Finanšu ministrijas ierēdnis: valsts azartspēļu uzņēmumam „Latvijas Loto” nav pienākuma atskaitīties sabiedrībai par labu pārvaldību un caurspīdīgumu

„Attiecībā uz lūgumu sniegt informāciju par pasākumiem, kurus Latvijas Loto padome ir veikusi, lai nodrošinātu valsts kapitālsabiedrības darbības caurspīdīgumu un komunikāciju sabiedrības interesēs atbilstoši labas pārvaldības principiem, visa informācija par Latvijas Loto darbību, kurai ir jābūt publiskotai saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, ikvienam ir pieejama Latvijas Loto mājaslapā www.latloto.lv,” oficiālā vēstulē paziņojis N. Sakss.

„Latvijas Loto nav Iesniegumu likuma, ne arī Informācijas atklātības likuma subjekts, tādēļ Latvijas Loto vai tās padomei nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju,” paziņojis ierēdnis. Papildus tam viņš vēloties paskaidrot tikai to, ka „Latvijas Loto darbībā ievēro visus piemērojamos likums, tostarp, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, Komerclikumu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kā arī citus likumus, atbilstoši kuriem tiek noteiktas gan Latvijas Loto darbinieku, gan valdes, gan arī padomes darba pienākumu apjoms un atlīdzība”.

Nostāju, ka sabiedrībai nav vajadzīga nekāda papildu informācija par Latvijas Loto darbību, Finanšu ministrijas ierēdnis un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs ir paudis, neraugoties uz to, ka, kā apliecina viņa tiešā priekšniece, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, kas pilda arī valsts azartspēļu uzņēmuma kapitāldaļu turētāja funkcijas, jau divas nedēļas iepriekš Latvijas Loto vadībai esot skaidri norādīts – sabiedrībai ir jāsniedz informācija, kas nesatur komercnoslēpumu.

„Finanšu ministrija apliecina, ka tā ar Finanšu ministrijas 2020. gada 20. oktobra vēstuli Nr. 10.1-4/7/5555 “Par informāciju” aicināja AS “Latvijas Loto” saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 5., 6. un 7. pantu sniegt pieprasīto informāciju, kas nesatur komercnoslēpumu,” oficiāli apliecina B. Bāne. Finanšu ministrija apliecina arī to, ka tā aicinājusi Latvijas Loto padomi pievērst „īpašu uzmanību” šīs valsts azartspēļu kompānijas „valdes un darbinieku sarakstei un sadarbībai”, lai tā „būtu atbilstoša normatīvo aktu prasībām”.

Tas bija jau otrs oficiālais aicinājums, ko Finanšu ministrija izteica AS Latvijas Loto vadībai, tikai šajā gadījumā to nedaudz savdabīgu padarīja fakts, ka faktiski Finanšu ministrijas valsts sekretāre ar aicinājumu vērsās pie sava padotā – ministrijas ierēdņa Nila Saksa, kurš Latvijas Loto saņem otro algu kā azartspēļu uzņēmuma padomes priekšsēdētājs. Savukārt tagad N. Sakss apliecinājis, ka šādus savas tiešās priekšnieces – gan kā Finanšu ministrijas valsts sekretāres, gan kā Latvijas Loto kapitāldaļu turētājas – norādījumus neuztver nopietni.

Arī AS Latvijas Loto valdes loceklis Edgars Lediņš iepriekš oficiālā vēstulē bija paziņojis, ka uzņēmumam, kas pērn uz azartspēles mīlošo Latvijas iedzīvotāju rēķina nopelnījis 7,29 miljonus eiro un kura vadība pagājušajā gadā piedzīvojusi iespaidīgu – gandrīz par ceturto daļu – atalgojuma lēcienu, nekāda papildu informācija sabiedrībai nav jāsniedz, jo tai pilnībā jāpietiek ar uzņēmuma gada pārskatu un citām oficiālajām ziņām Latvijas Loto mājas lapā.

E. Lediņš ir viena no personām, kas pērn valsts azartspēļu kompānijā ir saņēmušas visiespaidīgāko algas pielikumu: 2019. gadā viņš atalgojumā AS Latvijas Loto saņēmis jau 83 131 eiro, kaut gadu iepriekš – „tikai” 68 526 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā E. Lediņa atalgojums palielinājies par 14 605 eiro jeb par 21 procentu, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli šis pieaugums ir bijis vēl iespaidīgāks. Vidējais mēneša atalgojuma palielinājums E. Lediņam ir bijis vairāk nekā 1200 eiro.

Taču ne par šo, ne par citiem jautājumiem, kas rada nopietnas šaubas par valsts azartspēļu uzņēmuma pārvaldību, ne E. Lediņš, ne citi Latvijas Loto valdes locekļi nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus, kaut pirms šī galīgā informācijas sniegšanas atteikuma Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja M. Kubli tāpat oficiālā vēstulē bija izrādījusi detalizētu interesi par to, kādām mediju publikācijām prasītā informācija tiks izmantota.

Taču pēc tam izrādījās, ka pēc skaidrojumu saņemšanas Latvijas Loto vadības viedoklis ir kardināli mainījies, - tā vietā, lai pildītu M. Kubli apņemšanos „saprātīgā termiņā sagatavot atbildes uz uzdotajiem jautājumiem”, valsts azartspēļu uzņēmuma vadība paziņoja, ka nolēmusi nesniegt vispār nekādu informāciju. Šai nostājai piebalsoja arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, Finanšu ministrijas ierēdnis N. Sakss, kurš kā šīs valsts azartspēļu kompānijas padomes priekšsēdētājs arī pats pērn tajā ir saņēmis vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka arī pats N. Sakss pērn, valsts azartspēļu uzņēmumā saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, ir piedzīvojis vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu. Savā pamata darbavietā ministrijā viņš pērn saņēmis 56 780 eiro – tātad vairāk nekā 4700 eiro mēnesī. Taču N. Sakss ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu SIA NSGV1, bet arī piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā, tur pērn saņemot vēl 28 886 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2400 eiro mēnesī.

Abās „valstiskajās” darbavietās N. Saksa ienākumi pērn ir pieauguši: gadu iepriekš, 2018. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 55 499 eiro, bet Latvijas Loto viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis nepilni trīs tūkstoši eiro – 2018. gadā N. Sakss par valstisko azartspēļu uzņēmuma stratēģisko vadīšanu saņēma 26 037 eiro.

Vērā ņemamu atalgojuma pieaugumu pērn piedzīvojuši arī pārējie Latvijas Loto padomes locekļi.

Novērtē šo rakstu: