Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Joprojām nav nojaukts patvaļīgi būvēt sāktais žogs Pureņu ielā Rīgā. Lai gan nelikumīgais būvētājs ir saņēmis administratīvo sodu, nav ne novākti ielu sarkanajās līnijās ieraktie stabi, ne arī citādā veidā atrisināts nelikumīgās būvniecības jautājums.

Pietiek jau ziņoja, ka Rīgas būvvalde pēc lasītāja sniegtas informācijas konstatēja patvaļīgu žoga būvniecību Pureņu ielā. Būvvaldes būvinspektors bija apmeklējis Pureņu ielu un konstatējis, ka tur tiešām sākta patvaļīga žoga būvniecība, faktiski aizšķērsojot ielu. Taču, lai gan kopš nelikumīgās būves konstatēšanas pagājis jau gandrīz gads, nelikumīgā būve joprojām atrodas savā vietā un traucē kaimiņiem nokļūt mājās.

Lai noskaidrotu, kas ir atbildīgs par žoga būvniecību, Būvvaldei bija nepieciešama papildu pārbaude, jo zeme pieder valstij Finanšu ministrijas personā, bet māja – privātīpašniekam. Būvvalde noskaidroja, ka nama īpašnieka līgums ar Finanšu ministriju paredz, ka atbildība par žoga būvniecību jāuzņemas mājas saimniekam, kuram tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, Pietiek paskaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes preses sekretāre Ilze Žūka. Rīgas domes administratīvā komisija viņam uzlikusi 140 eiro sodu.

Pašlaik Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Būvvaldē vēl joprojām tiek turpināts izskatīt lietu par patvaļīgi veikto būvniecību un radīto seku novēršanu - būvprojekta izstrādāšanu vai iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošanu, skaidro Žūka.

„Attiecībā par administratīvo lietu par patvaļīgo būvniecību izskatīšanu Būvvalde norāda, ka jebkurš administratīvais process, kas tiek uzsākts saistībā ar patvaļīgo būvniecību, ietver sevī vairākas darbības. Pirmkārt, tiek apsekots objekts, kurā, iespējams, ir veikta patvaļīga būvniecība, un par pārbaudē konstatēto tiek sagatavots atzinums. Otrkārt, tiek pieprasīti paskaidrojumi no būvniecības procesa dalībniekiem un noskaidrota cita nepieciešamā informācija no citām personām vai iestādēm, kuru viedoklis varētu būt svarīgs attiecīgās administratīvās lietas izskatīšanā.

Treškārt, tiek izvērtēti lietderības apsvērumi lēmuma par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes vai par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu izdošanai. Ceturtkārt, tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Savukārt pēc tam tiek veikta administratīvā akta izpildes kontrole. Proti, ja ar administratīvo aktu uzliktais pienākums netiek izpildīts administratīvajā aktā noteiktajā termiņā, Būvvalde uzsāk administratīvā akta piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Turpretim patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršana ir pamats attiecīgās administratīvās lietas izbeigšanai,” procesa sarežģītību skaidro būvvaldes pārstāve. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...