Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī valstī ir novērojams būtisks preču un pakalpojumu cenu kāpums, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju, izskanējusi versija, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) līdzšinējo 21% vietā varētu tikt paaugstināts līdz 23%, kas lielākajai sabiedrības daļai “iesitīs pa kabatu” Tas gan nedraud Finanšu ministrijas vadošajām amatpersonām, kuras nekautrējas piepelnīties visdažādākos veidos, ieņemot vairākus amatus vienlaicīgi, turklāt vienai gādīgi ieceļot otru amatā.

Šķiet, ka ministram Arvilam Ašeradenam nepieklātos klāstīt idejas par labu pārvaldību un caurspīdīgumu, kamēr viņš nav sakārtojis pat savu „māju”, kur nu vēl domāt par premjera amatu. Ņemot vērā, ka tuvojas 2024. gada budžeta sastādīšana, kur vieniem palielinās nodokļus, bet citiem noraidīs prasības, vēlmes un vajadzības, ir īstais laiks izcelt tos trīs cilvēkus, kas to paveiks, vienlaikus piestūķējot savu kabatu ar nodokļu maksātāju euro.    

Baiba Bāne, Finanšu ministrijas valsts sekretāre

Baiba Bāne (attēlā) valsts pārvaldē strādā vairāk nekā 15 gadus, ieņemot dažādus atbildīgus amatus. Kopš 2014. gada viņa pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāres pienākumus. Finanšu ministrijas valsts sekretāra amata pamatpienākumi ir vadīt ministrijas administratīvo darbu, izstrādāt ministrijas stratēģiju un organizēt tās funkciju izpildi, lai nodrošinātu politisko lēmumu īstenošanu saskaņā ar valdības nostādnēm. Apbrīnojami, ka, ieņemot tik nozīmīgu amatu, Baiba Bāne atrod laiku arī valdes locekļa amata ienākumu pildīšanai Rīgas brīvostas pārvaldē.

Attiecīgi Baibas Bānes valsts amatpersonas deklarācijas ļauj aprēķināt, ka pērn Finanšu ministrijas valsts sekretāres amatā viņa nopelnījusi 90444.22 eiro – tātad vairāk nekā 7500.00 eiro mēnesī. Savukārt šī pati Finanšu ministrijas valsts sekretāre, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē pērn nopelnījusi 37932.00 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī.

Jānorāda, ka Baibas Bānes ienākumi, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: Finanšu ministrijas gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 27000.00 eiro – 2021. gadā viņa saņēma vien 63339.64 eiro jeb vairāk nekā 5200 eiro mēnesī, bet Rīgas brīvostas pārvaldē 2021. gadā viņa saņēma 32 971.78 eiro – tātad vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.

Turpretim 2020. gadā Baiba Bāne, ieņemot valdes locekles amatu Rīgas brīvostas pārvaldē, nopelnījusi 34501.28 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 67756.97 eiro – tātad vairāk nekā 5600.00 eiro mēnesī.

Tātad Baibas Bānes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis: 2020. gadā – 102258.25 eiro, 2021. gadā – 96311.42 eiro un 2022. gadā – 128376.22 eiro. Acīmredzot laika gaitā divu svarīgu amatu pildīšana nekādā veidā nav traucējusi B. Bānes kā valsts amatpersonas algas pieaugumam.

Nez ko par to domā tie skolotāji un mediķi, kas šobrīd domā par pieaugušajiem elektrības pārvades tarifiem un bērnu palaišanu uz skolu. Varbūt viņi domā, ka būtu laiks valsts pārvaldei iedzīvināt OECD principu, ka viena persona nevar tik ilgu laiku ieņemt valsts sekretāra amatu?  Ja pat valsts prezidents nevar kalpot tautai ilgāk par 8 gadiem, kāpēc valsts sekretārs var nest savu krustu ilgāk, neierobežotu termiņu?

Jolanta Plūme, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos

Finanšu ministrijas valsts sekretāres Baibas Bānes vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme ir atalgota labāk nekā pati valsts sekretāre, kas liek domāt, ka ievērojams Baibas Bānes pienākumu slogs tiek deleģēts tieši viņas vietniecei, iespējams, pateicoties Baibas Bānes nespējai pilnvērtīgi pildīt visus savus valsts amatpersonas pienākumus.

