Faktiski suņu slimības stāsts dod nojausmu par reālo astoņkāji
Pietiek lasītājs09.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja vēl nesen dzīvoju pārliecībā, ka problēma ir sistēmā, tad pēc visa tā, kas ir noticis saistībā ar nāvējošo suņu slimību, šobrīd varu apgalvot, ka darīšana ir ar represīvu ierēdnieciski politiski koruptīvu režīmu (meli, šantāža, iebiedēšana, valsts varas izmantošana personisko interešu sasniegšanai, tirgošanās ar varu un atriebība par nepakļaušanos u.t.t.). Ko nespēj Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs E.Treibergs, tur pieslēdzas zemkopības ministrs J.Dūklavs, koordinatore – ministrijas valsts sekretāre D.Lucaua.
Atziņa, kas gūta gadu pēc pirmajām suņu nāvēm, kuri faktiski visi bija un arī šobrīd ir ēduši Dogo (katras divas dienas ir vidēji viens ar rentgenu apstiprināts gadījums), - ne jau suņu barību ZM sargā, ignorējot suņu ciešanas un īpašnieku asaras. Tas ir astoņkājis, kur Dogo sāga ir puse no vienas kājas.
Dogo ražotājs Podnieka k-gs ir amatpersona Lopbarības pārstrādātāju asociācijā, viņam pieder arī cūku kompleksi u.c. lopi. Tāpēc signāli, ka konkrēti cilvēki jau ir „pārtikas ķēdē”, vairs pat ne pastarpināti, bet tieši, visdrīzāk nav bez pamata.
No pagājušā gada janvāra līdz vismaz aprīlim nekas netika darīts, PVD imitēja darbību ar čāpošanu aizpildīt protokolus, paņemot kaut kādus paraudziņus, nevis reāli pārbaudot barību kaut vai uz tā paša raundapa klātbtni, pesticīdiem u.t.t.
Faktiski tikai veterinārārstu neatlaidība, mediji ar tēmas karsēšanu un suņu īpašnieki, pie kuriem ražotājs "sirsnīgi" sūta draudētāju brigādi, ar vēstulēm EK iestādēm panāca, ka ZM bija spiesta manīt savu vismaz ārējo uzvedību no pilnīgas ignorances "mirušo suņu par maz, nav ko šķiest naudu" uz "mēs jau visu laiku esam gribējuši uzzināt cēloni un to arī esam pētījuši"
Taču neatstāj sajūtas, ka Kaščeja sirds ir LOSP-ZM-ZZS, bet institūti BIOR un Silava un ir kā platforma, kas nodrošina naudas plūsmu. Pēdējie netika konsolidēti kā citi zinātniskie institūti, lai ZM var tieši kontrolēt viņu darbību, ko uzskatāmi redzam BIOR gadījumā - direktors pēc pētījuma izliekas par muļķi un apvaino profesionāļus nekompetencē, apgalvojot, ka pētnieku atradnes ir statistiski nenozīmīgas un viss, lai arī darīts saskaņā ar ZM un paša BIOR apstiprināto plānu, ir bijis nepareizi.
Jāteic gan, ka direktoram varētu būt ļoti grūti kaut ko zināt par institūta darbu, jo 70% no laika darbavietā viņš vispār neatrodas un savus pienākumus neveic. Braukā nemitīgos komandējumos, kuros nopelna sev bez direktora, pētnieka un projektu vadīšanas naudas vēl pāris aldziņas. Nu, tas bez "palīdzības naudas" ZM darījumos. Pētījuma laikā viņš pieticīgi sevi dēvē par vidutāju un tehnisko atbalstu, lai noņemtu no sevis atbildību.
LOSP nosaka visu budžeta un ES naudas plūsmu no ZM uz vajadzīgajām organizācijām (kurās varētu būt pat vieni un tie paši personāži), no ZM naudām tiek finansēti šo organizāciju ārvalstu braucieni, biroju izdevumi u.t.t.
Turklāt izrādās, ka daudzus no ZM nākušos atbalsta maksājumus var saņemt tikai LOSP biedri. Tādējādi ZM izveidotais mehānisms garantē LOSP dalīborganizācijas un skaistu biedru maksas apjomu. LOSP no katras dalīborganizācijas iekasē vismaz 300 eiro dalībmaksu gadā.
Daudzi cilvēki to zina, bet ļoti baidās no E.Treiberga, A.Krauzes (ir LOSP valdē, iesauka "bitenieks bez stropiem") un J.Dūklava, jo lauksaimnieku bizness ir atkarīgs no šīs svētās trīsvienības.
Protams, tas, ka naudu var saņemt no ZM tikai LOSP biedri, ir visai savādi, jo LOSPa kā ZM padomdevēju sākotnējais mērķis it kā bija nozaru pārstāvniecību veidošana. Reāli, kā dzirdēts, tas nozīmē, ka LOSP atsaka iestāties tajā daudzām vienas nozares biedrībām.
Tikmēr atbalsta maksājumi caur LOSP ir miljonu vērti, ZM vienkārši piešķir, bet sadala LOSP pēc degunu principa. ZZS deguniem, protams, dubultā. ZM nekontrolē neko. Piešķiršanas kritēriji neskaidri, atklātībai nezināmi.
Skandalozais Āfrikas cūku mēra apkarošanas atbalsts arī gāja šo ceļu. ZM organizēja, ka pietuvinātie saņēma dāsnas kompensācijas plus pārdeva cūkgaļu par tirgus cenu. Nu, un BIOR kļuva stāvus bagāts, bezjēdzīgi veicot analīzes, kuras nevajadzēja nemaz veikt (kam katrai cūkai analīzes, ja tāpat līdz ar pirmo pozitīvo viss ganāmpulks jāizkauj).
Es domāju, ka ir pamatīgi jārok BIOR un LOSP finanses sasaistē ar ZM fondiem, subsīdijām, pētījumu fondiem u.t.t., ja ir vēlēšanās atrast tiešām interesantas lietas, kurās nabaga suņi, kas ēda augstprātīga ražotāja barību, ir tikai ierauti atvara virpulī, kas parāda virzienu...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
