Fragments no mazā „Vienotības” un maksātnespējas administratoru astoņkājīša
Pietiek lasītājs06.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Raugoties uz aizkulišu politiskajām un ekonomiskajām cīņām ap plānotajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, ilgu laiku nevarēju saprast – vai tiešām visa dažādu it kā nesaistītu valsts amatpersonu ņemšanās par šo tēmu ir tikai un vienīgi tāpēc, lai Vienotības spices pārstāvjiem tuvajam maksātnespējas administratoram Armandam Rasam nelaupītu iespēju tikt pie Trasta komercbankas likvidatora posteņa – garda kumosa, no kura šis tas (vai daudz kas) atlēktu arī viņa „labvēļiem”. Tad sāku pētīt publiskos reģistrus un salīdzināt tos ar neoficiālu informāciju – un, kā jau vienmēr, viss šai mazajā zemē izrādījās ārkārtīgi vienkārši.
Tātad – mums ir joprojām īstā Vienotības priekšniece, tā, pie kuras visi vēršas, ja kaut kas jānokārto. Solvita Āboltiņa, kas vēl nupat no Saeimas tribīnes skaļi sauca – iecerētie Kredītiestāžu likuma grozījumi, kas Rasam kā vēl nesen Trasta komercbankas kreditoru apkalpojušam advokātam tagad liegtu kļūt par šīs bankas likvidatoru, skaidri parādīšot, „kam kalpo šis parlaments un kas pasūta mūziku”.
Uzreiz jāsaka, ka Āboltiņai ar maksātnespējas administrēšanas jomu ir sens un ciešs, ļoti praktisks sakars – ja ne pašai, tad viņas vīram, pēdējos pāris gados valsts pasūtījumu jomā bezgala veiksmīgajam autotirgonim Jānim Āboltiņam noteikti.
2010. gadā viņa firma Kame izmantoja populāru shēmu, kā uzņēmumam nonākt "pareizajā" tiesā, kur "pareizais" tiesnesis pieņem "pareizu" lēmumu un nozīmē "pareizu" maksātnespējas administratoru.
Īstajā brīdī firma nomainīja juridisko adresi, atbilstoši tai jau citā tiesā tika iesniegts maksātnespējas pieteikums, un par uzņēmuma maksātnespējas administratoru tā iecēla Vienotībai aizvien ciešāk pietuvināto Haraldu Velmeru.
To pašu Velmeru, kurš, ne bez politiska atbalsta ielikts amatā, pēc tam nopelnīja miljonu kā Liepājas metalurga likvidators – tā paša uzņēmuma, kura sagraušanā Vienotība pielika tik daudz pūļu.
Bet kāds Āboltiņai tiešs sakars ar Rasu, kuru par katru cenu mēģina iebīdīt par Trasta komercbankas likvidatoru? Tiešs, protams, nekāds, bet paskatīsimies tuvāk. Pirmkārt, finanšu aprindās ir skaidri zināms par to, ka Rasa ir apsolījis – saņemot kāroto likvidatora posteni, viņš 30% atlīdzības samaksāšot Mārtiņam Bunkum.
Savukārt šis kungs jau ir daudz zināmāks – ne tikai Aston Martin auto un Mežaparka savrupmājas dēļ (tie abi viņam oficiāli nepieder), bet arī sakarā ar savu brāli – iepriekš slavenu lietu kārtotāju Valsts ieņēmumu dienestā.
Bunkus dzīvo Mežaparkā, Meža prospektā 38A, kaut mājas oficiālie īpašnieki noslēpušies ofšoros. Un Bunkus kungam ir arī labs, tuvs kaimiņš, ar kuru viņam ir pat kopēja iebrauktuve no ielas.
Šis kaimiņš ir neviens cits kā ekonomikas ministrs, Vienotības pārstāvis un ar Āboltiņu ļoti cieši sasaistītais Arvils Ašeradens. Jo, lūk, kopš 2003. gada 11. februāra šī trīsstāvu māja ar diviem tūkstošiem kvadrātmetru zemes ir viņa vienpersonisks īpašums – varat pārliecināties zemesgrāmatā.
Un tas nav viss. Ašeradena vadītajā Ekonomikas ministrijā viena no, kā tagad saka, „atslēgas personām” ir administrācijas vadītāja, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.
Savulaik viņa bija pazīstama kā Meierovica biedrības dibinātāja, mūsu dienās vairs neaktuālās Sarmītes Ēlertes domubiedre, savukārt mūs vairāk interesē ailīte viņas amatpersonas deklarācijā: Jaunzemes kundzei ir pilngadīgs dēls Artūrs Romeiko.
Kur gan ir dzirdēts šis uzvārds? Viens no aktīvākajiem aizkulišu spēlētājiem banku uzraudzības un arī administrēšanas jautājumos ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis un – kas vēl būtiskāk – komisijas Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko.
Ieskatāmies viņa deklarācijā – jā, arī viņam ir deklarēts pilngadīgs dēls Artūrs Romeiko. Protams, var jau būt, ka tā ir tikai sakritība, bet tieši Romeiko pārstāvētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome bija tā, kas ne tikai pieprasīja atcelt pašreizējo Trasta komercbankas likvidatoru, bet arī LŪDZA tiesu par bankas maksātnespējas administratoru iecelt tieši Rasu.
Jā, tas ir tas pats Rasa, par kuru medijos vēl pavisam nesen parādījās ziņa – kā 12. Saeimas deputātam, partijas Vienotība pārstāvim Intam Dālderim bārā satikties ar viņu „pazīstami cilvēki” lūguši, lai „pastāstītu par viņu profesionālajām lietām”.
Tāds, lūk, neliels fragments no Vienotības un maksātnespējas administratoru astoņkājīša – vienviet bizness, otrviet personiskas attiecības, trešviet kaimiņu būšana PLUS potenciāls bizness – un process iet uz priekšu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
