Finanšu ministrs par VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieces šokējošo iesniegumu neesot bijis informēts
Rolands Pētersons, Arnis Kluinis, Neatkarīgā10.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) par VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes ziņojumu par VID notiekošajām plaša mēroga nelikumībām neesot bijis informēts.
Vismaz tā “Neatkarīgajai” apgalvoja pats J. Reirs. “Tas viss [pārmaiņas VID, darbu uzsākot jaunajai ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei, red.] notika ļoti ātri, dažu mēnešu laikā. Es tobrīd biju pilnībā aizņemts ar 2020. gada valsts budžeta projekta gatavošanu. Ja Gita Plaude ir griezusies ministrijā, tad par viņas iesniegumu es tā arī neuzzināju,” teica J. Reirs, uzsverot, ka tagad lēmums, ko iesākt ar G. Plaudes lietu, ir jāpieņem jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV).
“Neatkarīgā” 7. martā publicēja interviju ar nozīmīgo bijušo VID amatpersonu G. Plaudi (VID Iekšējās drošības pārvalde būtībā pilda specdienesta funkcijas), kura iezīmēja līdzīgu ainu par VID notiekošo kā pirms apmēram mēneša bijusī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena”.
I. Lūre apsūdzēja dienesta vadību nelikumīgā kriminālprocesuālu darbību pasūtīšanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem, bet G. Plaude sūdzējās par sava bijušā priekšnieka, VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka nelikumīgu rīkojumu jebkādas lietas par savas sievas, bijušās VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas-Brinkmanes iespējamiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot izskatīšanai VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai. Tas praksē nozīmē šo lietu izbeigšanu, jo VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai.
Kas abu bijušo VID darbinieču stāstus vieno? Pirmkārt, abas apsūdz VID vadību tāda kā “pasūtījumu galda” izveidošanā nevēlamu personu “norakšanai” no vienas puses un no otras puses - “neaizskaramo” personu saraksta izveidē, pret kurām lietas nedrīkst ierosināt.
Otrkārt, abos stāstos kā būtiskas figūras nelikumīgu darbību nodrošināšanā jeb VID “jumta pakalpojumu” izveidē tiek pieminēts A. Prusaks un K. Prusaka-Brinkmane, kurus no augšas paklusām “piesedzot” VID “augstākā vadība” jeb ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Treškārt, abas trauksmes cēlājas atbilstoši likuma prasībām vērsās ar iesniegumiem augstākstāvošās un tiesībsargājošajās institūcijās, informējot par VID notiekošajām nelikumībām, taču nekāda reakcija nesekoja.
Tas liek uzdot daudzus jautājumus daudziem, bet pirmām kārtām jau, kas notiek VID darbību tieši uzraugošajā Finanšu ministrijā, kurā nozīmīgas VID darbinieces sūdzība par plaša mēroga korupciju dienestā vienkārši pazūd. “Neatkarīgā” tādēļ nosūtīja Finanšu ministrijai jautājumus, uz kuriem atbildes pagaidām nav saņēmusi, bet vismaz ir saņēmusi ministrijas preses sekretāra solījumu tādas sagatavot. Un tātad:
Vai Finanšu ministrija 2019. gada rudenī ir saņēmusi bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās daļas vadītājas Gitas Plaudes iesniegumu, kurā viņa informē par nelikumīgu Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja Aigara Prusaka rīcību, pieprasot jebkādu informāciju par iespējamiem VID Muitas un nodokļu pārvaldes direktora vietnieces (viņa bijušās sievas) Kristīnes Prusakas-Brinkmanes pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem nodot VID Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai, kurai nav kompetences operatīvo darbību veikšanai?
Vai Finanšu ministrija šajā iesniegumā vai citos veidos tika informēta, ka Aigars Prusaks Gitai Plaudei ir atklāti nosaucis (un šī informācija pieejama arī audioierakstā) amatpersonu loku, kuras turpmāk būs neaizskaramo statusā, proti, par kuru pretlikumīgām darbībām VID Iekšējās drošības pārvalde nedz vāks materiālus, nedz uzsāks operatīvās darbības lietas?
Kas ar šo iesniegumu ir noticis tālāk? Vai Gitai Plaudei tika atbildēts? Vai par viņas iesniegumu tika ierosināta pārbaude? Vai par to tika informēts finanšu ministrs Jānis Reirs vai viņa biroja darbinieki?
Ja Gitai Plaudei tika atbildēts, kāda atbilde tika sniegta?
Vai Finanšu ministrijai nešķita aizdomīga Gitas Plaudes “aizrotēšana” uz zemāku amatu VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē īsi pēc oficiālas vēršanās pret Aigara Prusaka darbībām? Vai VID vadībai tika lūgti paskaidrojumi šajā lietā?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
