Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par ataraksiju dēvē pilnīgu dvēseles mieru. To cilvēks sasniedz izziņas rezultātā, iegūstot zināšanas par pasauli. Cilvēkā ataraksija iestājās tad, kad viņš ir pilnīgi pārliecināts par savu zināšanu pareizību. Viņam nav nekādas bailes par zināšanu nepilnību, aizspriedumainību, tendenciozitāti, kroplību, nepareizību. Ataraksija ir maksimāla morālā labsajūta. Var teikt - izziņas labsajūta, kognitīvais komforts.

Svešvārds „ataraksija” ir cēlies no sengrieķu valodas. Senie grieķi jūsmoja par izziņā sasniegto dvēseles mieru. Rietumu civilizācijā šo jēdzienu visvairāk cienīja senie grieķi. Tā raksta vēsturnieki. Cilvēkam garīgo ērtību sagādā bezgalīgs apmierinājums par zināšanu pareizību. Senie grieķi tādu garīgo ērtību nosauca par ataraksiju. Tas ir kaut kas līdzīgs indiešu nirvānai – pilnīgam laimes, miera un atbrīvotības stāvoklim saplūsmē ar dievišķo.

Mēs tagad droši drīkstam runāt arī par latviešu ataraksiju. Latviešu ataraksiju drīkstam salīdzināt ar seno grieķu ataraksiju. Tam ir paijājošs iemesls.

Internetā bija publicēta kolosāla atziņa „Latvieši vienīgie ir sasnieguši Augstāko Apziņas līmeni”. Šo kolosālo atziņu neviens vēl nav apstrīdējis. Tas nenotika ne tūlīt pēc šīs kolosālās atziņas publicēšanas, ne turpmākajā laikā līdz šobaltdienai. Tātad tā ir patiesība. Bet, ja tā ir patiesība, tad drīkstam runāt par latviešu ataraksiju. Latviešu Augstākās Apziņas glāstošajai pašapmierinātībai katrā ziņā ir daudz kopēja ar seno grieķu ataraksiju. Vienīgi diemžēl vēl nedrīkstam runāt par visu latviešu ataraksiju, bet drīkstam runāt tikai par latviešu „politiķu” etnisko ataraksiju.

Latviešu „politiķi” sauļojas etniskajā ataraksijā. Viņi ir simtprocentīgi pārliecināti par savu zināšanu pareizību, piemēram, jēdziena „tautība” lietošanā. Latviešu „politiķiem” nav nekādas bailes par zināšanu nepilnību, aizspriedumainību, tendenciozitāti, kroplību, nepareizību jēdziena „tautība” lietošanā. To 2016.gada 15.septembrī apliecināja „politiķu” vētrainā ķīvēšanās parlamentā sakarā ar labojumiem „Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”.

Viens no Rīgas medijiem sniedza šādu informāciju: „Grozītais likums dod iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi. Līdz šim mainīt tautības ierakstu varēja persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.[..] Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban nosaka pienākumu ar dokumentiem apliecināt latvisko izcelsmi un latviešu valodas zināšanas”.

Vētraino ķīvēšanos uzsildīja „politiķu” etniskā ataraksija. Par to nevar būt ne mazāko šaubu. „Politiķu” smadzenes izbauda kognitīvo komfortu. Jau agrāk Latvijas parlamenta „politiķi” lielījās ar šādu viedokli: „Tautība nav parādība, kas nododama dzimumceļā, tautība nav tas, ko cilvēks manto ģenētiski”. Acīmredzot „politiķi” ir pārliecināti par dotā viedokļa pareizību un pilnā mērā sākuši izbaudīt etniskās ataraksijas „kaifu”. Viņi ne uz brīdi nepieļauj domu par savu zināšanu grandiozo aplamību. Tāpēc vētrainās ķīvēšanās laikā „politiķi” par tautību atkārtoja: „Tas ir pašidentifikācijas jautājums. Ja persona uzskata, ka ir latvietis, nevienam nav pamata apšaubīt viņa attieksmi.”

