Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Fitosanitārās pārbaudes sertifikāta cenas dramatiskā pieauguma dēļ nopietni var ciest arī Latvijas tranzīta nozare un ostas. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šo pakalpojumu nodrošina 14 un pat 114 reizes lētāk, turklāt daži zāģbaļķu tranzīta kravu nodrošinātāji jau atteikušies no sadarbības ar Rīgas ostu. Rīgas brīvosta lēš, ka fitosertifikāta sadārdzinājuma varētu zaudēt līdz 30 tūkstošiem konteineru gadā, tādēļ nolēmusi vērsties Ostu padomē un Satiksmes ministrijā. Savukārt Jāņa Dūklava (attēlā) vadītā Zemkopības ministrija pirms lēmuma pieņemšanas par ostām ir vienkārši "piemirsusi".

Pietiek jau ziņoja, ka aptuveni pirms mēneša 20 reizes – no 14 centiem līdz 2,85 eiro - palielināta maksa par Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) fitosanitāro pārbaudi sertifikāta iegūšanai zāģbaļķiem. Šis sertifikāts jāsaņem arī tranzītā caur Latviju uz tā dēvētajām trešās pasaules valstīm sūtītajām kravām. Četras Rīgas Brīvostā strādājošas stividorkompānijas – Riga Container Terminal, Rīgas Universālais termināls, Systems Recycling un Baltic Container Terminal – vērsušās Rīgas Brīvostā ar lūgumu steidzami iniciēt Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai samazinātu fitosertifikāta cenu zāģbaļķiem.

Kā uzsver stividorkompānijas, pērn tās pārkrāvušas 360 197 kubikmetrus kokmateriālu, tos iekraujot 12 645 konteineros eksportam uz Ķīnas Tautas Republiku. „VAAD izcenojumu paaugstināšanas rezultātā kokmateriālu eksporta nozare kļūst nekonkurētspējīga, kā rezultātā Rīgas ostas stividorkompāniju esošie klienti un sadarbības partneri sadārdzinājuma dēļ apsver iespējas pārvietot kokmateriālus uz citām kaimiņvalstu ostām, tādējādi būtiski ietekmējot vienu no bāzes eksporta kravu apjomiem konteineros sabalansētai un sekmīgai plūsmai Rīgas ostā. Daži potenciāli klienti no Lietuvas jau atteikušies no Rīgas ostas izmantošanas minētā iemesla dēļ,” norāda stividorkompānijas.

Abās kaimiņvalstīs fitosanitārās pārbaudes maksas ir daudzkārt zemākas. Lietuvā tā maksā 197 eiro par 1000 kubikmetriem, bet Igaunijā – vien 25. Līdz ar to tas ir attiecīgi 14 un 114 reizes lētāk nekā Latvijā.

Rīgas Brīvosta aprēķinājusi, ka fitosertifikāta sadārdzinājuma dēļ tā varētu zaudēt 25 000 - 30 000 konteineru gadā, kuru pārkraušana varētu tikt nodrošināta Tallinas un Klaipēdas ostā. „Rīgas brīvostas pārvalde ar vēstuli vērsīsies gan Ostu padomē, gan Satiksmes ministrijā, lai aktualizētu šo problēmu,” Pietiek apliecināja Rīgas Brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Zemkopības ministrija nenoliedz, ka pirms cenrāža apstiprināšanas nav pētījusi, kā tas var ietekmēt ostu darbu. „Šādi aprēķini netika veikti, tomēr izteiktais apgalvojums, ka eksportētāji plāno šīs paaugstinātās maksas dēļ pārcelt savus darbus uz kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas ostām, ir apšaubāms transporta izmaksu dēļ,” ZM viedokli pauž preses sekretāre Dagnija Muceniece. Pēc ZM pārliecības, apaļkokam fitosanitārā sertifikāta saņemšanas izmaksu pieaugums par 2,71 eiro vairumā gadījumu nav samērojams ar transporta izmaksu pieaugumu, kas rastos. tos vedot uz Lietuvas vai Igaunijas ostām, jo transporta izmaksas vienam m3/100 km esot aptuveni 6,65 eiro (pēc Latvijas valsts mežu statistikas). „Tādēļ Latvijas izcelsmes apaļkoku visticamāk arī turpmāk eksportēs caur Latvijas ostām,” sakās esam pārliecināta ZM.

