Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad iepriekšējais premjers Krišjānis Kariņš vēl iepriekšējās Saeimas laikā uzsāka tā dēvēto finanšu sektora kapitālo remontu, galvenie pārmetumi Latvijā strādājošajām bankām bija par operācijām ar Krievijas (kā tika definēts – visdrīzāk nelegālas) izcelsmes naudas līdzekļiem.

Mums tika draudēts ar drīzu nokļūšanu Moneyval pelēkajā vai pat melnajā sarakstā, ja steidzami neatteiksimies no pakalpojumu sniegšanas turīgām personām no austrumu kaimiņvalsts. Paralēli tam Latvijas lielākajai vietējai bankai nāca graujošais ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) vēstījums.

Varētu domāt, ka, novēršot problēmas, kuras mums pārmeta, Latvija būtu ārvalstu un arī vietējām investīcijām īpaši pievilcīga, par ko cita starpā liecinātu apgrozījuma pieaugums finanšu nozarē, bet… tā tomēr nav.

Kā redzams no LDDK eksperta Jāņa Hermaņa nesen Facebook publiskotās tabulas par finanšu sektora pievienoto vērtību Baltijas valstīs, Krišjāņa Kariņa vadībā veiktā “finanšu sektora kapitālo remonta” ietekme uz šo sektoru (ne atsevišķu banku, kas ir uzmanības centrā, bet visu nozari) ilgtermiņā ir bijusi graujoša.

No stabilām līdera pozīcijām esam ieņēmuši stabila atpalicēja vietu, salīdzinot trīs Baltijas valstis. Un te vēlreiz ir būtiski uzsvērt – šajā gadījumā runa ir nevis par finanšu iestāžu labklājību, bet gan nozares pievienoto vērtību valsts ekonomikā.

Kāds teiks, ka Lietuvā un Igaunijā situācija jau sākotnēji nebija tik slikta, tāpēc nebija nepieciešami tik radikāli soļi problēmu novēršanai? Nevaru piekrist. Probēmas bija visiem. Atšķirība vien tajā vai tās risina, vai vien par tām skaļi runā, vicinot dūres.

Ja atceramies, piemēram, Igaunijā vienā no skandināvu bankas filiālēm bija pieļauti ļoti liela mēroga finašu noziegumi, taču tur problēmas novērsa ļoti racionāli, sistēmiski, neuzkurinot emocijas, demonstratīvi nešaustot sevi. Tāpat arī Lietuvā problēmas risinātas bez liekām kaislībām.

Proti, kamēr mūsu valsts vadītāji nodarbojās ar savas valsts starptautisku pazemošanu, uzticēšanās Latvijai graušanu, tikmēr kaimiņvalstu politiķi vairāk fokusējās uz biznesa vides uzlabošanu, īpaši sargājot savas valsts reputāciju no skandāliem.

Atcerēsimies, kā Latvijā tajā laikā teju katru dienu mediju ziņās kāda no augstākajām amatpersonām gluži kā mantru atkārtoja, cik viss ir slikti, ka banku klienti, kas ārzemnieki, pārsvarā ir blēži, kam nauda jākonfiscē neatkarīgi no tā, vai vaina pierādīta vai ne. Pat, ja finanšu sektora kapitālais remonts bija labi iecerēts, tā pārāk skaļā pamatošana un pārspīlējumi izpildījumā nevis vairoja uzticēšanos Latvijai, bet gan atbaidīja. Tika iešauts kājā, tā teikt.

Ja mērķis ir kampaņot, nevis novērst problēmas tur, kur tās ir, tad nav brīnums, ja rezultāts ir tāds, kādu piedzīvojām. Daži spilgtākie piemēri. Kā tolaik baumoja, atvērt bankas kontu Latvijā bija liegts arī ļoti lielas demonkrātiskas valsts vēstniekam. Latvija oficiālas amatpersonas pauda aicinājumus Baltkrievijas uzņēmējiem, kuri neatbalsta Lukašenko varu, pārcelt savu komercdarbību uz Latviju, taču bankas arī viņiem liedza kontu atvēršanu.