Protams, Latvijā jebkura persona var sevi uzskatīt par abāzu, agulieti, cahuru, farsu, ižoru, jezīdu, lazu, udu. Minēto tautību personas tagad dzīvo Latvijā, un katrs latvietis var sevi piepulcināt viņu skaitam. Neoliberāli demokrātiskā valstī ar postmodernistisko plurālismu valda ne tikai uzskatu brīvība, bet arī etniskās identitātes brīvība. Jebkurš drīkst sev oriģināli izdomāt tautību, kāda būs tikai viņam. Neoliberāli demokrātiskā valstī ar postmodernistisko plurālismu nevienam nav tiesības aizliegt izdomāt savu tautību.

Saprotams, cilvēki ar veselo  saprātu uz tādu rīcību skatīsies greizi. Viņu pārliecībā tāda rīcība nav normāla. Tautība nav „pašidentifikācijas jautājums”. Ar tautību nedrīkst akstīties. Tautību nedrīkst mainīt politisko un materiālistisko apsvērumu ietekmē. Tautības maiņa nedrīkst būt privātīpašuma, finansiālo bagātību, karjeras, politiskās varas iegūšanas nosacījums. To saprātīgi cilvēki intuitīvi apzinās. Viņu intuīciju apstiprina zinātne.

Cilvēkam mēdz būt dažādas identitātes (piederības). Tas ir normāli, un tā tam ir jābūt. Katram cilvēkam ir šķiriskā identitāte un profesionālā identitāte. Daudziem ir reliģiskā identitāte. Tagad ir pieņemts lepoties ar seksuālo identitāti.

Tautība ir etniskā identitāte – piederība noteiktai tautai (etnosam). Tā ir vienīgā konstantā identitāte. Cilvēks nevar mainīt etnisko identitāti. Etniskā identitāte ir nemainīgs cilvēka īpašums. Cilvēks var mainīt jebkuru citu identitāti. Vienīgi viņš nevar mainīt etnisko identitāti. Viņš var ākstīties ar etnisko identitāti, bet reāli viņš nevar mainīt etnisko identitāti. Latvietis vienmēr paliks latvietis arī tad, ja sevi sauks par abāzu, agulieti, cahuru, farsu utt. Latvietis var likt dokumentos (pasē) norādīt jebkuru tautību, taču patiesībā viņš vienmēr paliks latvietis.

Tas, ka mums ir speciāls likums tautības ieraksta maiņai, neliecina ne par ko labu. Tas liecina par dažādām anomālijām sabiedrībā. Tā ir sabiedrība, kurā tautība ir dažādu spekulāciju objekts. Tautības maiņu, domājams, visbiežāk pamudina nevis eksotiskas oriģinalitātes alkas, bet gan merkantīlistiski apsvērumi. Mainot valsts institūcijās tautību,  noteikti neiztiek bez korupcijas un dokumentu viltošanas. Tautības maiņa liecina par sabiedrību bez stingras un konsekventas etniskās cieņas. Sabiedrībā ir cilvēki, kuri neciena savu etnisko izcelsmi. Tātad neciena savus senčus, sākot ar māti un tēvu.

Reizē tā ir sabiedrība bez teicamas etnoloģiskās izglītības un pareizām zināšanām par etniskumu. Tautības maiņa ir nelaime, bet nevis laime. Amorāli ir lepoties ar tautības maiņu. Stulbi ar likumdošanu tautības maiņā „demonstrēt latviešu un valsts atvērtību”. Tāda pieeja ir iespējama vienīgi kognitīvās tumsonības un morālās deģenerācijas vidē. Tikai odiozā vidē var piedāvāt likumā ierakstīt šādu normu: „Persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kas augstākajā līmenī (!?) prot latviešu valodu, ja viņa jūt (!?) piederību latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt (!?) savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”.”

Saeimas „politiķi” likumdošanas darbībā grozās ne tikai ap nepareizām, bet arī vienpusīgām zināšanām. Viņiem ir elementāras zināšanas par tautības radurakstiem (vēsturisko izcelsmi). Šo zināšanu kopumu nākas saukt par socioloģisko ģenealoģiju.