Tikmēr tranzītbiznesmeņiem pagriezt apaļkoku kravas Tallina vai Klaipēdas virzienā nesagādās nekādas problēmas. Kā stāsta koksnes tranzīta uzņēmuma SIA Albionus direktors Ingus Kļaviņš, jau tagad daļa kravu plūsmas pagriezta uz Klaipēdu - transporta izmaksu sadārdzinājums veido nepilnu eiro uz kubikmetru.

Kokmateriālu eksportētājkompānijas SIA IBIZA valdes priekšsēdētājs Mareks Maļinovskis norāda, ka eksporta kravām transporta izmaksu dēļ nav īpašas atšķirības, kuru Baltijas ostu izvēlēties, piemēram, no Krievijas ziemeļdaļas ievesto koksni var uzreiz pa taisno novirzīt uz Tallinas ostu, bet Baltkrievijas un Ukrainas produkciju – uz Klaipēdu, līdz ar to attālums īpaši nemainīsies, turklāt pārsvarā koksnes kravas ceļo pa dzelzceļu, kur viss ceļš no Latvijas robežas līdz Rīgas ostai izmaksā septiņus eiro par kubikmetru.

Turklāt meklēt lētāku tranzīta ceļu rosinot arī sadarbības partneri Baltkrievijā un Ukrainā „Fitosanitāro pārbaužu sadārdzinājums ir nepārprotams signāls mūsu sadarbības partneriem, ka Rīga nav stabils tranzīta ceļš,” uzsver Kļaviņš, piebilstot, ka viņš nav ieinteresēts pārcelt tranzīta plūsmu uz kaimiņu valstīm, jo Rīgā jau ir veikti ieguldījumi infrastruktūras izveidē un tehnikas iegādē. „Mums bija tālejoši plāni tranzīta attīstīšanai. Pašreiz Ukrainas valūtas zemā kursa dēļ viņi ir gatavi eksportēt pēc iespējas vairāk, tādēļ mums to vajadzētu izmantot. Taču pašreizējie signāli, ko raida Latvija, nopietni apdraud tranzītu caur Latviju,” uzsver apaļkoku tranzīta uzņēmuma pārstāvis, atgādinot, ka šajā tranzītā piedalās gan ostas, gan stividorkompānijas, gan Latvijas dzelzceļš.

Pēc viņa teiktā, pārorientēt visu tranzīta plūsmu uz Klaipēdu vai Tallinu nav neiespējami, bet tas prasīs laiku, jo būs jāatlaiž visi darbinieki Latvijā un jāpieņem darbā cilvēki Igaunijā vai Lietuvā, kas nozīmē, ka arī nodokļi tad nonāks šo valstu budžetos un algas papildinās kaimiņvalstu iedzīvotāju kabatas. „Ja tranzītā mēnesī tiek izvesti, piemēram, desmit tūkstoši kubikmetru apaļkoksnes, tad Latvijā jāmaksā 28 tūkstoši eiro par fitosanitāro pārbaudi, kamēr Lietuvā un Igaunijā par šo summu var noalgot pat 13 darbiniekus ar vidējo algu 1500 eiro mēnesī,” rēķina Kļaviņš. „Šī starpība man rada motivāciju, kādēļ ir jāizskata šis virziens, jo peļņa šajā biznesā ir pieticīga un cena par fitosanitārajām pārbaudēm var nest zaudējumus,” norāda Albionus direktors. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...