Jau pēc tam, kad Krievija uzsāka atklātu karu pret Ukrainu, virkne Latvijas uzņēmumu, kuri centās palīdzēt Ukrainai, tostarp kāds Ukrainai ļoti nepieciešamo dronu ražotājs, saskārās ar norēķinu problēmām bankās. Bija gadījumi, kad par aizdomīgiem bankas uzskatīja pat sīknaudas pārskaitījumus, ja kādā darbavietā kolēģi savstarpēji norēķinājās par kopīgi pirktiem ziediem.

Vai tagad viss beidzot sakārtots? Nejēdzīgas kļūmes novērstas, taču normatīvo aktu un izmeklēšanas institūciju prasības pret bankām joprojām nesamērīgas, un līdz ar to finanšu pakalpojumu sniedzēji drīzāk pārcenšas katra klienta vai maksājuma vērtēšanā nekā riskē kļūt par vainīgiem kādas problēmas nepamanīšanā. Tas automātiski padara mūsu finanšu sistēmu par daudz smagnējāku, klientiem ne tik pievilcīgu, kā ir kaimiņvalstīs.

Sekas tam redzam. Un, tā teikt, paši uz savas ādas arī izjūtam. Kaimiņvalstis ir veiksmīgākas ārvalstu investīciju piesaistē, tostarp arī banku sektorā, kur spilgtākais piemērs ir Revolut pārcelšanās uz Lietuvu pēc Brexit. Bet no kā pelna Latvijā esošās bankas? Ļoti iespējams, ka pārsvarā no vietējā kapitāla klientu kontu apkalpošanas, tostarp bez papildu izdevumiem apgrozot kontu atlikumus, kā arī no augstās Euribor likmes piemērošanas sen izsniegtiem kredītiem.

Vispār, atceroties tā dēvētā finanšu sektora kapitālā remonta kampaņu, nāk atmiņā vairākas dīvainības, kas vedina domāt, ka problēmas ar finanšu sektoru Latvijā bija ne tik lielas, kā tika kādu interešu vārdā uzpūstas. Kaut vai tas, ka mums draudēja ar Moneyval pelēko vai pat melno sarakstu, to argumentējot ar Krievijas nelegālas izcelsmes naudas apkalpošanu, taču pati Krievija nemaz necentās atzīt šo pašu līdzekļu nelegālu izcelsmi un arī tagad neprasa, lai Latvija tai atmaksātu konfiscēto naudu, kas Latvijā atzīta par Krievijā zagtu.

Kāpēc Latvijai draudēja, bet Krievijai nedraudēja nokļūšana to valstu sarakstā, kurās nav novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana? Varam tikai minēt. Iespējams, tāpēc, ka Moneyval ir Eiropas Padomes (lūdzu, nejaukt ar Eiropas Savienības padomi!) veidots valstu monitoringa mehānisms, kura tapšanā liela nozīme bija tieši Krievijai, – kā zināms, Krievija Eiropas Padomē darbojās vēl līdz nesenam laikam, to izmantojot savu interešu lobēšanai.

Te jāpiebilst, ka Krievija nav pelēkajā vai melnajā sarakstā arī FATF – institūcijā, kura apvieno arī citu kontinentu valstis cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un bruņošanu. Un tas ir pat pēc tam, kad Krievijas darbība šajā organizācijā kopš šī gada februāra (nevis pērmā, kad Krievija atklāti iebruka Ukrainā!) apturēta un daudzās valstīs Krievija atzīta par terorismu atbalstošu.

Lai nu kā būtu ar Krievijas savulaik izmantotiem ietekmes mehānismiem, tostarp cīņā pret naudas aizplūšanu no valsts, mūs, protams, vairāk interesē tas, lai politiskie lēmumi, kas tiek pieņemti Latvijā, un daudzās reformas, kas tiek īstenotas dažādās nozarēs, nestu valsts izaugsmi. Un, ja tiek pieteiktas tādas pārmaiņas, kā tas bija finanšu nozares kapitālā remonta gadījumā, gribētos, lai to virzītāji jau sākotnēji definē sasniedzamus nomērāmus rezultātus – lai visi varam novērtēt, vai reforma bijusi pārdomāta un efektīva un vai reformas rosinātājam un virzītājam vēl ko tādu varam uzticēt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...