Acīmredzami Jolantas Plūmes pieredze, strādājot Finanšu ministrijā jau 14 gadus, ir izveidojusi padziļinātu izpratni par budžeta veidošanu. Kopš 2014. gada viņa ieņem Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu budžeta jautājumos. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces amatu viņai atļauts savienot ar valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet kopš 2021. gada 19. oktobra - arī ar padomes locekles amatu VAS “Valsts nekustamajos īpašumos”.

Jolanta Plūme Finanšu ministrijā pērn nopelnījusi 86302.57 eiro – tātad vairāk nekā 7000.00 eiro mēnesī. Jolanta Plūme ir spējusi atrast laiku un ieņemt ne tikai valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, bet arī padomes locekles amatu valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi”. Pērn Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece saņēma 41100.00 eiro jeb vairāk nekā 3400.00 eiro mēnesī, savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Jolanta Plūme nopelnījusi 32184.00 eiro – vairāk nekā 2600.00 eiro mēnesī.

Būtiski pieminēt, ka Jolantas Plūmes ienākumi pērn ir ievērojami pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņa saņēmusi 69750.81 eiro jeb vairāk nekā 5800.00 eiro mēnesī, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē J. Plūme saņēmusi 36897.15 eiro jeb vairāk nekā 3000.00 eiro mēnesī, taču VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nopelnījusi 5334.68 eiro.

2020. gadā Jolanta Plūme, ieņemot valdes locekles amatu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē, nopelnījusi 34460.30 eiro jeb vairāk nekā 2800.00 eiro mēnesī, savukārt Finanšu ministrijā viņa nopelnījusi 69063.03 eiro – tātad vairāk nekā 5700.00 eiro mēnesī.

Attiecīgi J. Plūmes atalgojums par valsts dienesta pildīšanu ir bijis vēl ievērojamāks: 2020. gadā – 103523.33 eiro, 2021. gadā – 111982.64 eiro un 2022. gadā – 159 586.57 eiro.

Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors

Kopš 2018. gada Kārlis Ketners ieņem Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktora amatu.

Savā pamata darbavietā Finanšu ministrijā viņš pērn saņēmis 60917.16 eiro – tātad vairāk nekā 5076.00 eiro mēnesī. Taču Kārlis Ketners ir spējis atlicināt laiku, lai ne tikai saņemtu algu Finanšu ministrijā, bet arī, lai piepelnītos kā padomes priekšsēdētājs valsts azartspēļu uzņēmumā “Latvijas Loto”, tur pērn saņemot vēl 32880.00 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 2700.00 eiro mēnesī.

Jāpiebilst, ka Kārļa Ketnera ienākumi, ieņemot padomes priekšsēdētāja amatu valsts azartspēļu uzņēmumā un saņemot otru algu papildus Finanšu ministrijai, pērn ir būtiski pieauguši: gadu iepriekš, 2021. gadā Finanšu ministrijā viņš saņēma 47626.62 eiro, bet VAS “Latvijas Loto” viņa gada atalgojuma pieaugums ir bijis vairāk nekā 14000.00 eiro – 2021. gadā viņš saņēma vien 18047.34 eiro. Ironiski, ka ņemot vērā Kārļa Ketnera amatu apvienošanu, šķiet, ka arī momentloterijas ietilpst Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstībā.

Bet te viena nianse – iepriekš pieminētā valsts sekretāre Baiba Bāne savā amatpersonas deklarācijā norāda, ka viņa ir valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāve. Tātad Kārli Ketneru “Latvijas Loto” padomes priekšsēdētāja amatā ir iecēlis neviens cits kā viņa tiešā priekšniece Finanšu ministrijā – valsts sekretāre Baiba Bāne. Vai tas nav interešu konflikts un klaja „šofera dēla” politika? Vai Kārlis Ketners kļūtu par šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, ja nestrādātu Finanšu ministrijā, bet skolā par skolotāju vai direktoru?    

Visu cieņu minētajām Finanšu ministrijas amatpersonām, kas spēj ne tikai veltīt pilnu uzmanību valsts attīstībai un pārvaldei, bet arī sekmīgi piepelnīties kā dažādu uzņēmumu valdes un padomes locekļi, vēlīgi saliekot valsts amatos savus padotos. Atliek tikai cerēt, ka visi šie amati viens otram netraucē un neliek apšaubīt darba kvalitāti un minēto amatpersonu patiesās intereses. Un rūpīgi sekosim Finanšu ministrijas retorikai budžeta sastādīšanā, kritizējot tos, kas par daudz grib, par daudz pelna un par maz strādā – pareizāk ir visiem kaut ko atņemt, kamēr Finanšu ministrijas spēka trio ienākumi katru gadu aug.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...