Tādās zināšanās norāde par tautību liecina par piederību attiecīgajai tautai. Norāde „latvietis” liecina par piederību latviešu tautai. Socioloģiskajā ģenealoģijā tas nozīmē, ka latvietis tāpat kā citi latvieši pieder latviešu tautai. Visi latvieši runā latviešu valodā. Tāpat visi latvieši atzīst kopīgo izcelsmi, latviešiem ir precīzi fiksēta dzīves ģeogrāfiskā telpa, latviešiem ir tradicionālas sadzīves formas, latvieši apzinās savu etnisko atšķirību no citām tautām. Latviešiem ir sava kultūra. Tādi ir tautas klasiskie kritēriji socioloģiskajā ģenealoģijā. Šie kritēriji ir organiski vienoti ar tautību.

Klasisko kritēriju līmenī (resp., socioloģiskās ģenealoģijas līmenī) patiešām ir iespējams ākstīties ar tautību – mainīt to reizē ar politiskās iekārtas maiņu, lai pievienotos jaunās politiskās iekārtas svētajai „titulnācijai”. Ākstībās ar tautību var izdomāt sev unikālu tautību, mainīt tautību, lai nopirktu zemi un uz tās uzceltu vasarnīcu. Iespējami arī citi ākstības varianti.

Cilvēks var samērā viegli panākt atbilstību socioloģiskās ģenealoģijas klasiskajiem kritērijiem. Viņš var iemācīties latviešu valodu, dzīvot saskaņā ar latviešu tradicionālajām sadzīves formām. Viņš var apzināties savu etnisko atšķirību no nelatviešiem. Viņš var visu mūžu dzīvot latviešu ģeogrāfiskajā telpā. Viņš var demonstrēt piederību latviešu kultūrai.

Taču socioloģiskā ģenealoģija nav vienīgā ģenealoģija tautības analītikā. Turklāt socioloģiskā ģenealoģija nav izšķirošā etniskajā identifikācijā. Izšķirošā nozīme ir divām citām ģenealoģijām – ģenētiskajai ģenealoģijai un DNS (dezoksiribonukleīnskābes) ģenealoģijai.

Cilvēka likteni nosaka divas informācijas plūsmas: gēnu kopums (genoms) un kultūras kopums. Ja kultūras kopums attiecās uz socioloģisko ģenealoģiju, tad genoms attiecās uz ģenētisko ģenealoģiju.

Piemēram, neviens cilvēks nepiedzimst ar valodas prasmi. Valodu mācās no apkārtējiem cilvēkiem. Plašākā nozīmē – no kultūras. Toties genoms ir informācijas kopums par cilvēka matu krāsu, acu krāsu, ādas krāsu, deguna formu, ausu formu. Proti, to visu, ko mantojam no senčiem ģenētiski un kas objektīvi apstiprina latvieša piederību latviešiem. Lai kļūtu par abāzu, agulieti, cahuru, latvietis nevar atbrīvoties no sava latviskā genoma un pārņemt abāza, agulieša, cahura genomu.

Ģenētiskā ģenealoģija liecina, ka cilvēku genotips nosaka kultūru. Tikai īsti latvieši nosaka latviešu kultūru. Visvairāk tas atsaucās uz uzvedību: intro/ekstrovertumu, atsevišķu cilvēku dzīves individuālo tempu, psihomotoro un sporta aktivitāti, neirotismu, domāšanu, depresijas noslieksmi, vecumu pirmā dzimumakta laikā, kognitīvās attīstības vecumu, šizofrēniskuma noslieksmi. Sastopami speciāli pētījumi par jaunpiedzimušajiem, lai noskaidrotu genotipa diktētās etniskās atšķirības (kustības raksturu, auguma stāju, muskuļu tonusu, emocionālo reakciju.

Tautības (tautas) pamatā ir ģenētisko īpašību kopums. Tautība ir ķermeniskā organisma fizioloģiskā identifikācija. Tas skan pasmagi, bet tā ir zinātniskajā terminologijā formulēta patiesība. „Dzeltenais” vienmēr paliek „dzeltenais”, ja arī viņš pats to neatzīst. Saprotams, vienā tautā var būt modifikācijas – etniskās atšķirības bioloģiskajā ziņā (auguma konstitūcijā, galvaskausa formā, acu, matu sejas krāsā, deguna formā u.c.). Bet tas nav galvenais.

Mūsu „politiķi” vadās no atziņas: ja cilvēks sevi uzskata par latvieti, runā latviski, domā latviski, pieder latviešu kultūrai, tad viņa bioloģiskā piederība nav svarīga. Cilvēks var līdzināties papuasam, aborigēnam, nēģerim, ķīniešu antropoloģiskajam tipam. „Politiķi” uzskata, ka bioloģiskajām īpašībām nav nekādas vērtības tautības maiņas juridiskajā procesā. Tas ir maldīgs uzskats.

Tautai piemīt bioloģiskā vienotība. To atzīst zinātne. Vienas tautības pārstāvji paaudzi pēc paaudzes ir bioloģiski līdzīgi. Katrai tautai konstatējama tai specifiska biogramma – iedzimtas uzvedības stratēģiskais repertuārs. Biogrammā ir kodēta sociālā reakcija, garīgās prioritātes, zemapziņas instinkti. Tos manto no paaudzes uz paaudzi. Tautas pārstāvju individuālās biogrammas summējās tautas kopējā biogrammā, kas piešķir unikālu raksturu tautai un tās kultūrai.

Trešā ģenealoģija – DNS ģenealoģija - precīzi nosaka etniskās izcelsmes vēsturi. Vārdi „DNS ģenealoģija” ir nosaukums ļoti jaunai (no 2008.gada) zinātniskajai disciplīnai ķīmiskajā kinētikā, pētot cilvēces ģenētisko vēsturi un tautu migrāciju. DNS ģenealoģijas pamatlicējs ir amerikāņu zinātnieks Anatolijs Kļosovs (Anatole A. Klyosov; 1946).

DNS ģenealoģijas pamatā ir DNS testēšana un testa rezultātu interpretācija, nosakot cilvēka radurakstus gadu tūkstošiem ilgā laikā. Jau ir iegūti dati par leģendāro āriju un indoeiropiešu vēsturi. Jaunās zinātniskās disciplīnas pētnieciskie rezultāti neapstiprina slaveno koncepciju par Homo sapiens izcelsmi Āfrikā. DNS ģenealoģijai ir interesanta informācija par slāviem, baltiem, ebrejiem, eiropiešu haplogrupu R1a.

Vispār DNS ģenealoģija ir apvērsums zinātnē. Īpaši vēsturē, antropoloģijā, etnoloģijā, lingvistikā. Jau pašlaik (2016.gadā) ir skaidrs, ka zināšanas par cilvēka izcelsmi, cilvēces ģenētisko vēsturi, tautu migrāciju ir ļoti nepilnīgas un visbiežāk pilnīgi aplamas. Arī tautas t.s. etniskā tīrība var izrādīties fikcija. Dažu valstu vadība jau ir sākusi etnopolitikā izmantot DNS ģenealoģijas unikālās zināšanas.

Latvijā tiek veikta DNS testēšana, lai noskaidrotu bērnu un vecāku bioloģisko radniecību. Galvenokārt tas ir saistīts ar tēva atsacīšanos maksāt alimentus. Mūsu „politiķiem” ir visas iespējas DNS testēšanu pagriezt Latvijas iedzīvotāju etniskās ģenealoģijas virzienā. Testēšanai pirmo vajadzētu palūgt „politiķi” Andreju Judinu. Viņš šajā esejā ir gandrīz visu idiotisko citātu autors.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

FotoKaravadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt tikpat tālu.
Lasīt visu...

21

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

FotoJau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka un viņa “brigādes” dzīres LU varēs turpināties. Lai arī pēdējā laikā LU aktualitātes ir pazudušas no sabiedrības dienaskārtības, pašā Universitātē notiek čakla rosīšanās.
Lasīt visu...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...