Iesaki rakstu: 
Pasaule kājām gaisā pa īstam apgriezās 2007. gadā – tieši šajā gadā 2 metrus 36 cm garais ķīnietis Suņs Minmins (Sun Ming Ming, nejaukt ar populāro NBA centru Jao Minu (Yao Ming)) bija garākais basketbolists pasaulē, atzītākais reperis bija baltādainais Eminems (Maršals Brūss Maters III), bet labākais hokejists pasaules čempionātā Maskavā bija melnādainais kanādietis Džeroms Artūrs Lejs Adekanls Tigs Juniors Elviss Iginla (Jarome Iginla).
Šķiet, otro triecienu pasaules stabilajām vērtībām šogad deva Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kur ārstiem tika atrasts 1 litrs spirta pārpalikuma. Kaut ko tādu nespēj atcerēties pat medicīnas aksakali, jo spirta iztrūkumu padomju laikos atceras jebkurš mediķis.
Trešais nozīmīgākais apvērsums iestājās 2014. gada 1. aprīlī, kad darbu sāka Ingrīdas Circenes vārdā nosauktā e-veselība. Ja šī sistēma spēs nodrošināt to, ka Latvijā veselības naudas uzskaite un slimību statistika ies kopsolī un nebūs diametrāli pretējas, būs iestājušies nebijuši laiki.
Es spēju noticēt, ka ģimenes ārsti, kuri 96% gadījumu tāpat strādā digitālā sistēmā, spēs pielāgoties e-veselībai un vairs nedrukās recepti ar printeri, bet nosūtīs poliklīnikas lejas stāvā iemitinātajai Mēness aptiekai. Es spēju noticēt, ka dažas slimnīcas pieslēgsies e-bookingam.
Bet tam, ka vienāda informācija par saslimstību būs abām Veselības ministrijas pakļautības iestādēm – Nacionālajam veselības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram –, nekad.
Gluži kā jebkura cita sabiedrības daļa arī mediķi dzīvo internetā. Labāku datumu e-veselības sākšanai kā 1. aprīli izvēlēties vienkārši nebija iespējams, jo jebkurā citā dienā cilvēki uzskatītu, ka tas ir nopietni, ka 6,5 miljoni eiro ir likti lietā, nevis apgūti.
Mēs vēl nebijām nonākuši līdz e-veselībai, kad kolēģi mūsu iekšējā sarakstē man atsūtīja divas blondu politizētu dakterīšu bildes ar aicinājumu: „Atrodi 10 atšķirības!”
Es ieskatījos šajos attēlos – šīs divas meitenes bija Ingrīda Circene un Baiba Rozentāle. Bet kāpēc tik agri – priekšvēlēšanu cīņa taču nav sākusies? Kolēģi atbildēja – ir gan. Baibas Rozentāles vadītā infektoloģijas klīnika jau uzrakstījusi tautas vēstuli par to, cik nepareizi bijis Infektoloģijas centru pievienot Austrumu klīniskajai slimnīcai.
Uz vēstules iztirzāšanu Rozentāles kundze Saeimā netika ieradusies, kaut arī slimnīcas vadītājs viņai to rakstiski rīkojis darīt. Toties Rozentāles pašreizējie partijas biedri no Saskaņas centra vēstuli vicinājuši un saukuši pēc taisnības. Būtu jel paprasījuši Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, kas Baibu Rozentāli iecēla Rīgas domē, vai Tautas partijai, kas viņu iecēla par veselības ministri, – cik ilgs laiks vajadzīgs, lai Rozentāle savu barotājus „apmestu”. Parasti izrādījās – uzreiz, tiklīdz ērtais krēsls saļodzījies.
Bet stāsts jau nav par Baibu Rozentāli, bet par Ingrīdu Circeni. Nav grūti pamanīt, ka citkārt spēcīgā, runātīgā un enerģiskā ministre kā ūdenī iekritusi. Runā, ka partijas biedri viņai strikti norādījuši – never muti vaļā ne ar kādiem paziņojumiem, aizmirsti savu veselības finansēšanas likumu, bet tādu DRG (darba apmaksas sistēma medicīnā – uz saņemto datu pamata tiek aprēķināta vidējā gadījuma cena konkrētajā grupā un par tādu tiek noslēgts līgums ar slimnīcu atbilstoši reālajam gadījumu skaitam) pat nepiemini.
Iemesls esot Vienotības labās vēstures zināšanas. Vienotības līderi gauži labi atceras laiku, kad Baibas Rozentāles aktivitātes lika Andrim Šķēlem izraut savu partiju no valdības (par spīti ārlietu ministra Māra Riekstiņa, reģionālās attīstības ministra Edgara Zalāna un dažu citu vētrainiem protestiem), bet vēlāk zaudēt arī vēlēšanās. Vienotībai radies iespaids, ka Ingrīdas Circenes aktivitātes līdzīgā kārtā varētu nogremdēt pašu Vienotību.
Man tomēr gribētos mierināt Vienotību – tik daudz ļauna sadarīt, kā to nepilna gada laikā paspēja veikt Baiba Rozentāle, nemaz nav iespējams. Viņa pamanījās pilnībā likvidēt Rīgas 1. slimnīcu, kas kā neatliekamās palīdzības slimnīca bija strādājusi 200 gadu, viņa pamanījās slēgt Vides veselības centru, uz vairākiem gadiem izskaužot Latvijā profilaksi, viņa veica fantastiskas manipulācijas ar vakcinācijas iepirkumiem, pilnībā sagraujot tautas uzticību vakcinācijai, viņa likvidēja Medicīnas zinātnisko bibliotēku, viņa kopā ar Lindu Mūrnieci aizsūtīja specvienību uz Bausku izdzenāt protestējošos mediķus. Nē, Vienotība pārspīlē Ingrīdas Circenes iespējamo varējumu.
Prognozēšana Latvijā nav pateicīga nodarbība. Tomēr divas lietas mēs varam paredzēt itin viegli. Pēc vēlēšanām Vienotība drīzāk atteiksies iet valdībā nekā vēlreiz ņems nepateicīgo veselības ministra portfeli. Man pat rodas iespaids, ka Solvita Āboltiņa piedraudēs ar publisku pašnāvību, ja viņas partijai vēlreiz tiks uzspiesta ministrija pilnīgi bez naudas un ar absolūti negatīvu publicitāti. Otrkārt, svārsts ir aizgājis otrā pusē, proti, politikāņi paziņos, ka ārsti nudien no veselības neko nejēdz, un liks par ministru juristu vai finansistu.
Mēs varam prognozēt ar ļoti lielu varbūtību, ka priekšvēlēšanu cīņas starp dažādu partiju ārstiem ir tikai un vienīgi cīņas par vietu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, bet cīņa par veselības ministra amatu būs starp tiem, kas labāk māk apgūt Eiropas struktūrfondus. Un tas nudien nevienu nepārsteigs, kā mūs pārsteidz raksta sākumā minētie brīnumi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
