Finansēt nedrīkst gremdēt! Pavļuts nepiešķir līdzekļus Ogres slimnīcai
Egils Helmanis14.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir reizes, kad nianses izšķir būtību. Šodien vēlos padalīties ar pārdomām par situāciju, kad man un Veselības ministrijai atšķiras izpratne par to, kur likt komatu virsrakstam izvēlētajā teikumā.
Vai jūs spētu iedomāties situāciju, kad lielākajai reģionālajai vidusskolai valstī Izglītības un zinātnes ministrija nolemj nepiešķirt finansējumu no valsts budžeta? Šķiet absurdi, vai ne? Tomēr tieši šādi ir rīkojusies Veselības ministrija Daniela Pavļuta vadībā attiecībā uz “Ogres rajona slimnīcu”!
Par ko ir stāsts? Esam saņēmuši informāciju par to, ka, veicot veselības aprūpes sistēmas reformas, kuru ietvaros ārstniecības iestādes ne tikai tiek grupētas dažādos līmeņos, bet arī saņem dažāda apjoma finansējumu, kuru iespējams izmantot infrastruktūras attīstībai, ir pieņemts lēmums Ogres novadā esošajai “Ogres rajona slimnīcai” šādu finansējumu vispār nepiešķirt! Piešķirt tieši apaļu nulli!
Ogres slimnīca 2021.gadā ir hospitalizējusi visvairāk pacientu no visām sava līmeņa reģionālajām slimnīcām – 5286. Būtu tikai pašsaprotami, ka veselības ministrs un viņa iestāde to ņemtu par atskaites punktu. Taču - nē!
Pēc hospitalizēto pacientu skaita mazākajai III līmeņa ārstniecības iestādei “Dobeles un apkārtnes slimnīcai”, kura 2021.gadā hospitalizējusi vien 2474 pacientus, piešķirts valsts finansējums EUR 364 232 apmērā. Niecīgs finansējums piešķirts arī “Kuldīgas slimnīcai” – EUR 14 097. Savukārt otrs lielākais finansējums piešķirts “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai” – EUR 402 754, kura hospitalizējusi vien par 38 pacientiem vairāk nekā jau minētā Dobeles iestāde un ieņem otro vietu no beigām pēc hospitalizēto pacientu skaita.
Nepārprotiet – ir labi, ka tiek pievērsta vērība un piešķirts finansējums arī mazām reģionālajām ārstniecības iestādēm! Nav žēl. Tomēr ir jābūt kaut kādiem kritērijiem un saprotamai loģikai.
Tā kā šajos lēmumos citas likumsakarības atrast neizdodas, atliek vien secināt, ka šis ir savdabīgs un zemisks Pavļuta solis, kurš sperts, lai apliecinātu savu varu un iegrieztu man personīgi par to, ka esmu asi kritizējis gan viņa partijas, gan personīgi paša Pavļuta nostādnes, rīcību un lēmumus, kuri nodarījuši daudz ļauna sabiedrības vienotībai, valstiskajām interesēm un katram Latvijas iedzīvotājam personīgi.
Šajā sakarā gribu vērsties pie Pavļuta personīgi; Daniel, ja Tu vēlies sniegt man “mācībstundu”, ja vēlies politisku dueli, tad esi vīrs un tiešā tekstā vērsies pie manis! Kaut vai publiska ieraksta soctīklos veidā! Jo šis solis, kas potenciāli apdraud Ogres novada iedzīvotāju tiesības saņemt adekvātu veselības aprūpi un steidzamu medicīnisku palīdzību, ir nekrietns, zemisks un necienīgs izgājiens!
Vēl vairāk – Tev kā Ogres iedzīvotājam palielinās iespējamība, ka pašam vai kādam Tev tuvam cilvēkam nepieciešamo palīdzību nespēs sniegt laikus un/vai pietiekami kvalitatīvi! Un nemaz jau nerunāsim par to, ka veselības ministram IR PIENĀKUMS rūpēties par VISU Latvijas iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.
Šis ir gadījums, kad, šķiet, mazisks cilvēks ir nonācis neatbilstoši augstas atbildības pozīcijā. Ceru, ka sabiedrībai tas nepaliks nepamanīts, tiks ņemts vērā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās un, pāri visam, ka absurdie lēmumi tiks atcelti un mainīti!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
