Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) sola, ka konkurss uz vakanto Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) direktora amatu nebūs tikai formalitāte, un noliedz kuluāros izskanējušo informāciju, ka šī vieta tiekot gatavota premjera Valda Dombrovska uzticības personai Sandrai Bukanei.
Pietiek jau rakstīja, ka IUB ilggadējais vadītājs Andrejs Tiknuss pirms nedēļas iesniedza atlūgumu. Pēc neoficiālām ziņām, šis lēmums bija cieši saistīts ar ieilgušo AS Pasažieru vilciens pasažieru vilcienu konkursu un politisko spēku vēlmi gūt no tā "dividendes". Konkurss par 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādi paredz, ka kopējā vilcienu iegādes summa būs 200 miljoni eiro (140 miljoni latu).
Premjera Dombrovska juridiskā padomniece un viņa ģimenes biznesa partnere Bukane esot vērsusies Satiksmes ministrijā ar jautājumiem par to, kādas vēl palikušas iespējas minētā konkursa noslēgumu apturēt, vēstīja Pietiek avoti. Pirms nedēļas, kad apstiprinājās informācija par Tiknusa atlūgumu, premjera birojā Pietiek kategoriski noliedza, ka notikušajā esot bijusi kāda Bukanes iejaukšanās vai spiediens.
Oficiāli tiek apgalvots, ka Tiknusa iesniegums saistīts ar to, ka tuvojās viņa otrā pilnvaru termiņa beigas biroja vadītāja amatā. Taču saskaņā ar Pietiek ziņām Tiknuss atlūgumu iesniedzis pēc sarunas ar finanšu ministru Andri Vilku, kurš uzstādījis līdzšinējam biroja vadītājam nepieņemamus nosacījumus. Atsevišķi avoti ministrijā runā pat par atklātu spiedienu, kas izdarīts uz Tiknusu.
Finanšu ministrs Vilks pirmdien Pietiek apliecināja, ka uz IUB direktora amatu tiks rīkots konkurss. Viņš noliedza spekulācijas, ka jau būtu vienošanās uz šo amatu bīdīt premjera padomnieci Bukani. „Būs konkurss, un es ceru, ka pretendenti pieteiksies. Pašā iepirkumu birojā arī ir spēcīgi cilvēki, kas var pretendēt,” teica Vilks. Bukanes atbildi, vai gatavojas piedalīties konkursā uz IUB direktora amatu, Pietiek neizdevās iegūt – viņa šonedēļ nav darbā, bet uz īsziņā uzdoto jautājumu neatbildēja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.