par šo gadījumu.
Dzintars Zaķis: „Man ir laba ģimene, man ir labi draugi un vajadzības gadījumā es varu aizņemties summas, kas nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.”
LETA: Zaķis neatbildēja uz jautājumu, cik cilvēki viņam ir aizdevuši summas, kuras nesasniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru.
Arvils Ašeradens, Vienotības pārstāvis: Jautājums, vai Zaķis ir rīkojies ētiski, caur uzņēmumu nopērkot mašīnu, kuru izmanto deputāta darba vajadzībām, ir "interesants".
LETA: Ašeradens šeit nesaskata ētiskas problēmas un nezina, vai šo situāciju var dēvēt par "shēmu".
LETA: Zaķa uzņēmums SIA Datoru centrs četru piecu gadu laikā caur amortizācijas izdevumiem samaksās iegādātās auto pievienotās vērtības nodokli, sacīja Ašeradens. Ja auto nebūtu nopirkts, tad šāda papildus nauda valsts budžetā netiktu ieskaitīta.
Valdis Dombrovskis, Vienotības pārstāvis: „Šādos gadījumos nevajag steigties notikumiem pa priekšu.”
Dzintars Zaķis: „Vai jūs reizēm nerakstāt atbildēs "ok" ar domu, ka jūs saprotat, par ko ir stāsts, nevis ka jūs automātiski piekrītat sacītajam?"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
